Bez pārspīlējumiem un biediem, balstoties uz konstruktīviem speciālistu aprēķiniem un secinājumiem, man gribas aprakstīt mūsdienu cilvēces attīstības virzienu. Jau gadus simt lielākoties tiek attīstītas tehnoloģijas, kas Zemi turpina iznīcināt, nevis saglabāt. Mēģinot risināt vienu problēmu, tiek radītas vairākas jaunas – bieži daudz nopietnākas par iepriekšējām.
Pašlaik par lielāko bīstamību daudzi klimata speciālisti uzskata globālo sasilšanu. Tā sauktās siltumnīcas gāzes turpina piepildīt atmosfēru, izraisot klimata pārmaiņas. Tā sekas ir dabas katastrofas, dīvainie laika apstākļi. Taču daudzi pat negrib redzēt ciešo saistību starp mūsu ikdienas uzturu un postošajām nelaimēm. Vairāku valstu speciālistu, to skaitā Čikāgas Universitātes zinātnieku, pētījumi liecina, ka viens no sekmīgākajiem veidiem, kā apturēt globālo sasilšanu un no tām izrietošās katastrofālās sekas, ir pārtraukt uzturā lietot gaļu un zivis.
Monokultūras mežu daudzveidības vietā
Bez mežiem dzīve uz mūsu planētas nav iespējama. Koki ne tikai uzsūc oglekļa dioksīdu (CO2), izdala skābekli (O2), bet arī regulē Zemes temperatūru, saglabā augsni, novēršot tās izskalošanos. Aptuveni puse dzīvnieku un augu sugu mājo vērtīgajos tropu mežos, kas tiek iznīcināti milzīgos tempos, ierīkojot liellopiem ganības un citas lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Intensīvās ganīšanas dēļ pēc sešiem septiņiem gadiem zāle ganībās vairs nav spējīga augt. Izcirsto teritoriju augsnes auglīgo slāni izskalo lietus, to pārvēršot neauglīgā tuksnesī. Kopš 1950. gada puse no visiem pasaules tropu mežiem ir izcirsti, kas izraisa zemes nogruvumus, klinšu sabrukumus un zemestrīces. Aptuveni 40% Amazones lietus mežu ir gājuši bojā pēdējo 25 gadu laikā. Centrālajā un Dienvidamerikā katru gadu tiek iznīcinātas teritorijas, kas platības ziņā līdzinās Beļģijai vai Kurzemei. Ik sekundi mežu platības uz Zemes samazinās par 0,4 ha. Tādējādi daudzas dzīvnieku un kukaiņu sugas, zaudējušas savas mājvietas, aiziet bojā. Katru gadu planēta zaudē vismaz 1000 augu un dzīvnieku sugu, lielākoties no tropu mežiem.
Interesanti ir amerikāņu zinātnieku veiktie aprēķini: ja ar jauniem mežiem apstādītu 7 miljonus m2 lielu teritoriju (ASV platība bez Aļaskas), tad ar šo mežu daudzumu pietiktu, lai tie uzsūktu visu CO2. Mežu stādījumi palīdzētu arī stabilizēt augsnes sastāvu un pārtraukt eroziju.
Koksnes un gaļas ražošana ienes milzīgu peļņu. Iznīcinājuši vienu apgabalu, pelnītāji dodas tālāk, bet vietējie iedzīvotāji nereti ir spiesti pamest savas mājas, jo tur dzīvot vairs nav iespējams.
Ikviens, kurš atteiksies no gaļas ēšanas, izglābs no bojāejas 90 dažādu sugu dzīvniekus un 0,5 ha meža katru dienu.
Augsnes degradācija
No kopējās pašreiz apstrādājamās aptuveni 130 miljoni m2 lielās sauszemes teritorijas, 46 miljoni m2 tiek izmantoti, lai audzētu gaļas lopus. Tādējādi gaļēdāji savas maltītes nodrošināšanai izmanto aptuveni 30% sauszemes. Katram būtu jādomā par to, kā Zemi pārtikas ražošanai izmantot pēc iespējas ekonomiskāk. Jau tagad aptuveni 90% no lauksaimniecībai paredzētās zemes Lielbritānijā tiek izmantota, lai izaudzētu barību nokaušanai paredzētajiem dzīvniekiem un to ganību ierīkošanai. Tā paša iemesla dēļ šajā valstī, līdzīgi kā citās, ir nosusināti daudzi ezeri, dīķi un purvi. Bēdīgs fakts par ASV: tur pēdējo 200 gadu laikā degradēta vairāk nekā trešā daļa teritorijas augsnes. Jāņem vērā, ka cilvēku skaits palielinās un vajag aizvien vairāk produktu. Vienlaikus pazūd bioloģiski daudzveidīgās pļavas, meži, ūdenskrātuves. Daudzus gadus ganībām tiek izmantotas vienas un tās pašas teritorijas. No visām neauglīgajām zemes platībām 85% ir tieši kādreizējās un esošās liellopu ganības. Lai saprastu, ar ko beigsies šī nežēlīgā cilvēka saimnieciskā darbība, varam pavērot Sahāras tuksnesi. Grūti iedomāties, ka kādreiz šajā teritorijā kuploja leknas pļavas un tika audzēta labība. Pašlaik tuksnesis palielinās, vietumis par vairāk nekā 320 km 20 gadu laikā, un viens no galvenajiem iemesliem tam ir pārmērīga aitu, kazu, kamieļu un govju ganīšana.
Akifumi Ogino un viņa kolēģi no Nacionālā lopkopības un lauku pētniecības institūta Japānā secinājuši, ka gaļas lopu audzēšanas procesi nogalina dabisko vidi. Ne tikai augsne, bet arī gaiss un ūdens tiek piesārņots ar bīstamām vielām: kukaiņu un augu indēm, minerālmēsliem, lopu atkritumiem, asinīm, augšanas stimulatoriem, antibiotikām utt.
Atraugas un purkšķi veicina globālo sasilšanu
ASV Vides aizsardzības aģentūras dati liecina, ka lopkopība ir nozīmīgākais siltuma izdales avots atmosfērā ASV, nopietni pastiprinot globālo sasilšanu. Savukārt Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kas veikusi pētījumu par govju, aitu, kazu, cūku un vistu masveida audzēšanas ietekmi uz vidi, paziņojusi, ka planētai visbīstamākā ir tieši liellopu audzēšana. Pēc šīs organizācijas aprēķiniem, aptuveni 1,3 miljardi govju, kas dzīvo uz Zemes, ir tieši vai netieši atbildīgas par 18% siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Krievijas ziņu aģentūra «Interfakss» vēsta, ka 9% no CO2 izmešiem rada fosilā kurināmā sadedzināšana, kas nepieciešams, lai pagatavotu gaļu, to transportētu, saražotu lopu barībai nepieciešamo mēslojumu utt.
Salīdzinoši: 1 kg liellopu gaļas pēc CO2 izdalīšanās līdzinās tam CO2 daudzumam, kāds nonāk atmosfērā no vidēja eiropieša auto 250 km gara brauciena laikā. Milzīgā apjoma graudu kultūru audzēšana, lai pabarotu dzīvniekus, dzīvnieku nobeigšana, apstrāde, transportēšana, glabāšana – tie ir procesi, kuri prasa milzīgus energoresursus. Piemēram, lai sagatavotu 1 kg gaļas, ir jāpatērē aptuveni tikpat elektroenerģijas, cik izlieto 100 vatu spuldze 20 dienu laikā.
Siltumnīcas efektu bez jau minētā CO2 izraisa arī citas gāzes, kas nonāk atmosfērā. Viena no tām ir metāns (CH4), kas, pēc pētnieku domām, ir 18% no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Metāns lielākoties izdalās lopu gremošanas, kā arī fekāliju izvadīšanas procesa laikā, un katra metāna molekula 20 reižu efektīvāk veicina atmosfēras siltuma uzkrāšanos nekā CO2. Metāns sekmē skābo lietu veidošanos, izraisa aļģu strauju savairošanos ūdenskrātuvēs. Holandē metāna un amonjaka izmešu no milzīgajām cūku fermām izraisītu skābo lietu dēļ iet bojā ap 90% mežu. Pēc dažādiem aprēķiniem, viena govs vidēji dienā izdala 60-200 litrus metāna. Sareizinot ar 1,3 miljardiem pasaulē esošo govju, metāns ir aptuveni 100 miljoni tonnu. Kopumā govis vidē izvada vairāk nekā 100 kaitīgu gāzu, to skaitā amonjaku, kas tiek uzskatīts par vienu no iemesliem skābajiem lietiem, kas iznīcina mežus un oksidē augsni. Divas trešdaļas amonjaka, kas nokļūst gaisā, rada govis.
Zeme slīkst kūtsmēslos
Fermu kūtsmēslu apjomi ir tik milzīgi, ka vietumis augsne tos vairs nav spējīga uzsūkt, tāpēc, tiem nokļūstot upēs, jūrās un okeānos, bojā iet augi, kukaiņi un dzīvnieki. Salīdzinot ar cilvēku ekskrementiem, fermu lopu mēsli vidi piesārņo 100 reižu vairāk. Aprēķināts, ka fermu dzīvnieki vidēji katru sekundi rada 550 t kūtsmēslu, kas ir 20 reižu vairāk par cilvēku radītajiem ekskrementiem. Piemēram, ASV katru sekundi tiek radīti aptuveni 92 tūkstoši kilogramu kūtsmēslu un urīna. Slāpeklis, kas ir kūtsmēslos, nonāk arī pazemes ūdeņos un piesārņo tos tik ļoti, ka daži minerālūdeņi vairs nav lietojami.
Cilvēki un lopi konkurē
Svaigs ūdens, kura krājumi kādreiz šķita neizsmeļami, tagad kļūst par deficītu. 70% dzeramā ūdens izmanto tieši mājlopi. Ir aprēķini, ka viena vidēja lieluma ferma katru dienu patērē tādu pašu daudzumu ūdens kā vesela pilsēta ar 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Gaļas neefektivitāti pierāda šādi skaitļi: lai izaudzētu 1 kg labības, tam jāpatērē aptuveni 200 litru ūdens, 1 kg gaļas saražošanai – 20 tūkstoši litru ūdens.
Līdzīgi šokējoši fakti saistīti ar lopu audzēšanai nepieciešamo pārtikas daudzumu. Kamēr miljoniem cilvēku mirst no bada un slāpēm (piemēram, 1989. gadā no bada pasaulē nomira aptuveni 40 milj. cilvēku), tikmēr vidēji 60-80% pasaules augu valsts produktu tiek izbaroti lopiem. Salīdzinoši dati iegūti par vairākiem lopiem: lai iegūtu 1 kg liellopu gaļas, vajag 10 kg graudu, 1 kg cūkas gaļu – 9,2 kg graudu un citu augu, 1 kg putnu gaļas – 3 kg graudu. Interesanti, ka Austrumu valstīs, kur iedzīvotāji lielā mērā saglabājuši savu priekšteču augsti attīstīto dzīves filozofiju, 90% no izaudzētajiem graudiem apēd cilvēki, bet Rietumeiropas valstīs cilvēki patērē tikai 30% graudu, pārējos apēd dzīvnieki.
Citi aprēķini rāda, ka, ražojot gan augu valsts produktus, gan gaļu, uz 1 ha zemes pietiktu pārtikas 5,5 cilvēkiem, bet, ja uz šī hektāra audzētu tikai veģetāru uzturu, ar pārtiku tiktu nodrošināti 17 cilvēki. Bet, ja pieņemam, ka uz visas planētas pašlaik ir izmantojami aptuveni 82,2 miljardi ha aramzemes, tad, uz tās ražojot augu pārtiku un gaļu, paēduši būtu 45 miljardi cilvēki, bet, ja visa cilvēce kļūtu par veģetāriešiem, paēduši būtu vidēji 140 miljardi cilvēku. Vēl viens piemērs, kas uzskatāmi parāda gaļas ražošanas neefektivitāti: izmantojot vienlīdzīgus resursus, iespējams izaudzēt 50 kg liellopa gaļas vai arī 1000 kg ķiršu, 6000 kg burkānu un 4000 kg ābolu.
Gaļas ēšana nogalina planētu
Lopkopībai nav nekāda konstruktīva pamata – vienalga, no kuras puses uz to raudzītos. Laikā, kad pasaulē valda ekoloģiskā krīze, katram būtu jādomā, kā to pārtraukt. Lielbritānijas Veģetāriešu biedrības pārstāvis Sjū Teilors norāda, ka tieši pāreja uz veģetārismu palīdzēs ievērojami samazināt oglekļa graujošo ietekmi uz dabu. Nesenās klimata speciālistu izpētes atskaitēs norādīts, ka klimata sasilšanu daudz efektīvāk varētu novērst, ja cilvēki pārtrauktu ēst gaļu, nevis samazinot mašīnu vai elektrostaciju kaitīgos izmešus. Šos secinājumus apstiprina jau minētie Čikāgas Universitātes zinātnieku pētījumi. Taču joprojām tiek prognozēts, ka lopkopības radītais posts ekoloģijai līdz 2050. gadam varētu palielināties divas reizes, jo gaļas pieprasījums joprojām aug. Ar ko tas beigsies, varam tikai minēt. Taču svarīgi būtu atcerēties, ka cilvēkam ir brīvas izvēles tiesības.
Inta Grīnberga
Publicēts 2008.gada martā.