Veikali ir pārpilni dažādām precēm, pa lielveikalu nu var klejot visu dienu – kamēr visu apskata un apjauš, kam kas domāts. Tad vēl jāsalīdzina cenas un jāsaprot, vai tas viss tev patiesi ir nepieciešams. Ražotāji dara visu, lai tikai pircējs vairāk saliktu groziņā. Tā kā zināms, ka cilvēks galvenokārt pērk ar acīm, tad lieli līdzekļi un resursi tiek tērēti produkta iepakojumā. Dažreiz liekas, ka tieši iepakojums maksā visvairāk: piemēram, plaši reklamēta zobu pasta maksā aptuveni latu. Tā ir iepildīta koši apdrukātā metāla vai plastmasas tūbiņā, ar ko jau būtu pietiekami… Tad kāpēc tūbiņa vēl jāieliek papīra kastītē? Kamēr sieviešu žurnālu uzspiestā patērētājkultūra un izšķērdējošās modes tendences tirinās mūsu prātus, ar mums varēs viegli manipulēt. Jūs domājat, par nekoptām apsmietās ārzemju sievietes nezina, ko dara? Taču ir vērtības, ko naudas bezvērtībā nevar izteikt.
Vēl nesen vienīgie mums pieejamie skaistumkopšanas līdzekļi bija ziepes, pāris šampūnu un zobu pastu veidi un neliels kosmētikas klāsts. Tagad kosmētikai un higiēnas precēm atvēlēti lieli veikali, izvēle ir daudz grūtāka. Mainījusies arī skaistumkopšanas industrija – tā ir metusies ķīmiskās rūpniecības apskāvienos, un vairākums parfimērijas un higiēnas preču satur daudz sintētisko krāsvielu un smaržvielu, konservantus, tīrīšanas līdzekļus un antibakteriālās vielas.
Šīs pārmaiņas ir ne tikai palielinājušas kosmētikas nozares ienākumus, bet arī negatīvi ietekmējušas cilvēku veselību un vidi. Šī ietekme var izpausties jau produkta lietošanas laikā, jo īpaši jauniešiem vai cilvēkiem ar jutīgu ādu. Taču iespējama arī ilgtermiņa ietekme, kas kā iekšējo orgānu hroniskas slimības var izpausties tikai pēc gadiem. Parfimērijas un higiēnas precēs esošās ķīmiskās vielas viegli iesūcas ādā un nonāk asinīs, un tās šo nejaucību aizgādā aknām, nierēm, reproduktīvajiem orgāniem. Lundas universitātes Zviedrijā 2002.gadā veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka sievietēm frizierēm ir par trešdaļu lielāks risks dzemdēt bērnus ar fiziskiem defektiem, jo īpaši ar sirdsdarbības traucējumiem.
Ziepes
Ziepes, kas ražotas no sintētiskajām vielām, pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvušas ļoti populāras Latvijā un citur pasaulē. Tās bieži vien satur antibakteriālas vielas (visbiežāk triklozānu), sintētiskās smaržvielas un krāsvielas. Taču pētījumos ir pierādīts, ka antibakteriālie līdzekļi ne vienmēr ar baktērijām tiek galā labāk par tradicionāliem līdzekļiem. Vēl ļaunāk – antibakteriālie līdzekļi veicina rezistentu baktēriju attīstību. Tā rezultātā daudzas antibiotikas un citi medikamenti, kas cīnās pret bīstamām slimībām, kļūst neefektīvi.
Ziepes gatavo no taukiem un sārma jeb ziepju zālēm. Lai pilnīgi izreaģētu glicerīns vai augu eļļas, sārmu visbiežāk pievieno par daudz. Un tad, kad jūs ziepējaties, pāri palikušās ziepju zāles turpina ražot ziepes, bet šoreiz no jūsu ādas taukiem. Lai saprastu, kāds ir ziepju pH, pārbaudiet tās ar lakmusa papīriņu: ja tas iekrāsojas zaļš – viss kārtībā; ja tas kļūst zilgans – tādas ziepes nav godīgi kādam pat dāvināt…
Skūšanās un depilācija
Dažas skūšanās putas var saturēt alkilfenolus, kas traucē hormonsistēmas darbību, ir ļoti indīgi zivīm, kancerogēni un bojā centrālo nervu sistēmu, turklāt var izraisīt ekzēmu, astmu un ādas iekaisumus. Alkilfenoli sastopami arī veļas pulveros, krāsās, līmēs, eļļošanas līdzekļos un dažos šampūnos.
Daudzi depilācijas krēmi un putas satur kālija tiolglikolātu, kas ASV bīstamo vielu sarakstā minēts kā ļoti indīga viela ar tūlītēju toksisku iedarbību.
Nagu laka
Var saturēt ftalātus (nav jānorāda uz iepakojuma), kas izmēģinājumos ar dzīvniekiem ir izrādījušies kancerogēni un var ietekmēt hormonsistēmas darbību, radot reproduktīvos traucējumus. Ftalātus plaši lieto arī citās parfimērijas un higiēnas precēs kā mīkstinātājus un smaržas pastiprinātājus, to klātesamība nav jānorāda uz iepakojuma. Jaunākie pētījumi atklāj, ka cilvēki ir pakļauti daudz lielākām ftalātu devām, nekā savulaik prognozēts.
Zobu pastas
Zobu pastas ļoti bieži satur triklozānu. Tā ir hlorinēta antibakteriāla ķīmiskā viela, ko plaši lieto ne tikai zobu pastās, bet arī dezodorantos, ziepēs un krēmos, veļas mazgājamajos līdzekļos utt. Triklozāns uzkrājas audos un ir atrasts mātes pienā. Par pārējām bīstamajām vielām zobu pastās lasi «Vides Vēstu» 74.numurā.
Matu krāsas
Noturīgās matu krāsas. Matu krāsas, kas neizzūd pēc 6–8 mazgāšanas reizēm un kuru lietošanai ir jāsajauc divi dažādi komponenti, var saturēt veselībai bīstamas ķīmiskās vielas. Ražotāji nodrošinās, pircēju pabrīdinot, ka dienu iepriekš krāsa jāizmēģina uz maza ādas laukumiņa… Bet kura no mums tā patiešām dara? Pētījumi apliecina, ka ilgstoša noturīgo matu krāsu lietošana var izraisīt alerģijas vai urīnpūšļa vēzi. Novērots, ka tumšās matu krāsas veselības traucējumus izraisa biežāk.
Saules aizsargkrēmi
Liela daļa pārdošanā esošo saules aizsargkrēmu satur titāna dioksīda nanodaļiņas. Tās ir toksiskas un, kā apgalvo dr. Viviana Hovarda no Liverpūles universitātes, caur ādu var iekļūt limfvados. Mākslīgā iedeguma krēmi var bojāt aknas.
Smaržas
Tipiska smarža satur ķīmisko aromātvielu maisījumu, to lielāko daļu iegūst no naftas. Starp tām ir benzola atvasinājumi, aldehīdi un daudzas citas toksiskas vielas, kas var izraisīt vēzi, centrālās nervu sistēmas traucējumus, alerģiskas un astmatiskas reakcijas. Šīs vielas iekļūst ķermenī ieelpojot vai arī uzsūcas caur ādu. Kad ķīmiskās aromātvielas iekļūst ādā, tās var būt toksiskas aknām un nierēm. Vēl citas uzkrājas taukaudos un lēni ekstrahējas atpakaļ organismā vai arī tiek nodotas bērniem ar mātes pienu.
- Smaržojies ar dabiskām un smaržīgām eļļām, bet, ja nespēj atteikties no mākslīgajām smaržām, tad smidzini tās uz matiem vai apģērba, kaut arī pasīvais ostītājs ir apdraudēts.
- Izvēlies dezodorantus, kas neaizsprosto limfceļus. Latvijā izvēle nav liela. Varu ieteikt «Nat Plus» nopērkamo kalnu kristālu. Ieziests tīrā, mitrā padusē, tas nemazina svīšanu, bet ierobežo smirdīgo baktēriju vairošanos. Dezodorantus no dabiskām vielām ar citrona, rožu un lavandas eļļu ražo «Weleda».
- Dažādi skaistuma imitētāji – matu salipinātāji, cietinātāji un spožinātāji, nagu lakas, lūpu spīdumi un krāsas –, kā arī citi skaistumkopšanas līdzekļi, visticamāk, slikti ietekmēs jūsu veselību, nevis dos iespēju izcelties sabiedrībā.
- Labāk kārtīgi un regulāri iet pirtī, nevis pakļaut sevi un apkārtējos hronisku slimību briesmām.
Anitra Tooma
Publicēts 2005.gada maijā.
Noderīgas tīmekļa adreses:
https://videsvestis.lv
http://www.tvnet.lv/zalazeme
http://www.zb-zeme.lv/paterins
http://www.weleda.lv
http://www.natplus.lv
http://www.ekoell.lv