Laiku pa laikam tiekam brīdināti par pasaules gala tuvošanos. Noliktie datumi nāk un aiziet, bet beigas tā arī nepienāk. Atrodas pa kādam, kas ironizē, ka pasaule jau gājusi bojā, tikai mēs to neesam pamanījuši. Jāatzīst, arī es piekrītu šim viedoklim.
Kā jūs iztēlojaties pasaules galu? Vai redzat rēcošas elles liesmas, kas aprij planētu? Milzīgu sprādzienu, Zemei saduroties ar kādu kosmosa objektu? Atomkaru, pēc kura planētu klāj radioaktīvs tuksnesis? Pasaules beigas visbiežāk redzam kā pēkšņu kataklizmu, kuras galvenās sekas ir tās, ka uz Zemes, ja tā vēl pastāv, vairs nav cilvēku. Kuram gan rūp, vai iepriekš uzburtajā radioaktīvajā tuksnesī palikusi kāda baktērija vai prusaks? Mēdz teikt, ka, nomirstot cilvēkam, iet bojā vesela pasaule. Daudz pareizāk būtu to attiecināt uz kādas sugas bojāeju. Savu sugu mēs, protams, uztveram ļoti personīgi, bet citu sugu izzušana mums paslīd garām nepamanīta vai īsti nesaprasta. Jā, sugas ir mirstīgas, tāpat kā indivīdi, bet arī šajā gadījumā mums būtu jādara viss, lai izvairītos no priekšlaicīgas nāves…
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 04/2014
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrība