Kaut ziepes jau izsenis ir pirmās nepieciešamības prece, tagad kosmētikas veikalos tās noliktas zemākajos plauktos, arī izvēle nav diez ko liela. Toties specializētajos ziepju veikalos tās ieceltas fetiša un glamūra kārtā: krāsas, smaržas, brīnišķi solījumi teju vai mūžīgai jaunībai.
Testam «Drogās» iegādājos vislētākās «Septīto debesu», visvairāk reklamētās «Dove» un «Safeguard», tad it kā visdabiskākās un dārgākās latvju ražojuma «Aroma Art» ziepes. Tad uzmeklēju «The Body Shop» un lūdzu pārdevējai vislabākās, «Stendera» ziepju fabrikā nopirku viszaļākās, bet «Biotēkā» un «Weledā» – visaskētiskākās ziepes.
Tualetes papīra mērīšana, svēršana un testēšana bija nieks, salīdzinot ar šo ziepju testu. Ja līdz šim jutos gana braši, lai pamācītu, kā atrast visveselīgākos un nekaitīgākos produktus, tad šoreiz gāja traki: apgāda «Zvaigzne ABC» izdoto grāmatu «Zini, ko tu pērc» nācās izmest, jo tur visi kosmētikas sastāvdaļu nosaukumi iztulkoti latviski, bet uz ziepju iepakojuma tie sīksīkiem burtiem rakstīti angliski. Man nav iemesla rosināt ar ziepju sastāvu iepazīties jau veikalā, jo tu to nespēsi saskatīt. Ja saskatīsi, tad – nesapratīsi. Kas arī bija jāpanāk – cilvēks pērk sapni, kas lieliem burtiem uzrakstīts iepakojuma virspusē, bet neko nenojauš par ziepju patieso iedarbību. Ādas sausumu, alerģisku kasīšanos un neauglību jau nesaista ar tādu ikdienišķu ieradumu kā ziepēšanos.
Agrāk ziepes gatavoja tā: ar sārma (NaOH vai KOH) palīdzību sadalīja dzīvnieku taukus vai kokosriekstu un olīvu eļļu, izveidojās ziepes, glicerīns un ūdens. Ziepes attīra ādu, bet glicerīns maigi puto, aizsargā un mitrina.
Tagad veikali pilni ar šķidrajām ziepēm, dušas želejām, košām un smaržīgām ziepēm, kas aizdarītas ar dažādām sintētiskajām smaržvielām, antibakteriāliem līdzekļiem un citiem «labumiem». Mūsdienās visbiežāk ziepju ražošanā izmanto dzīvnieku taukus, nevis mitrinošās augu eļļas. Gandrīz visu iegūto glicerīnu atdala, lai pārdotu kosmētikas industrijai, un tā vietā pievieno dažādus mākslīgos putotājus, no kuriem par viskaitīgāko atzīts EDTA. Regulāri mazgājoties ar šādām ziepēm, tiek noārdīts ādas dabiskais tauku slānis, izraisot ādas lobīšanos un sausumu. Bet tas jau arī bija jāpanāk – cilvēks nomazgājas un pēc tam ieziežas ar krēmu.
Nekad nesapratīšu, kāpēc ziepēm jābūt zilām, zaļām, oranžām. Es taču neziepējos, lai kļūtu zila, zaļa vai oranža, es vienkārši gribu nomazgāties. Tāpēc uzskatu, ka krāsvielu pievienošana ziepēm ir lieka.
Secinājumi
Nevar ticēt tekstiem uz parastajos veikalos nopērkamo ziepju iepakojuma. Kaut uz visiem ar lieliem burtiem solīti dažādi labumi un dabiska izcelsme, izlasot sastāvu, kas parasti ir sīksīkiem burtiņiem, uzzini, ka ziepes pilnas ar vielām, kuras tur aizdomās par ļaundabīgo audzēju, alerģiju un neauglības izraisīšanu.
Lētākās ziepes satur astoņas samērā dabiskas un astoņas aizdomīgas vielas. Dārgās «Stendera» ziepes – astoņas samērā dabiskas un septiņas aizdomīgas vielas. Cenas atšķirība – aptuveni 20 reižu. Cik tu esi gatavs maksāt par ilūziju?
Mazgājot rokas ar testējamajām ziepēm, varu teikt, ka visas puto un labi mazgā. Tad kāpēc pirkt dārgu ilūziju, ja var pirkt tikpat dārgu dabisku produktu un nekaitēt veselībai? Vai – kāpēc pirkt dārgo ilūziju, ja var nopirkt lēto? Kaitējums veselībai būs līdzīgs.
Par veselībai vislabākajām atzīstu ziepes:
- ar īsāku sastāvdaļu sarakstu;
- kas nav koši krāsainas;
- nav dzidras;
- kam vairāk dabisko sastāvdaļu saraksta pirmajā pusē;
- kas pirktas ekoloģisko preču veikalos;
- kam par glicerīnu vai stearīnu norādīts, ka tas iegūts no augiem (vegetable), ne dzīvnieku taukiem;
- kas nesatur parabēnus, mākslīgos putotājus EDTA, parafīnu un vazelīnu, jo tos gatavo no naftas:
- nesatur triklozānu, kas nešķirojot nogalina vārgās baktērijas, bet stiprie kloni paliek dzīvi.
Agua – ūdens
Sodium chloride – vārāmā sāls. Pēc ziepju vārīšanas masai pievieno sāli, tā iegūstot blīvāku masu.
Parafīns, vazelīns – naftas pārstrādes procesā iegūts ogļūdeņražu savienojums.
Glicerīns – dabā sastopams dzīvnieku taukos taukskābju esteru veidā. To iegūst tauku pārziepošanas procesā kā ziepju ražošanas blakusproduktu. Var iegūt arī sintētiski.
CI – krāsviela. Ja ražotājs nenorāda, ka tā ir dabīga, tad visi iemesli novērtēt, kāpēc tā ir koša un mākslīga.
Parfume – bez papildu paskaidrojumiem rosina domāt, ka smaržu kompozīcija veidota no naftas produktiem un ftalātiem aromāta noturībai.
Ja gribi ar ziepju gatavošanu nodarboties mājās: http://www.nature-rus.ru/Rezepts/seife/seifegrundsaetze.htm
Anitra Tooma
Publicēts 2008.gada februārī.