Grozies kā gribi, bet lielākā daļa no mums varenu savas dzīves daļu pavada telpās, datoru, printeru un kopētāju ielenkti. Telpas ir krāsotas ar krāsām, kas satur gaistošos organiskos piesārņotājus (GOS): formaldehīdu, amonjaku, acetonu, toluolu un ksilolu. Ne par matu labāks nav finieris, skaidu plāksnes, putu izolācijas materiāli, lamināts utt. Arī cilvēki nemitīgi kaut ko izgaro, un gaiss telpās kļūst smags. Turklāt telpās ir arī bioloģiskais piesārņojums, ko izraisa pelējuma sēnīte, baktērijas un vīrusi. Vasarā ar šo problēmu tiek galā savvaļas augi un koki, bet ziemā jācer tikai uz skuju koku veikumu. Tā nereti darba telpās un mājoklī gaisa piesārņojums ir pat 1000 reižu lielāks nekā spirgtā priežu mežā. Jau gadus 20 Pasaules Veselības organizācija ieviesusi terminu «slimo būvju sindroms», lai raksturotu gadījumus, kad cilvēki, uzturoties kādā konkrētā ēkā, izjūt diskomfortu vai veselības pasliktināšanos: galvassāpes, acu, deguna vai kakla iekaisumus, sausu klepu, ādas niezi, reiboni, nelabumu, koncentrēšanās grūtības, nogurumu.
Laikā, kad koki ir bez lapām, blīvi apdzīvotās telpās neko daudz nelīdz arī vēdināšana. Tāpēc iesaku – izveido ap sevi «zaļās saliņas» no istabas augiem. Daudzi istabas augi ne tikai mitrina un attīra gaisu no ķīmiska piesārņojuma, bet ar fitoncīdu starpniecību ierobežo arī bioloģisko piesārņojumu. Nepieminēšu tos sāpīgos gadījumus, kad skaistais augs nobeidzies jau pēc pāris mēnešiem… Audzē vienkāršas un mazprasīgas puķes, jo, izrādās, tieši tās vislabāk tiek galā ar telpu piesārņojumu.
Padomi čiepējam
Marts un aprīlis ir vislabākais laiks, kad nodarboties ar spraudeņu čiepšanu. Pirmkārt, augi ir pamodušies, noticējuši, ka Saules laiks turpinās, un ņipri aug; otrkārt, čiepti zaļumi ieaug gandrīz 100% gadījumu. Veikalā pirktie importa augi bieži vien ir ne tikai tālu pārvadājumu nomocīti, bet arī ģenētiski ieprogrammēti īsam mūžam, citādi jau ražotāji bankrotētu. Ja augu, ko vēlies, nav kur zagt, iesaku telpaugus pirkt pie Latvijas audzētājiem. Piemēram, mūsu redakcijā aug LU Botāniskajā dārzā pirkts citronkociņš, palma Vašingtonija, šopavasar grasos iegādāties lauru kociņu un Bendžamina fikusu. Ziepniekkalna ekoskolā esmu nočiepusi hibisku jeb Ķīnas rozi, hlorofītu un skaraino tradeskanciju, Irlavā dabūju istabas kļavu, Kurzemītes pamatskolā – dažādas efejas un sīkziedu begoniju. Pavasaros vispirms vienmēr apskatos, kas aug uz palodzēm, un tad prātoju, kā šo augu pavairo, kā lai nemanāmi nokniebj gabaliņu, tad ietinu guvumu mitrā tualetes papīrā un mājās ielieku glāzītē, kur ūdenim pievienots kāds augšanas stimulators. Kad augs atdzēries, spraudeni lieku nelielā podiņā ar augsni, kam pievienota slieku zeme. Podiņus salieku bļodā un bļodu – plastmasas maisiņā, lai radītu tropiskus un apsakņošanos iedvesmojošus apstākļus. Kolēģi smej, ka ar šo metodi man izdotos apsakņot pat zīmuli. Pēc mēneša augus ņemu laukā, vēlāk ņiprākos audzējus pārstādu lielākos podiņos, un tagad uz redakcijas palodzēm visiem vairs lāgā nav vietas.
Telpaugi, kas absorbē kaitīgās ķīmiskās vielas
Formaldehīdu noārda nefrolēpes (paparžu suga), krūmveida krizantēmas, dracēnas, daiļā hamedoreja, Bendžamina fikuss, efejas, spatifīlas, šeflēras un dīfenbahijas.
Ksilolu un toluolu noārda dīfenbahijas, nefrolēpes, Bendžamina fikuss un antūrijas.
Amonjaku noārda antūrijas, krūmveida krizantēmas, marantas, Bendžamina fikuss, dracēnas un acālijas.
Hlorofīts ir īsts draudzīgais brīnums – mazprasīgs augs, kam nevajag ne daudz gaismas, ne vienmērīgu temperatūru, tikai treknu zemi un papildmēslošanu. Turklāt, jo telpā sliktāks gaiss, jo hlorofīts labāk aug un labāk attīra gaisu.
Dažādas efejas arī nav izvēlīgas, ar prieku vijas ēnainās telpās un pie reizes attīra gaisu. Šim augam patīk rasināšana, bet riebjas pārāk slapja augsne.
Tradeskancijas un zeberīnas pēdējā laikā izkonkurējušas kaktusus pie datoriem, jo sekmīgi attīra gaisu no dažādu elektroierīču radītā kaitīgā starojuma, turklāt esmu pamanījusi, ka šie augi labāk sadzīvo ne tikai ar pieticīgu gaismu, bet arī ar IT speciālistiem. Šie augi sakņojas bezgala viegli, tikai, gari izauguši, nomet lapas. Tad nevajag visus dzinumus uzreiz apgriezt, bet pakāpeniski iespraust tajā pašā podā jaunus spraudeņus, lai tie apsedz plikos dzinumus.
Ja tici, ka augi ne tikai nodarbojas ar fotosintēzi, bet ir garīgas būtnes, tad tev noderēs ziņa, ka spēcīgāks starojums piemīt ziedošiem un lieliem telpaugiem, nelielu augu starojums pastiprinās, ja viņi stādīti lielās grupās.
Spēcīgākie enerģijas augi
Citronu vai apelsīnu kociņš negatīvo starojumu pārvērš pozitīvajā, turklāt jauki smaržo ne tikai ziedi, bet arī lapas.
Minirozes podiņos, kad zied, ir augs ar visspēcīgāko un vissmalkāko starojumu. Tā rosina radošu garu un mīlestības jūtas.
Dracēna labi noārda ķīmisko piesārņojumu, kas rodas kopēšanas laikā.
Pušķu hlorofīts ir lielisks spēka avots un gaisa attīrītājs.
Efejas enerģija iedvesmo priekam.
Nefrolēpes ir labs kaimiņš cilvēkiem, kas strādā komandā un kam daudz garīga darba.
Monstera izstaro mieru un harmonizē telpu, tāpēc piemērota sabiedriskām vietām.
Anitra Tooma
Publicēts 2006.gada martā.