Pērn AS «Latvijas Zaļais punkts» pētījumu centram «SKDS» pasūtīja aptauju, lai noskaidrotu, cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji. Aptaujā piedalījās 1002 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Vairāk nekā puse jeb 56% aptaujāto teica, ka šķiro atkritumus. Visbiežāk jeb 84% tas ir stikls, 74% – baterijas, 70% – PET pudeles, 62% – papīrs. Kaut arī pašvaldības nepiedāvā iedzīvotājiem iespēju atsevišķi izbērt pūstošos atkritumus, 22% saka, ka viņi sadzīves atkritumos nemet to, kam īstā vieta ir kompostā. Loģiski – ja cilvēks dzīvo privātmājā, tad, pūstošos atkritumus kompostējot, atkritumu izvešanas izdevumus var samazināt vismaz uz pusi. Ja vēl atšķiro stikla taru un vieglo iepakojumu (kartona, plastmasas, metāla iepakojums), pāri paliek pavisam maz, ko izmest miskastē.
Kāpēc Rīgā šķiro vismazāk
20 gadu laikā iedzīvotāji saražo aizvien vairāk atkritumu: 1995. gadā katrs cilvēks atkritumos izmeta 264 kg, bet 2016. gadā – jau 410 kg jeb par 55% atkritumu vairāk. Ja cilvēki jau mājās atšķirotu pūstošos atkritumus no vieglā iepakojuma un stikla, otrreizējās izejvielas būtu tīras un vajadzētu mazāk enerģijas to pāršķirošanai. Nesen Getliņos, Liepājā un Daugavpilī uzbūvētas atkritumu šķirošanas rūpnīcas, kur sadzīves atkritumu konteineru saturs tiek pāršķirots, taču šādi nav viegli iegūt tīras izejvielas, no kurām varētu saražot preces ar augstu pievienoto vērtību.
Vismazāk šķiro Rīgā – 45%, visvairāk Zemgalē – 67%, tad seko Vidzeme, kur šķiro 64%, Kurzeme un Latgale – abos reģionos 54%. «Latvijas Zaļā punkta» direktors Kaspars Zakulis piekrīt uzskatam, ka Rīgas daudzdzīvokļu namos jāslēdz atkritumu vadi – šis izgudrojums ne tikai smako, bet arī nerosina mainīt ieradumus. To apstiprina atbilde uz jautājumu, kāpēc cilvēks nešķiro, proti, 38% atbildēja: tāpēc, ka nav pārvarēts ieradums visus atkritumus mest vienuviet. Ļoti svarīgi, lai Rīgā, kur dzīvo puse iedzīvotāju un līdz ar to tiek izmests visvairāk atkritumu, beidzot tiktu izbrīvēta vieta šķiroto atkritumu konteineriem turpat pie mājas. Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe sola, ka jau nākamgad galvaspilsētā tiks izveidoti 2500 šķirošanas punkti. Kad tas notiks, iedzīvotāji vairs nevarēs taisnoties, ka nešķiro tāpēc, ka tuvumā nav konteineru. Tad vēl jātiek galā ar cilvēku skepsi, jo 13% atklāj, ka neredz jēgu šķirot atkritumus, un atkārto iesīkstējušos stāstus par to, ka viss jau tāpat nonāk poligonā, jo viss tiekot sabērts vienā mašīnā, pie mums nemaz neko nepārstrādā utt. Labā ziņa ir tā, ka 60% saka: tad, kad ērtā attālumā būs šķirošanas konteineri, šķirosim!
Visbiežāk atkritumus šķiro ārpus Rīgas dzīvojošas sievietes vecuma grupā 45–54 gadi, bet slinkākie ir 18–44 gadus veci Rīgas iedzīvotāji, kas pabeiguši tikai pamatskolu. Zinot, cik daudz pūļu aizvadītajos 15 gados veltīts, lai izglītotu bērnus, ir žēl, ka, kļuvuši pieauguši, viņi piemirst to, kas mācīts pamatskolā. Droši vien tāpēc 45% uzskata, ka piesārņotāji stingrāk jāsoda, kaut vairākums joprojām domā: ja visur pa rokai būs atkritumu urnas (57%) un apsaimniekotāji cītīgāk cilvēkus informēs (53%), viņi šķiros aizvien apzinīgāk.
Latvijā vairs nebūvēs jaunus atkritumu poligonus
Uzzinājis šīs aptaujas rezultātus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce teica: «Vislielākā problēma, ka cilvēki turas pie pārliecības, ka atkritumi ir nevis viņu pašu, bet gan kāda cita problēma. Viņi domā, ka vispirms tā ir Eiropas Savienības rūpe, tāpēc Eiropa mums diktē termiņus, un lai tad valsts un pašvaldības domā, kā tikt galā ar atkritumu lērumu. Iespējams, tāpēc cilvēki pat nemeklē ieganstu šķirot. Bet jāskatās realitātei acīs – tie ir MŪSU atkritumi, tās ir MŪSU PAŠU ērtās dzīves atliekas! Latvijā vairs netiks būvēti jauni vai paplašināti vecie poligoni. Tāpēc nāksies atkritumus šķirot un pārstrādāt pēc labākajiem aprites ekonomikas principiem.»
PET un polietilēnu pārstrādā uz vietas
SIA «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzskata, ka viņa vadītā uzņēmumu grupa vistiešāk atbilst aprites ekonomikas principiem un iedzīvina praksē šo modeli, uz kuru jātiecas arī visas valsts līmenī: AS «Latvijas Zaļais punkts» gādā par ražotājatbildības sistēmas īstenošanu un izglītošanu, uzņēmumi «Jumis», «Eco Baltia vide» un «Eko Kurzeme» nodarbojas ar šķiroto atkritumu savākšanu, «Eco Tech Baltia» piedāvā tirgū mūsdienīgas tehnoloģijas atkritumu apsaimniekošanai, bet «Nordic Plast» un «PET Baltija» gādā par otrreizēju izejvielu pārstrādi. Tā tiek nodrošināts pilns atkritumu apsaimniekošanas cikls un gadā pārstrādei tiek nogādāts aptuveni 100 tūkstošu tonnu otrreizējo izejvielu. Divas trešdaļas no Latvijā saražotajām PET un polietilēna granulām tiek ekspotētas ne tikai uz rūpnīcām ES, bet arī uz Ķīnu, Krieviju un Saūda Arābiju, savukārt tur no otrreizējām izejvielām top jauni produkti.
Piecreiz RRRRR!
Nav nekā jauna atkritumu lēruma samazināšanā!
- Refuse – atsakies no lietām, kas būs atkritumi!
- Reduce – samazini atkritumu lērumu!
- Reuse – izmanto atkārtoti!
- Repurose – radi no vecā jaunu lietu!
- Recycle – nodod pārstrādei otrreizējās izejvielas!
Eiropas Savienība noteikusi mērķi: 2035. gadā poligonā drīkstēs apglabāt ne vairāk kā 10% no visa sadzīves atkritumu apjoma. Tāpēc pamazām jāsāk aizmirst ceļš uz kopējo sadzīves atkritumu konteineru un jāiestaigā taciņa uz šķiroto atkritumu punktiem un laukumiem. Zero waste dzīvesveida piekritēji ir izmēģinājuši: ja atšķiro pūstošos atkritumus, miskaste ir uz pusi tukšāka un nekad nesmird. Ja par ieradumu kļūst izlietoto iepakojumu uzreiz izskalot, apžāvēt un ielikt pie šķirojamajiem atkritumiem, tad kasti, kad tā pilna, atliek aiznest uz šķiroto atkritumu konteineriem un zaļajā konteinerā izmest stikla pudeles un burkas, dzeltenajā – vieglo (kartona, papīra un metāla) iepakojumu. Pavisam drīz, jau 2021. gadā, pašvaldībām būs jānodrošina iespēja atsevišķi izbērt bioloģiskos atkritumus, 2025. gadā – arī novalkāto apģērbu. Radikāli samazināt sadzīves atkritumu konteinerā izmetamo atkritumu daudzumu ir pavisam viegli, tikai jāsāk ar sevi!