Šoreiz ziedu vasaras žurnāla pirmo vāku rotā neparasta orhideja – parasti šīs stāvlapu dzegužpirkstītes mitrās dabiskajās pļavās zied koši rozā ziediem, bet šī ir dzeltenīgi balta! Foto autors arī ir īsta Latvijas pērle – dabas retumu kolekcionārs un lielisks augu fotogrāfs Ansis Opmanis. Teju 20 gadu viņš aprūpē Dabas retumu krātuves datu bāzi, un mājaslapa «Dabasretumi.lv» ir viņa pacietīgais veikums. Es Ansi saucu par eniņieti, jo mēs ne reizi vien tikāmies pirms gadsimta ceturkšņa, kad kopā ar leģendāro Gunti Eniņu un citiem alu meklētājiem viņš kā nieku pāris dienās atraka alu netālu no manām lauku mājām. Julita Kluša bieži vien izmanto Anša unikālās augu un sūnu pazinēja prasmes, un viņš ir arī vairāku rakstu līdzautors.
Julita stāsta: «Ansis ir izteikts vienpatis, kuru neietekmē citu viedoklis, viņš vienmēr ies pats savu ceļu. Savā ziņā Ansis ir līdzīgs dižkokam – viņam arī vajag savu teritoriju, kurā citi netraucē. Mani pārsteidz tas, ka jau no pusaudža gadiem Ansis viens klejojis ne tikai pa Latviju, bet, meklējot retus augus un dižkokus, devies arī uz Lietuvu un Igauniju. Vēlāk bieži devies dabā divatā ar Uvi Suško. Tagad abi ir erudītākie sūnu pazinēji valstī un sacenšas, kurš retāku sugu atradīs. Ansis vairākkārt ieguvis Latvijas Botāniķu biedrības ceļojošo balvu «Gada atradums». 2004. gadā viņš pie Zušu sēravotiem atrada lielu ziemas svertiju audzi – šie augi Latvijā tika atrasti pēc 50 gadu pārtraukuma.»
Es biju pārsteigta, ka tik erudītam cilvēkam nav akadēmiskās izglītības bioloģijā. Mēģināju to attaisnot ar īpašām maņām un talantu ieraudzīt to, ko mēs, parastie čāpotāji, neredzam, bet Ansis neļauj man gremdēties maldos un teic, ka saredzēt sugas ir jāmācās tieši tāpat kā lasīt. Sākumā jāapgūst vienkāršākais – kā burti, tad pamazām nāk spēja salikt burtus vārdos, līdz vari jau saprast aizvien sarežģītāku tekstu. Līdzīgi ir ar augiem: vispirms saproti, kas ir graudzāles, pēc tam – kādas izskatās skarenes, un tad tikai no ieinteresētības atkarīgs, vai apgūsi, kā atšķirt visas 12 Latvijā sastopamās skareņu sugas.
Ansim ir 43 gadi, un vismaz 30 gadus viņš uzmanīgi raugās dabā – pirmais viņa herbārijs tapis jau 1985. gadā. Ansis ir grafiķes Rūtas Opmanes dēls, uzaudzis Juglā un vasaras pavadījis pie vecvecākiem Līgatnē, tādēļ nav brīnums, ka pirmais viņa interešu objekts bija alas, tad avoti, dižkoki, augi, sūnas, sēnes. Jau kopš 1990. gadu beigām viņš ir arī Latvijas Dabas fonda eksperts, kur nodarbojas ar aizsargājamo teritoriju oras un biotopu izpētes darbiem, kā arī apraksta, kā noteikt dažādas augu un sūnu sugas. Un te lieti noder labas fotogrāfijas. Tā kā augu un sūnu meklējumos jānostaigā lieli gabali, turklāt retie augi neaug parkos, bet biežāk mežonīgos apvidos ar stāvu reljefu, arī fototehniku Ansis izvēlas labu un vieglu. Vēl viņam ir sapnis iemācīties fotografēt mikroskopā palielinātus augu un sūnu tuvplānus.
Jautāju: «Kad ir vislabākais laiks augu fotografēšanai?» – un Ansis atsmej: «Kad eju ar meitiņu pastaigāties, varu mierīgi nodoties augu bildēšanai. Ekspedīciju laikā parasti nav vaļas bildēt.» Un aši no tūkstošiem bilžu izvēlas pārdesmit publicēšanai.
Pilnu rakstu kopā ar Anša fotogrāfijām skatiet pdf formātā VV 03/2015