Latvijas Dabas fonds (LDF) dibināts gandrīz pirms gadsimta ceturkšņa, un tajā apvienojušies profesionāļi, kam bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir ne tikai amata pienākums, bet arī dzīves aicinājums. Tie žurnāla «Vides Vēstis» lasītāji, kuri nav aktīvi iestājušies par kādas dabas teritorijas saglabāšanu savā apkārtnē, diez vai spēj iedomāties, cik grūtas cīņas vides nevalstiskajām organizācijām nākas izcīnīt politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu tapšanas procesā, lai saglabātu līdzsvaru dabā. Naudas apmātie ir gatavi izmantot jebkuru tautas dullināšanas paņēmienu, lai pierādītu, ka melns ir balts, ka krūmi ir mežs, ka izcirtumā ir dižāka bioloģiskā daudzveidība nekā pirmatnējā mežā, ka arī taisns grāvis ir upe un tamlīdzīgi. Ja viņus neuzraudzītu aktīvi iedzīvotāji un pieredzējušas, neuzpērkamas vides nevalstiskās organizācijas, iespējams, pa šiem gadiem mēs būtu zaudējuši vairāk dabas vērtību. Tomēr regulāra sekošana līdzi izmaiņām dabas un vides aizsardzības likumdošanā saistīta ar neatlaidīgu, mērķtiecīgu un pastāvīgu darbu. Un ir labi, ja šādu darbu demokrātiskas pilsoniskās sabiedrības veidošanas vārdā reizumis atbalsta arī valsts vai starptautiskie fondi. Pamatojoties uz ilggadējo pieredzi, LDF saņēmis EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam atbalstu projektam «Ilgtspējīgas attīstības veicināšana, integrējot vides un dabas aizsardzības prasības politikas plānošanas dokumentos». Par projekta būtību un to, kāpēc lēmumu pieņemšanu nedrīkst atstāt tikai politiķu un naudas pelnītāju ziņā, stāsta Latvijas Dabas fonda vadītājs Ģirts Strazdiņš un Vides konsultatīvās padomes priekšnieka vietniece un Latvijas Dabas fonda padomes locekle botāniķe Lelde Eņģele.
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 04/2013