Pesticīdu izmantošanas ieguvumi un negatīvās sekas jau sen ir kā karsts kartupelis dažādās diskusijās. Vieni bēdājas par cilvēces un planētas indēšanu, citi draud ar to, ka bez ķimikāliju lietošanas zaudēsim visu ražu, vēl citi ir pilnīgi pārliecināti, ka zinātne spēj pilnībā novērtēt pesticīdu riskus un izvēlēties tikai tos līdzekļus, kuri nekaitē cilvēkiem. Tas, ka nebioloģiskā jeb konvencionālā pārtika, kas audzēta, izmantojot minerālmēslus un pesticīdus, vairāk apdraud pašus zemniekus un viņu kaimiņus nekā ēdājus, ir loģiski. Bet ko darīt, ja kaimiņš blakus jūsu mājai iesēj rapšu lauku, kas ir viena no visdāsnāk apmiglotajām kultūrām Latvijā? Vai jums ir tiesības zināt, kad notiks miglošana? Laikus pateikšu – nē, nevienam zemniekam savi kaimiņi par to nav jābrīdina! Ja mēs paši šim absurdam nepretosimies, viss paliks kā bijis.
Aizvien biežāk presē parādās raksti un TV tiek veidoti sižeti par cilvēkiem, kurus satrauc tas, ka blakus viņa zemei saimnieks miglo savus laukus, un iespējamais piesārņojums. Cilvēki sūdzas par veselības pasliktināšanos, par mājlopu bojāeju, bišu saimju iznīkšanu…
Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 nevalstiskās organizācijas labākai sadarbībai ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, pērn vērsās pie Zemkopības ministrijas, rosinot izmaiņas pesticīdu izmantošanas noteikumos, proti, lai pesticīdu lietotāji nepārkāptu bufersjoslas (joslas – apaugums vai neskarta teritorija, kas aizsargā citas teritorijas un objektus no pesticīdiem), kā arī savlaicīgi apziņotu kaimiņus par miglošanas iecerēm. Mūsdienās tādu informēšanu var pavisam viegli organizēt ar elektronisko sistēmu palīdzību, piemēram, ierakstot centralizētā datu bāzē, ka parīt miglosi savus laukus, visi tavi kaimiņi, kas parakstījušies uz šādas informācijas saņemšanu, saņems brīdinājumu e-pastā vai īsziņu telefonā. Tomēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atbildes vēstulē noraidīja šādu izmaiņu nepieciešamību: «Tirgū tiek laisti tikai tādi augu aizsardzības līdzekļi (AAL) jeb pesticīdi, par kuriem ir gūti pārliecinoši pierādījumi, ka tie dod noteiktu labumu augkopībai un to pareiza lietošana nerada kaitīgu ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nevēlamu iedarbību uz vidi. [..] AAL reģistrācijas un lietošanas prasības nosakošie normatīvie akti nodrošina, ka, ievērojot AAL lietošanas prasības, AAL lietotājs nerada apdraudējumu savai un apkārtesošo cilvēku veselībai.»
Šādu noteikumu ieviešana, viņaprāt, būšot liels slogs zemniekiem, viņi zaudēs konkurences cīņā ar citu valstu lauksaimniekiem, kam nekas tāds netiek pieprasīts! Lai kā gribētos ticēt Zemkopības ministrijas apgalvojumiem par «drošumu», tomēr ir pamats bažām – Eiropas Komisija vēl arvien nav noteikusi kritērijus, kā atpazīt endokrīno sistēmu traucējošās vielas, tāpēc nav nekāda pamata apgalvot, ka atļautajos pesticīdos to nav. Tās ir vielas, kas ietekmē gan mūs, gan dzīvo dabu jau ļoti nelielās koncentrācijās. Organizācija «PAN-Europe» ir nosaukusi aizdomīgos pesticīdus, un seši ir Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sastāvā: abamektīns, iprodions, mankocebs, metkonazols, tebukanazols, tiakloprīds. Turklāt, ja jau viss ir tik droši, kāpēc laiku pa laikam kādu atļauto pesticīdu tomēr aizliedz? Ir eksperti, kas pamatoti kritizē pašreizējos likumus par to, ka tie nepietiekami liek novērtēt pesticīdu radīto risku kaimiņos dzīvojošajiem. Ja, piemēram, mankocebu saturoša pesticīda lietošanas atļaujā ir prasība miglojot ievērot pat 40 metru aizsargjoslu līdz ūdenstecei, lai nodrošinātu ūdens organismu aizsardzību, tad kāpēc kaimiņu pagalms būtu mazāk aizsargājams? Jo īpaši ņemot vērā to, ka mankocebs, iespējams, ir endokrīno sistēmu bojājoša viela…
Pesticīdu atliekas atrastas mājokļos
Varbūt līdz kaimiņmājām šīs indes nenonāk? Francijas nevalstiskā organizācija «Générations Futures» sadarbībā ar Veselības un vides aliansi (Health and Environment Alliance) pērn vēlējās noskaidrot, vai pesticīdi «ienāk» arī dzīvojamo ēku telpās. Viņi analizēja pesticīdu atliekas vairāk nekā divdesmit lauku mājās. Izrādījās, visās no tām bija atrodamas pesticīdu atliekas! No meklētās 61 aktīvās vielas katrā mājā vidēji atrada aptuveni divdesmit, bet divpadsmit no tām bija endokrīno sistēmu potenciāli traucējošās vielas, kam nav drošu robežkoncentrāciju. Daži no šiem pesticīdiem Francijā jau bija aizliegti, bet to atliekas vēl arvien nekur nebija pazudušas. Vai pie mums būtu citādi? Varbūt labāk? Jo Francijā pesticīdus lieto krietni vairāk nekā Latvijā. Taču nevaram aizmirst padomju laikus. Ko par šo problēmu saka pasaules zinātnieki? Pētījumi ir dažādi. Amerikāņu pētnieki nesen ziņoja, ka bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā saskārās ar pesticīdu piesārņojumu dzīvesvietā, ir lielāka nosliece uz autismu (Shelton, 2014). Spāņu pētnieki (García-Pérez, 2016) secinājuši, ka ar ļaundabīgiem audzējiem biežāk saslimst bērni, kas dzīvo tuvu rūpnīcām vai intensīvās lauksaimniecības teritorijām. Līdzīgi ir amerikāņu pētnieku secinājumi (Carroza, 2008). Citi pētnieki apgalvo, ka faktiskais piesārņojums apdzīvotās vietās ir mazāks, nekā to paredz modeļi, ar kuru palīdzību nosaka pesticīdu drošumu (Galea, 2015). Bet – cik drošas ir noteiktās normas?
Bioloģiskie zemnieki spiesti zaudēt ražu
Bioloģiskajā lauksaimniecībā inspektori daudz neprāto: ja redzams (un tas nav noslēpjams), ka kaimiņš ir nomiglojis arī daļu bioloģiski serti cēta zemnieka lauku, soda nevis konvencionāli saimniekojošo zemnieku, bet gan bioloģisko – viņam jāatstāj nenovākta vismaz desmit metru plata josla. Kāpēc šādi zaudējumi jācieš bioloģiskajam zemniekam, lai gan viens no vides politikas principiem ir «piesārņotājs maksā»? Vai bioloģisko lauksaimniecību uzskatām par kaprīzi, sak, pats gribi niekoties bez pesticīdiem, pats arī ciet?
Kam paredzētas buferjoslas?
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA), nosakot drošās pesticīdu koncentrācijas, vienmēr iesaka ievērot arī buferjoslas, kuru platums ir atkarīgs no izmantotā pesticīda. Parasti šīs buferjoslas aizsargā ūdensobjektus, bet tās var noteikt arī citu objektu un nelauksaimniecisko zemju aizsardzībai.
Ja nav speciālas norādes pesticīda lietošanas instrukcijā, jāievēro vismaz minimālās prasības buferjoslām, ko nosaka Aizsargjoslu likums, kas februārī piedzīvoja izmaiņas. Tās stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī, un tad būs aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus vien divus metrus platā joslā gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platā joslā gar novadgrāvjiem. Šogad vēl darbojas likuma norma par desmit metrus platām aizsargjoslām.
Diemžēl piesardzības princips arī vides politikā pārāk bieži paliek tikai uz papīra, jo ekonomiskās intereses ir noteicošās. Valsts augu aizsardzības dienests iesaka kaimiņiem uzturēt labas attiecības, un tas arī viss. Ir, protams, labie piemēri – piemēram, kāds zemnieks, kura lauki atrodas blakus skolai, vienojās ar izglītības iestādes vadību, ka mācību laikā nemiglos. Diemžēl ne visi ir tik saprotoši. Un ko darīt bažīgajiem?
Zemkopības ministrija un Valsts augu aizsardzības dienests uzskata, ka vides aktīvisti ceļ nepamatotu brēku, tāpēc ieteikumus brīdināt kaimiņus par miglošanu noraida, jo tā neesot nekāda problēma. Dienesta pārstāvji teic, ka gadā konstatē vien dažus pesticīdu lietošanas pārkāpumus. Vai tiešām tā ir? Tāpēc aicinām cilvēkus ziņot par pesticīdu lietošanas pārkāpumiem ne tikai Valsts augu aizsardzības dienestam, bet arī «Vides SOS». Tā mēs uzzināsim, vai tiešām šajā jomā viss ir kārtībā un visi ir apmierināti.
AAL lietošanas noteikumi, kuru neievērošanu visvieglāk konstatēt
Augus drīkst apsmidzināt, ja vēja ātrums nepārsniedz 4 m/s. Ja smidzinātājs ir aprīkots ar rūpnieciski komplektētām palīgierīcēm (palīgiekārtām), kas mazina vēja ietekmi uz smidzinājumu, nodrošinot smidzinājuma nokļūšanu tikai uz paredzētās apstrādājamās virsmas, augus drīkst apsmidzināt arī tad, ja vēja ātrums nepārsniedz 8 m/s.
Atsevišķu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas nosacījumos ir prasība ievērot buferjoslu, kuras lielums dažādiem pesticīdiem var būt atšķirīgs. Ja šādu norāžu nav, jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktās minimālās prasības. Tomēr, ja kaimiņš nav informēts, ar kādu līdzekli miglošana tiek veikta, viņš arī nevarēs novērtēt, vai bufersjosla ievērota.
Lietojot augu aizsardzības līdzekli, kura marķējumā ir norāde «Toksisks bitēm» vai ķīmiskās vielas iedarbības raksturojums R57, lauksaimniekam trīs dienas pirms sējumu vai stādījumu apstrādes jābrīdina dravnieki, kuru bišu stropi atrodas divu kilometru rādiusā no tīruma.
Ziedošu kultūraugu apstrādi drīkst veikt pēc plkst. 22.00 un pirms plkst. 5.00. Tātad nedrīkst smidzināt tajā laikā, kad bites lido un aktīvi meklē barību. Labību, rapsi un citas pārtikas augu kultūras ar glifosātus saturošiem herbicīdiem drīkst miglot ne vēlāk kā 14 dienas pirms ražas novākšanas.
Augu aizsardzības līdzekļu lietotājs ir atbildīgs par visu pesticīdu lietošanas noteikumu ievērošanu, tostarp – kaimiņu zemju neapmiglošanu.
Tāpēc fotografējiet un filmējiet šos pārkāpumus, lai būtu pierādījumi un Valsts augu aizsardzības dienests nevarētu atrunāties, ka problēmu nav!
Jana Simanovska
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 02/2016