Pagājušā gada jūlijā nolēmu piedalīties akcijā «Jūlijs bez plastmasas» (#plasticfreejuly) un visu mēnesi nepirku nevienu pārtikas produktu plastmasas iesaiņojumā. Tobrīd tas šķita gandrīz neiespējami. Pērn 1. augustā Rīgā tika atvērts pirmais beziepakojuma veikals «Burka». Tam sekoja «Zeroveikals», kur pārdod tikai ekoproduktus, tad «Turza» un citi. Šogad stāvēju beziepakojuma veikalā un nevarēju izvēlēties konfektes, tik liela izvēle bija! Manā iepirkumu groziņā bija arī uzpildīta eļļas pudele, makaroni, sāls un jogurts – ikdienišķi pārtikas produkti, kurus pirms gada būtu grūti atrast bez iepakojuma. Mans «jūlijs bez plastmasas» kļuva par skaistu gadu, un izrādījās, ka neradīt plastmasas atkritumus ir pārsteidzoši viegli.
Gada laikā beziepakojuma veikalu skaits ir strauji audzis. Nu jau Latvijā ir astoņi beziepakojuma veikali ne tikai Rīgā, bet arī Ikšķilē, Jelgavā, Cēsīs un Siguldā, kā arī viena zero waste kafejnīca. Būs vēl vairāki – gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Katrā pilsētā un Rīgas apkaimē būtu jābūt šādam veikalam.
Aprunājoties ar trim beziepakojuma veikalu īpašniecēm – Mariju Sološenko (veikals «Burka»), Madaru Bundzenieci (veikals «Turza») un Nadīnu Deģi («Zeroveikals») – par aizvadīto gadu un nākotnes plāniem, visas interesējās par to, kā gājis citiem veikaliem, jo, no vienas puses, esot prieks par to, ka ir vēl kāds, kurš mēģina risināt tās pašas problēmas, bet, no otras puses, kā jau starp uzņēmumiem, pastāv arī veselīga konkurence. Tomēr, kā saka Marija Sološenko: «Priecājos par katru jaunu beziepakojuma veikalu un to, ka vairs neesam frīki, bet atzīta sabiedrības daļa.»
Zaļās izglītošanās vieta
Beziepakojuma veikali par savu pienākumu uzskata ne tikai pārdot preces, bet arī konsultēt klientus par bezatkritumu dzīvesveidu un labākajām alternatīvām. Visi šie veikali ir aktīvi sociālajos tīklos, bet «Zeroveikala» vadītāja Nadīna Deģe jau uzskatāma par tā dēvēto influenceri jeb ietekmētāju, viedokļa līderi. Populārajā attēlu un video koplietošanas vietnē «Instagram» viņa ar pārliecinošu dzīvesprieku stāsta ne tikai par veikala jaunumiem, bet arī dalās ar receptēm, personīgiem stāstiem un padomiem, kā justies labāk un iegūt papildu enerģiju. Arī Marija Sološenko atzīst, ka lielu daļu brīvā laika pavada sociālajos tīklos, runājot ar pircējiem, stāstot un skaidrojot, kas tad īsti ir beziepakojuma veikals un dzīvesstils, par ko gan neesot sajūsmā viņas ģimene.
Pircēja portrets
Veikala «Turza» vadītāja Madara Bundzeniece stāsta, ka savulaik domājusi – viņu mērķauditorija būs jauni cilvēki un māmiņas ar bērniem. Izrādās, veikalu apmeklē ne tikai tipiskie beziepakojuma aktīvisti, bet arī cilvēki gados, kuri priecājas par to, ka veikalā var nopirkt mazumiņu kāda produkta vai arī tie ir lētāki. Liela daļa klientu esot bērni un pusaudži, pamatskolas vecuma bērni. Viens no jauniešu pirktākajiem produktiem ir šampūnziepes – tās katrs gribot vismaz izmēģināt. Arī kulināri esot iecienījuši beziepakojuma veikalus, jo tur var nopirkt tieši tik, piemēram, mandeļu miltu, cik nepieciešams konkrētai receptei.
Beziepakojuma veikalus ir iecienījuši arī vegāni un vienkārši augu izcelsmes pārtikas cienītāji. «Turza» tam pielāgojās un sāka piedāvāt, piemēram, Latvijas veģetārisma guru, veģetāro ēdienu pavārgrāmatas autores, veģetārā uztura skolas un portāla «Vegus.lv» izveidotājas un vadītājas Ditas Lases izgudroto sauso maisījumu vegburgeriem un falafeliem, par kuru skaidri zināms, ka tas nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Tiesa, daži produkti pircējiem neiepatīkas. «Burkā» neesot izpirkta manna, bet «Turzā» – sojas un baltās pupiņas. Iecienītākie produkti esot rīsi, makaroni, žāvētie augļi un rieksti. «Turzas» klienti esot saldummīļi – šeit ļoti iecienīti ir dažādi saldumi, kurus grūti atrast neiepakotus lielveikalā. «Zeroveikala» vadītāju Nadīnu pārsteidz tas, cik daudz cilvēku ir iecienījuši šokolādes un riekstu krēmu, kas ir līdzīgs lielveikalos pieejamajai «Nutellai». Ziemā nācies pasūtīt pat 400 kilogramu vienā piegādes reizē!
Kā preces nokļūst beziepakojuma veikalu plauktos?
Reiz kāda ierēdne, izdzirdējusi par «Zero Waste Latvija», man teica: «Nemelojiet sev! Beziepakojuma veikalos produkti tik un tā tiek ievesti plastmasas maisos!» Domāju, ka daudzus interesē, kā produkti nonāk līdz veikalam. Lai arī vienreizlietojamie plastmasas maisi būtu labāki par viena kilograma rīsu pakām, kuras pārvadāšanas nolūkos ir vēlreiz iepakotas plastmasas plēvē, beziepakojuma veikali cenšas samazināt arī cilvēkiem neredzamo atkritumu daļu. Liela daļa produktu, it īpaši vietējo ražotāju, uz veikaliem tiek atvesti vairākas reizes lietojamos traukos, piemēram, spaiņos, kas pēc tam tiek atdoti atpakaļ ražotājam atkārtotai uzpildei. Tā nu reizēm beziepakojuma veikalu noliktava izskatoties pēc spaiņu glabātavas, kur jāatceras, kurš spainis kuram pieder. Tomēr ne visi iepakojumi tiek izmantoti vairākas reizes – daļu no tiem, piemēram, maisus, veikali atdod tiem, kuriem tādi nepieciešami, daļu iepakojuma nodod pārstrādei. Marija sūrojas, ka tikai pēc telpu īres līguma noslēgšanas atklājusi, ka veikala tuvumā nav pieejami šķiroto atkritumu konteineri. Par laimi, izdevies pierunāt mājas īpašniekus atrast vietu papildu konteineriem, bet tas neesot bijis viegli.
Konkurenti nāk izlūkos
Visu trīs veikalu – gan «Turzas», gan «Burkas», gan «Zeroveikala» – īpašnieces ir veikušas milzīgu darbu, lai tos izveidotu, atvērtu, atrastu produktu piegādātājus, piesaistītu un informētu klientus, tādēļ ar nopūtu viņas stāsta, ka iespējamie topošie konkurenti fotografē ne tikai veikalu stendus, bet arī informāciju par piegādātājiem. Tagad ne tikai iepirkšanās, bet arī veikala atvēršana esot kļuvusi krietni vieglāka, arī sadarbība ar piegādātājiem ir vienkāršāka – ja savulaik tos nācies meklēt pašām, tagad tie paši sūta savu piedāvājumu uz e-pastu un nāk ciemos. Veikalu vadītājas atklāj, ka pat lielie piegādātāji, kuri pirms gada neesot redzējuši jēgu sadarbībai ar beziepakojuma veikaliem, tagad meklē iespējas sadarboties. Arī bioloģisko produktu ražotāji sākot domāt par savas produkcijas iepakojumu, ne tikai sastāvu. Uz to mudinot aizvien vairāk patērētāju, kuri raksta ražotājiem un jautā, vai un kur ir iespējams iegādāties viņu produkciju bez iepakojuma. Un kuram tad gribas atteikt pircējiem?
Vai lielveikalos būs beziepakojuma produktu nodaļas?
Lai gan pati iepērkos beziepakojuma veikalos, ik pa laikam sev uzdodu jautājumu: kas notiks tālāk? Vai atvērsies gana daudz mazo beziepakojuma veikalu, vai arī lielveikali pielāgosies cilvēku prasībām? Ja es par to varu spriest tikai no pircējas viedokļa, beziepakojuma veikalu īpašnieču skatījums ir krietni praktiskāks. Viņas uzskata, ka lielveikali varētu pielāgoties aizvien pieaugošajai tendencei, preces bez iepakojuma sākot piedāvāt atsevišķos stendos. Nadīna uzskata, ka, piemēram, produktu svēršana – process, ko mazos veikalos var viegli atrisināt, – lielākos veikalos ir uzmanīgi jāpārdomā. Madara uzsver, ka lielveikaliem šajā gadījumā nāktos algot papildu darbiniekus, turklāt fiziski spēcīgus, jo, kā konstatējuši «Turzas» pārdevēji, uzpildīt dozatorus, cilāt spaiņus un trīsdesmit kilogramu smagus maisus nav viegli, turklāt produktu pārbēršana aizņem vairāk laika nekā paciņu izvietošana plauktos. Lielveikali jau tagad piedāvā produktus, piemēram, riekstus, kafijas pupiņas un tēju, dozatoros, un vakaros redzams, ka tie izbārstīti pa grīdu, daļa dozatoru ir gandrīz tukši un neviens tos nav papildinājis. Turklāt lieveikaliem ar lielu apgrozījumu būtu jādomā arī par lielāka izmēra dozatoriem, lai tie nebūtu nepārtraukti jāuzpilda. Veikalā «Turza» esot vislielākie pieejamie dozatori, kuru tilpums ir 21 litrs, un pat tik mazā veikalā iecienītākie produkti esot jāuzpilda divreiz dienā.
Nākotnes plāni
Katram veikalam ir savi plāni. «Turzai» tie ir divi grūti īstenojami sapņi: pirmais – piedāvāt izlejamos augu pienus, kur liela problēma ir īsais to derīguma termiņš un augstās izmaksas, ja šos produktus gatavo mājražotāji; otrais – kā piedāvājuma klāstā iekļaut kartupeļu čipsus, kas bez iepakojuma ātri vien kļūst mīksti. Tikmēr veikals «Burka» domā, kur atrast vietu piena produktiem un kā paplašināt kosmētikas klāstu, piemēram, ar skropstu tušu, savukārt «Zeroveikals» ļoti labprāt aizstātu ārzemju produktus ar Latvijā ražotiem, piemēram, iekļaujot piedāvājumā vietējo zobupastu.
Gan «Burka», gan «Turza» vēlētos piedāvāt produktu piegādi uz mājām. Pagaidām esot pagrūti piegādāt pārtikas produktus, jo, lai nodrošinātu nepieciešamo marķējumu, piemēram, informāciju par derīguma termiņu un saturu, būtu nepieciešams algot papildu darbinieku marķēšanai un fasēšanai.
«Zeroveikala» vadītāja stāsta, ka tirdzniecības telpas jau kļuvušas par šauru, bet vieta – Dzirnavu un K. Barona ielas stūris – esot tik laba, ka pārvākties negribas. Nadīnai gribētos atvērt lielāku veikalu, kurā varētu piedāvāt vairāk produktu. «Turza» labprāt atvērtu mini «Turzu», bet tas neesot pašmērķis. Būtu labi ierīkot velosipēdu novietni, jo daudzi pircēji uz veikalu atbrauc ar velo.
Daudzi no nākotnes plāniem gan paliek nepateikti. Vadīt uzņēmumu ir smags darbs, kur jāpārdomā katrs solis.
Mairita Lūse