Vai, stāvot grāvmalā, esi aizdomājies, kas senāk bijis šīs taisnās, ģeometriskās formās iecirstās vagas vietā, kuru ne pārlēkt, ne godam pie ūdens pa stāvo nogāzi nokāpt? Tā ir bijusi jauka, cauri pļavām un mežiem vijīga upe, upīte vai strauts! Nu grāvji kļuvuši par ierastu kultūrainavas objektu, kas sadala laukus un mežus kvadrātos, taisnstūros, rombos, paralelogramos un vēl visvisādos, tikai matemātiskiem prātiem aptveramos veidojumos. Meliorācijas neskartus zemes pleķīšus pat grūti atrast, visam pāri vairāk vai mazāk gājis visvarenais padomju laika ekskavators.
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 04/2014
Rūta Abaja, Vides risinājumu institūta pētniece