Videi nedraudzīgais dators

Datoru tirgus ir viens no straujāk augošajiem Latvijā. Pašlaik dators ir katrā trešajā ģimenē, un to skaits tikai pieaugs. Mēs pērkam arvien jaudīgāku datoru, lai varētu izmantot jaunākās programmas, palielinām datora atmiņu un iegādājamies dažādas papildierīces, radot ievērojamus toksisku atkritumu kalnus, jo, piemēram, monitors var saturēt ievērojamu daudzumu svina.

Patērētāju aizstāvji iesaka, ka, datoru lietojot mājas apstākļos – lielākoties dokumentu rakstīšanai un informācijas iegūšanai internetā –, pietiek ar 300 MHz jaudīgu procesoru, 128 MB operatīvo atmiņu, 10 GB cieto disku, modēmu, CD lasītāju, skaņas karti, 15-17 collu monitoru un attiecīgu programmatūru. Programmatūras izvēle patiesībā ir ļoti būtiska, jo tā ietekmē to, cik jaudīgs dators jums būs nepieciešams.

Vides faktori

Pēdējos gados arvien populārāki kļūst plakanie monitori (FPD – flat panel displays), un parastie CRT (cathode ray tube) monitori, lai arī vēl joprojām nedaudz lētāki, strauji iziet no modes. FPD monitoriem ir vairākas variācijas, no kurām populārākie ir šķidro kristālu monitori.

No vides viedokļa, šķidro kristālu monitoriem ir daudzas priekšrocības. Būtiskākā no tām – to energoefektivitāte. Šo monitoru ražošanā tiek patērēts mazāk enerģijas, un arī lietošanas laikā tie tērē divas reizes mazāk elektrības nekā CRT monitori. FPD izdala mazāk siltuma, kas ir svarīgi, lai telpās nerastos sauss gaiss. FPD monitoru ražošanai ir nepieciešams mazāk dabas resursu. Tie satur mazāk ozona slāni noārdošu ķimikāliju un bīstamu, noturīgu un radioaktīvu savienojumu. Lielākā daļa datoros sastopamo bīstamo ķīmisko vielu (skatīt informāciju raksta beigās) ir tieši CRT monitoros. Te jāpiebilst, ka daļa CRT monitoru tiek reklamēti kā plakanā ekrāna monitori, taču tie satur tās pašas bīstamās ķīmiskās vielas, ko citi CRT monitori.

FPD monitors ir vienkāršākā videi draudzīgā izvēle, iegādājoties jaunu datoru. Lai arī tie ir nedaudz dārgāki, taču īsā laikā jūs ieguldīto naudu atgūsit, pateicoties ietaupītajai elektrībai, turklāt FPD monitori kalpo aptuveni trīs gadus ilgāk.

Datoru ražošana ir diezgan resursietilpīga. Pēc Vūpertāla institūta aprēķiniem, saražojot vienu datoru, rodas 1500 kg atkritumu. Viens no galvenajiem šo atkritumu avotiem ir datoros lietoto mikroshēmu ražošana. Vienas šādas mikroshēmas ražošanas procesā rodas atkritumi, kas var līdz pat 4500 reižu pārsniegt pašas mikroshēmas svaru. Saražojot vienu mātesplati rodas 20 kg atkritumu, no kuriem 18 kg ir klasificējami kā bīstami un prasa īpašu apstrādi un noglabāšanu.

Mikroshēmu ražošanā iesaistīto strādnieku, kas galvenokārt ir sievietes, veselība arī tiek apdraudēta. Saskaņā ar Skotijas veselības un drošības aģentūras pētījumu mikroshēmu ražošanā iesaistītajiem strādniekiem ir novērojama paaugstināta saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem un pirmslaicīga nāve.

Kabeļi bez PVC

Ja vēlaties datorus saslēgt tīklā, izmantojot vītā pāra kabeli, jūs varat izvēlēties kabeļus bez polivinilhlorīda (PVC). LSZH (low smoke zero halogen) PVC brīvie kabeļi tiek ražoti, lai samazinātu kaitīgās emisijas, kas rodas, dedzinot PVC. Lai kabeli varētu uzskatīt par LSZH, sālsskābes emisijām, kabeli sadedzinot, ir jābūt mazākām par 0,5%. Nesajauciet LSZH ar LSF (low smoke and fume) kabeļiem, jo tie ir tikai uzlaboti PVC, ar pieļaujamo emisiju apjomu līdz pat 18%. LSZH kabeļu ražotājus jūs varat atrast «Greenpeace» mājaslapā: . Te jāpiebilst, ka šādi kabeļi nav viegli pieejami un parasti ir dārgāki nekā parastie PVC kabeļi. PVC tiek lietots arī datora iekšējos kabeļos, taču šeit alternatīvas atrast ir vēl grūtāk.

Ekomarķējumi

Datoriem tiek piešķirti arī vairāki ekomarķējumi. Kritēriji datoriem un to piederumiem ir izstrādāti «Ziemeļu gulbim», ES «Ekopuķītei» un vācu «Zilajam eņģelim». Jāatzīst gan, ka ekomarķējumi ir piešķirti tikai nedaudziem produktiem. Marķēto produktu sarakstus var atrast attiecīgo ekomarķējumu mājaslapās. Bez šiem marķējumiem ir arī ASV «Energy Star» zīme, kas ir labi zināma arī Latvijā. To piešķir precēm, kas to lietošanas laikā patērē mazāk elektrības. TCO zīmi piešķir monitoriem un citām datora sastāvdaļām, kas atbilst noteiktiem darba drošības un vides standartiem.

Izvēloties preces ar ekomarķējumu, jūs varat būt drošs, ka esat iegādājies tirgū tobrīd videi draudzīgāko produktu, kas gan tā ražošanas, gan lietošanas un utilizācijas laikā neatstās tik lielu negatīvu ietekmi uz vidi kā citi produkti.

Toksiskie atkritumi

Pastāvīgā datoru nomaiņa ar ātrākiem un jaudīgākiem nozīmē to, ka aptuveni 40% no visiem elektroniskajiem atkritumiem ir tieši datori. Eiropas valstis ir parakstījušas toksisko atkritumu eksporta aizliegumu, taču Amerikas Savienotās Valstis to nav izdarījušas. Tādējādi tonnām toksisko atkritumu no ASV tiek transportēti uz Āziju, kur tos bez pienācīgas apstrādes noglabā un tie rada milzīgas problēmas gan videi, gan iedzīvotāju veselībai.

Pēc firmas ELLE veiktā novērtējuma, Latvijā 2002. gadā tika radītas 133,620 tonnas informācijas tehnoloģiju izcelsmes elektronisko atkritumu. Pēc plašākiem aprēķiniem (ņemot vērā atkritumus, kas netiek savākti un pārstrādāti), viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā rada vidēji 10 kg elektronisko atkritumu. Lielākā daļa no tiem ir tieši datori un ar tiem saistītie produkti. Tas nozīmē, ka ļoti būtiski ir nodrošināt datoru otrreizēju pārstrādi.

Eiropā, lai risinātu problēmu par aizvien pieaugošo toksisko elektropreču atkritumu daudzumu, tika pieņemtā tā sauktā WEEE (elektrisko un elektronisko preču atkritumu) direktīva. Tā paredz atbildības par elektropreču pārstrādi nodošanu ražotājiem un valstij. Arī Latvijai, iestājoties ES, šī direktīva ir saistoša. Jau no 2005. gada vasaras nevajadzīgās un nolietotās elektropreces jūs varat nodot atpakaļ ražotājiem un tirgotājiem, kuriem ir pienākums tās otrreizēji pārstrādāt.

Datoru novērtējums

Datoru atpakaļpieņemšanas kampaņa, ko ASV ir uzsākusi Silikona ielejas toksiskā koalīcija, katru gadu publicē pārskatu, kur datoru ražotāji ir izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem: ražotāju atbildība jeb datoru atpakaļpieņemšanas programma; atkritumu noglabāšanas sistēmas un bīstamo vielu izmantošana. Šī kampaņa ražotājus savā 2005. gada pārskatā ierindo šādi:

Firma Atpakaļ- pieņemšana Noglabāšanas sistēma Izmantotie materiāli Kopā
«HP» 21 11 3 35
«Dell» 15 10 5 30
«ViewSonic» 9 9 4 22
«IBM» 8 9 1 18
«Sony» 7 6 5 18
«Apple» 4 10 3 17
«JVC» 4 6 2 12
«Panasonic» 4 6 2 12
«Gateway» 6 5 1 12
«Acer» 7 3 2 12
Maks. punktu skaits 25 11 11 47

Aptaujā nepiedalījās: «Fujitsu», «NEC», «Philips», «Samsung» un «Sharp».

Līdzīgu salīdzinājumu veica arī «Greenpeace», salīdzinot lielākos mobilo telefonu un datoru ražotājus pēc to politikas attiecībā uz bīstamo ķīmisko vielu izmantošanu un rūpēm par saviem produktiem pēc to dzīves cikla beigām:

7 – «Nokia»
7 – «Dell»
5,3 – «Sony Ericsson»
5 – «Samsung»
4,7 – «Sony»
4,7 – «Hewlett Packard»
4,3 – «LGE»
3,3 – «Panasonic»
3 – «Toshiba»
3 – «Fujitsu-Siemens»
2,7 – «Apple»
2,3 – «Acer»
1,7 – «Motorola»

Lai arī daudzu šeit minēto firmu produkti Latvijā nav pieejami, mēs tomēr varam redzēt lielos ražotājus un to attieksmi pret apkārtējo vidi un saviem patērētājiem.

Savukārt Lielbritānijas patērētāju aizsardzības organizācija ir veikusi patērētāju aptauju, lai noskaidrotu, ar kādu firmu datoriem klienti ir visapmierinātākie. Izrādās, ka tie ir «Compaq», «IBM», «Dell», «Packard Bell», «Apple», «Evesham», «HP» un «Mesh» galda datori. Klientu prasības neapmierinoši ir «Tiny», «Fujitsu-Siemens» un «Time» datori. Klēpjdatoru kategorijā patērētāji ir apmierināti ar «Toshiba», «Sony» un «Dell», bet neapmierināti ar «Compaq» un «IBM».

Korporatīvā atbildība

Liela daļa vadošo datoru ražotāju ir iesaistījušies starptautiskajās lobiju grupās, kas cīnās par brīvo tirgu un neoliberālo dienaskārtību. Šeit ir minētas galvenās lobiju grupas un firmas, kas tajās ir iesaistījušās:

Eiropas industriālistu apaļais galds: «Siemens»

Eiropas Sociālais forums: «IBM»

Starptautiskā rūpniecības kamera: «HP», «IBM» un «Sony»

Transatlantiskais biznesa dialogs: «IBM», «Siemens»

ASV pakalpojumu industrijas koalīcija: «HP», «IBM»

ASV starptautiskā biznesa koalīcija: «HP», «IBM», «Sony»

Pasaules Ilgtspējīgās attīstības biznesa padome: «Sony»

Pasaules ekonomikas forums: «IBM», «Siemens», «Sony», «Sun», «Microsoft»

«IBM» un «Intel» ir neveiksmīgi lobējuši pret ES WEEE direktīvas ieviešanu, vēršoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā ar argumentu, ka šī direktīva radīs «barjeras brīvai tirdzniecībai». «IBM» ir arī aktīvi darbojies Eiropas Tirdzniecības kopienā EUROBIT, lai 1998. gadā iestātos pret Eiropas ekomarķējuma izstrādi datoriem. «IBM» uzskatīja, ka izstrādātie kritēriji ir par augstiem, un aicināja citus ražotājus boikotēt šo marķējumu.

Programmatūra

«Microsoft» tā monopolstāvokļa dēļ pasaulē ir izpelnījusies plašus boikotus. Šim nolūkam ir izveidotas arī vairākas mājaslapas internetā, kur jūs varat atrast plašāku informāciju par to, kāpēc boikotēt «Microsoft» (http://www.msboycott.com, http://www.vcnet.com/bms/departments/dirtytricks.shtml, http://www.twisty.org/boycott.html).

Kā alternatīva pēdējos gados aizvien populārākas kļūst atvērtā koda programmas, kas parasti ir bezmaksas un katrs lietotājs tās var piemērot savām vajadzībām. Populārākās no tām ir «Ubuntu» (http://www.ubuntu.com) un «OpenOffice» (http://www.openoffice.org). Atzinību ir ieguvusi arī interneta pārlūkprogramma «Mozilla» (http://www.mozilla.org), kas ir alternatīva «Internet Explorer».

Ieteikumi:

Iegādājieties lietotu datoru. Daudzi no tiem ir pietiekami jaudīgi, lai pildītu rakstīšanas funkcijas un izmantotu internetu.

Iegādājoties jaunu datoru, izvēlieties to, kam ir ekomarķējums vai labāko no tiem, kas minēti datoru atpakaļpieņemšanas kampaņas sarakstā.

Iegādājoties jaunu monitoru, izvēlieties FPD monitoru, jo tas satur mazāk bīstamo ķīmisko vielu un ir energoefektīvāks nekā CRT monitors.

Ja kāds dators jums vairs nav nepieciešams, jūs to varat:

  • nodot labdarībai – ir daudz bērnu un maznodrošināto iedzīvotāju aizsardzības organizāciju, kas labprāt tos no jums pieņems;
  • pārdot second-hand datoru tirgotājiem;
  • nodot veikalā, kur jūs to pirkāt;
  • nodot bīstamo atkritumu savākšanai paredzētās vietās.

Nekādā gadījumā elektropreču atkritumus nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteinerā! •

Saites:

Silikona ielejas toksiskā koalīcija: http://www.svtc.org

«Energy Star» marķējums: http://www.energystar.gov

Bāzeles konvencija par toksiskajām vielām: http://www.ban.org

Bīstamās vielas datoros un monitoros:

  • svins – CRT monitoros un lodējumos;
  • kadmijs – CRT monitoros un mikroshēmās;
  • dzīvsudrabs – mikroshēmās un FPD monitoros;
  • heksavalents hroms / hroms VI – lieto aizsardzībai pret rūsu uz neapstrādātām un galvanizētām metāla plāksnēm vai kā dekoratīvu vai cietinošu savienojumus. Tas var radīt DNS traucējumus un ir ļoti toksisks;
  • berilijs – bieži sastopams mātesplatēs. Tas ir klasificēts kā kancerogēns, jo var izraisīt plaušu vēzi;
  • bārijs – atrodams CRT monitoros, lai lietotājus pasargātu no radiācijas. Tas var radīt smadzeņu tūsku, muskuļu vājumu, kā arī veselības traucējumus sirdij, aknām un liesai;
  • brominētie liesmu novērsēji – tiek lietoti plastmasas sastāvdaļās un mikroshēmas, lai novērstu to uzliesmošanu. Vairāki ražotāji, piemēram, DELL un HP, ir atteikušies no šo savienojumu izmantošanas daudzās detaļās, bet, tā kā aizstājējvielas netiek izpaustas, nav skaidrs, vai šo firmu ražotie datori ir kļuvuši drošāki;
  • fosfors – tiek lietots CRT monitoros.

Jānis Brizga

Publicēts 2007.gada februārī.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *