Valsts svētki, Jaunais gads, Lieldienas, Jāņi, festivālu bums utt. Šis cikls katru gadu atkārtojas un sākas no jauna. Latviešiem patīk svinēt svētkus skaisti un ar vērienu, tāpēc rīkotāji dara visu, lai pasākumu padarītu krāšņu un apmeklētājiem piedāvātu ko neredzētu, nedzirdētu un nesajustu. Tomēr dažreiz viņi pārcenšas! Nereti šādos svētkos dzīvojam pēc citiem likumiem kā ikdienā un piemirstam par pasākumu radītajām sekām. Taču jāatceras, ka svētkiem ir arī otra puse: tāpat kā pēc jautras ballītes pāri paliek trīs no deviņiem ēdieniem (jo kārtīgam latvietim uz galda ir vismaz trejdeviņi ēdieni), bardaks un netīras grīdas, tā arī katrs pasākums atstāj ietekmi uz vidi – ne tikai melni nobradātu pļavu, bet arī gaisa un ūdens piesārņojumu, dabas resursu pārtēriņu, atkritumus un siltumnīcefekta gāzes. Ballītes un pasākumi mums ir nepieciešami, tieši tāpēc jau tagad jāsāk domāt, kā tos padarīt videi draudzīgākus, nemazinot kvalitāti un krāšņumu.
Plāno savlaicīgi
Jebkurš pasākums – festivāls, maratons, seminārs, korporatīvais pasākums, pilsētas svētki – sākas ar plānošanu. Jātiek galā ar dažādiem uzdevumiem: komandas izvēle, pasākuma kopējās idejas izstrāde un budžeta sadale, pasākuma vietas izvēle, ēdināšana, nepieciešamie materiāli un aprīkojums, atkritumu savākšana utt. Ideālā gadījumā sarakstā jāiekļauj arī pasākuma ietekmes uz vidi mazināšana.
Plānošanas posmā organizatoru komandai jāsāk ar savu resursu, vēlmju, iespēju un pasākuma galveno ietekmju uz vidi izvērtēšanu un jāizlemj, kādus zaļos darbus īstenot. Var sākt ar nelielām iniciatīvām, piemēram, atkritumu šķirošanu vai resursu taupīgu izmantošanu. Tad var iet tālāk un piestrādāt pie atkritumu apjoma samazināšanas, iepakojuma atkārtotas izmantošanas un pārstrādes, vietējās un bioloģiskās pārtikas izvēles, drukāto materiālu apjoma samazināšanas un krāna ūdens dzeršanas. Taču, plānojot pasākumu, ir vēl vairāki aspekti, kurus nedrīkst aizmirst, proti, norises un apmešanās vietas izvēle, kā arī pirkumu veikšana, kas nereti aiziet pašplūsmā – tiek pirkts daudz, neiedziļinoties ne produktu izcelsmē, ne kvalitātē.
Atrast zaļu vietiņu
Pasākuma norises un apmešanās vietas izvēle ietekmē un galvenokārt ierobežo videi draudzīgu rīcību īstenošanu pasākuma laikā. Izvēloties vietu, jāpievērš uzmanība, vai tajā tiek taupīti enerģijas un ūdens resursi, vai var nopirkt vietējos, bet vēl labāk – ekoserti cētos pārtikas produktus un citas lietas, vai ir nodrošināta atkritumu šķirošana utt. Ideālā gadījumā apmeklētāji uz pasākuma vietu var aiziet kājām, aizbraukt ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Atrast vietu, kas būtu ne tikai atbilstoša pasākuma mērogam, bet arī zaļajiem kritērijiem, ir darbietilpīgs process. Labāk izvēlēties tādu vietu, kas ir ekoserti cēta, piemēram, ar «Zaļo atslēgu» (Green Key) vai «Zaļo serti kātu». Serti kāts apliecina, ka uzņēmums jau īsteno rīcības ietekmes uz vidi mazināšanai, līdz ar to pasākuma rīkotājiem nav jāpārliecina vietas īpašnieki par zaļo aktivitāšu īstenošanas nepieciešamību un vismaz par daļu darbu vairs galva nav jālauza.
Ja pasākuma vieta nav serti cēta, var meklēt videi draudzīgās pašvaldībās. Viena no tādām vietām ir ar ironisku nosaukumu klimata pārmaiņu kontekstā – «Siltumnīca» Beverīnas novadā, kas izveidota, atjaunojot vecu padomju laika siltumnīcu. Te izmantoti atdotie vai ziedotie materiāli: siltumnīcas karkasam izmantoti veci koka logi, bāra lete izveidota no saziedotām stikla pudelēm, telpa iekārtota ar dāvinātām un atjaunotām mēbelēm.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs jau septīto gadu festivāla «Survival Kit» ietvaros pievērš uzmanību tukšo ēku problēmai Rīgā, dodot iespēju mākslas un kultūras pārstāvjiem sadarboties ar šo ēku īpašniekiem. No šīs iniciatīvas izaugusi kustība «Free Riga», kura kā provokatīva akcija «Occupy me» pirmo reizi aktualizēja pamesto ēku problēmu 2013. gada «Survival Kit» festivālā.
Radīt, nevis patērēt
Pasākuma norises nodrošināšanai nepieciešams lērums produktu un materiālu, ko izmanto tikai vienu reizi un pēc tam izmet. Tas ir diezgan izšķērdīgi ne tikai pret māti Dabu, bet arī tēvu Budžetu. Tāpēc vienmēr jāpadomā divvreiz, vai bez šī pirkuma nevarētu iztikt – iespējams, var izmantot kaut ko no iepriekšējā pasākuma krājumiem, aizņemties, īrēt vai ļaut izpausties radošiem cilvēkiem un pārveidot to, kas jau ir pieejams un atrodams.
Valmiermuižas pasākumos resursi tiek izmantoti atkārtoti – gan dekori no stikla pudelēm, ko piešķir Valmiermuižas alus darītava, gan koka palešu mēbeles, bet svētkos izmantotās meijas nākamajos pasākumos tiek sadedzinātas ugunskuros u.c.
Lai gan viszaļākais pirkums ir tas, ko nenopērkam, tomēr tā ir utopiska doma, un, ja pieņemam Marka Haimana izteikumu, ka skaistums slēpjas vienkāršībā, tad cīnīsimies ar lielummāniju, samazināsim pirkumu apjomu un pirksim to, kas radīts Latvijā, pēc iespējas tuvāk pasākuma vietai!
Labs palīgs preču izvēlē ir ekomarķējums, kas norādīts uz produktiem, kuriem ir salīdzinoši mazāka ietekme uz vidi visā produkta dzīves ciklā. Izvēloties elektroiekārtas, jāpievērš uzmanība to efektivitātei.
FSC ir starptautisks ilgtspējīgas mežsaimniecī- bas serti kāts, kas apliecina – mežs tiek apsaimniekots videi draudzīgi, sociāli atbildīgi un ekonomiski izdevīgi. FSC serti kāta zīme atrodama uz koksnes produktiem, kas nāk no ilgtspējīgi apsaimniekota meža (www.fsc.lv).
Ekoserti kātu «Ziemeļvalstu gulbis» piešķir tīrīšanas līdzekļiem, papīra izstrādājumiem, bate- rijām, krāsām, lakām (www.nordicecolabel.org).
TCO (Zviedrijas Profesionālo darbinieku konfederācija) piešķir marķējumu mobilajiem telefoniem, biroja mēbelēm un datoriem un to piederumiem, kuri atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz energoefektivitāti, darbavietas drošumu un ietekmi uz vidi (www.tcodevelopment.com).
Ekopuķīte» ir Eiropas Savienības o ciālais vides marķējums. Latvijā pieejami tekstilizstrādājumi, grīdas segumi un biroja papīrs ar šo marķējumu.
Zilais eņģelis» ir Vācijas vides marķējums, kuru uzskata par vienu no vislabāk izstrādātajiem vides marķējumiem pasaulē. To piešķir papīra izstrādājumiem, krāsām, lakām, apdares materiā- liem (www.blauer-engel.de).
Videi draudzīgu pasākumu organizēšana Latvijā kļūst arvien aktuālāka. Valsts līmenī strādā pie zaļā iepirkuma ieviešanas, bet augstskolas attīsta studiju programmas. Piemēram, Vidzemes augstskola piedāvā starptautisku studiju programmu «Starptautiskā tūrisma pasākumu vadība», kas ietver arī zaļo pasākumu organizēšanas aspektus. Jāatzīmē, ka šī ir pirmā ekoaugstskola Baltijā, kura ne tikai sākusi domāt par savas ekopēdas lielumu un tās samazināšanu, bet arī par ilgtspējas tēmu ieviešanu studiju kursos.
Izglītošana par šo jautājumu notiek arī neformālā līmenī, piemēram, pagājušajā vasarā jaunieši no Dānijas, Baltkrievijas un Latvijas testēja un izstrādāja ieteikumus videi draudzīga pasākuma organizēšanai projekta «Decarbonize our Future!» ietvaros. Intensīvais darbs nedēļas garumā un tā rezultāti iestrādāti videi draudzīgu pasākumu organizēšanas vadlīnijās. Tuvojoties Latvijas simtgadei, novēlam, lai mūsu rīkotajiem pasākumiem ir lielāka ietekme uz apmeklētājiem, mazāka – uz vidi!
Biedrības «homo ecos:» pērn rīkotajā aptaujā pasākumu organizatori atzina, ka Latvijā pagaidām trūkst informācijas, kas jādara, lai pasākums kļūtu videi draudzīgāks, tāpēc rudenī tika laista klajā pirmā rokasgrāmata latviešu valodā par zaļu pasākumu organizēšanu.
Rokasgrāmata latviešu un angļu valodā pieejama vietnē www.homoecos.lv
Raksts tapis Ziemeļvalstu ministru padomes biroja līdz nansētā projekta «Decarbonize our Future!» ietvaros.
Antra Pētersone
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2016