Vēlos iepazīstināt ar muzeju, kas savulaik bijusi nopietna zinātniska institūcija, tad uz daudziem gadiem tas slēgts un tikai kopš 1995. gada atkal atgriezies zinātnisko muzeju aprindās. Nu tas jau pelnīti ieņēmis vietu starp labākajiem Eiropas dabas izpētes muzejiem. Tas ir Erfurtes Dabas muzejs (Naturkundemuseum Erfurt) pašā Tīringenes federālās zemes sirdī. Ar šo muzeju mani saista gan tas, ka šeit nostrādāju vismaz trīs gadus, gan tas, ka muzejā un Erfurtē strādā un dzīvo vairāki man ļoti tuvi draugi un kolēģi. Erfurtes Dabas muzeja pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad Erfurtes Doma laukuma stūrī, vēsturiskā spīķera ēkā, tika atklāts muzejs, kurš tolaik deva iespēju iepazīties gan ar Tīringenes, gan arī eksotisko zemju dzīvnieku kolekcijām. Taču muzeja pastāvēšana un veiksmīga attīstība apstājās 1944. gadā, kad to kolekcijas daļu, kas vēl nebija paslēpta piepilsētas ciematos, iznīcināja bumbas sprādziens. Līdz muzeja atkalatvēršanai 1995. gadā bija jāgaida 50 gadi…
Kopš atjaunošanas, lielākoties pateicoties darbinieku – lielo entuziastu un pasaules līmeņa ekspertu – neatlaidībai, Erfurtes muzejs jau visai drīz ieņēma ļoti augstu vietu Eiropas dabas vēstures muzeju reitingā. Muzeja krājumos ir simtiem tūkstošu minerālu un iežu paraugu, tuvu pie miljona kukaiņu sugu un vismaz 600 dzīvnieku un augu sugu tipu. Muzejā ir pasaulē lielākā Nepālas bezmugurkaulnieku kolekcija. Interesanti, ka muzejā ir atrodami arī dzīvi eksponāti: varāni (dinozauru un fosiliju ekspozīcijā), žurkas (antropogēnās vides ekspozīcijā), skudras (meža ekspozīcijā) un citi. Daudzus izbāžņus un citus eksponātus atļauts aptaustīt, kas ir īpaši svarīgi cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Muzeja galvenie darba virzieni ir Tīringenes federālās zemes daba un tās aizsardzība, kā arī Himalaju reģiona bioloģiskās daudzveidības izpēte. Muzejs regulāri izdod arī vairākus zinātniskus žurnālus.
Muzeja ieejas vārti.
Muzeja centrālais elements burtiskā nozīmē ir ozols (Quercus robur), kas it kā izaudzis cauri visiem pieciem muzeja stāviem – no pagraba līdz pat bēniņiem. Koka augstums ir 14 metri, maksimālais stumbra apkārtmērs – 3,20 metri un vecums – 350 gadu. Šis koks kādreiz auga Erfurtes pilsētas parkā. Ozola vainagā ir vairāk nekā 20 000 mākslīgo lapu!
Muzeja galvenā kompozīcija ir dabiska izmēra koka kuģis, kurā savāktas daudzu desmitu apdraudēto dzīvnieku sugas, – savdabīgs Noasa šķirsts, pēdējā cerība daudziem tūkstošiem dzīvo organismu, kam draud izmiršana cilvēka nepārdomātas saimniekošanas dēļ. Kuģa priekšpusē atrodas interaktīvs monitors ar vairākām filmām par dabu un tai draudošām briesmām.
Krāšņvaboles (Buprestidae) ir ne tikai vienas no košākajām būtnēm starp vabolēm. Tām raksturīgs arī visblīvākais hitīna slānis – to gandrīz nav iespējams caurdurt ar adatu!
Muzeja fondos glabājas arī kontrabandistiem atsavinātie dabas dārgumi, piemēram, šis degunradža rags, kura vērtībā zeltā atbilst paša raga svaram. Raksta autora dēls Edvins demonstrē 4 kg smago melnā degunradža ragu.
Plašās, gaišās muzeja telpas un ekspozīciju vitrīnas, kurās dzīvnieki un augi attēloti «dabiskā» vidē, padara Erfurtes muzeju apmeklētājiem ļoti draudzīgu.
Fragments no diorāmas «Dīķis»: muzeja apmeklētājs var novērot gan virsūdens, gan zemūdens dzīvi.
Erfurtes Dabas muzeja mājaslapa internetā: http://www.naturkundemuseum-erfurt.de.
Muzeja adrese: Naturkundemuseum Erfurt, Große Arche 14, D-99084 Erfurt, Deutschland.
Dmitrijs Teļnovs
Publicēts 2009.gada septembrī.