Dabas liegums atrodas Ventspils rajona Puzes un Usmas pagastā, Talsu rajona Valdgales pagastā.
Izveidots 1977.gadā. Platība 6636 ha.
Statuss
- viens no Latvijas 273 dabas liegumiem
- viena no Latvijas 336 Natura 2000 vietām Eiropas aizsargājamo teritoriju tīklā
- Starptautiski putniem nozīmīga vieta
Biotopu veidi
- mežs (68%)
- purvs (28%)
- pļavas un lauksaimniecības zemes (3%)
- saldūdens biotopi – 8 ezeri (1%)
Galvenās dabas vētības
- lielākais augsto purvu komplekss Ruetumlatvijā
- 8 Europā un 2 Latvijā īpaši aizsargājami biotopi
- 109 Latvijā un eiropā īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
Stiklu purvi veidojušies pirms 500-600 gadu. Kūdras slāņa maksimālais dziļums 5m.
Negatīvās ietekmes
- agrāk veiktā purvu nosusināšana
- agrāk veiktā intensīvā mežsaimnieciskā darbība
- medņu riestu aizaugšana
- pļavu apsaimniekošanas pārtraukšana
- ezeru eitrofikācija
teritorijas apsaimniekošanas pasākumi
- nosusināšanas degradējošās ietekmes novēršana
- medņu riestu apsaimniekošana
- hidroloģiskā un veģetācijas monitoringa veikšana
Aizsprostu būve uz nosusināšanas grāvjiem purvā un monitorings norit Life-Daba “Purvu” projekta ietvaros.
Dabas liegums «Stiklu purvi» izveidots 1977. gadā un ir lielākais augsto purvu komplekss Kurzemē; tā platība – 6636 ha. Stiklu purvu masīvs atrodas Ugāles līdzenuma Kursas zemienē. Kādreizējā Baltijas ledus ezera seklūdens zonas pazeminājumos izveidojušies seši purvi: Vasenieku purvs, Stiklu Dižpurvs, Pumpuru, Zvaguļu, Vanagu un Lūžnieku purvs.
Jau gadiem mani fascinē purvu ainavas, tāpēc cenšos izstaigāt visas purvu takas, kas Latvijā ierīkotas. Ļoti patīkamu pārsteigumu sagādāja Vasenieku purva taka, ko Latvijas Dabas fonds kopā ar «Latvijas valsts mežiem» un apkārtnes pašvaldībām uzbūvēja 2007. gada nogalē. Tā atrodas Stiklu purvu kompleksā Ventspils rajona Puzes pagastā, netālu no apdzīvotās vietas Blāzmas.
Kā redzi, purvā ugunskura vietu ierīkot nav vērts. Bažu purva atpūtas vieta lietainā rudenī.
Piebraucot pie takas, var mazliet ieturēties atpūtas vietā un pēcāk doties purvā. Ievēro – pie atpūtas vietas nav atkritumu urnas! Tā takas ierīkotāji dod ziņu: savus atkritumus ved atpakaļ uz pilsētu! Ugunskura vietas arī nav. Gan jau saproti, kāpēc…
Vispirms pa laipu dodamies dziļāk purvā. Taka sākas Vasenieku purva malā, šķērso purva vidu ar lāmām un slīkšņām, garām bebru dambim aizved līdz skatu tornim un tad pa grāvja malu – atpakaļ sākumpunktā. Mani ceļabiedri ir Slīteres NP vides inspektori Vilnis Skuja un Egils Perekrests. Tagad Slīteres NP pārraudzībā ir visas Ziemeļkurzemes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
Padomju laikā Vasenieku purvs nosusināšanas nolūkos izrakņāts ar grāvjiem, tagad uz tiem izbūvēti aizsprosti, lai atjaunotu dabisko ūdens režīmu. Ejot gar purva meliorācijas grāvi, var ne tikai apskatīt degradēto purva daļu un salīdzināt to ar dabisko purva daļu, bet arī izjust, kāda ir iešana pa kūdras slāni, kas līgani šūpojas zem kājām. Šādas izjūtas nekur citur nebiju baudījusi.
Purvā ierīkotas ne tikai aptuveni 4 km garas laipas, bet arī 6 m augsts skatu tornis. Ja būsi kluss un rāms, tad pavasarī varēsi baudīt brīnumainus priekšnesumus: dzērvju dejas, medņu un rubeņu riesta dziesmas… Tā kā Stiklu purvu liegumā novēroti 2-5 pāri bikšaino apogu, riesto 20 medņu gaiļi, bet Vasenieku purvā ligzdo kādi astoņi pāri purva tilbīšu un seši pāri dzelteno tārtiņu, šī vieta klasificēta kā ES putniem nozīmīga vieta. Dabas liegumā konstatētas 28 Latvijas un Eiropas īpaši aizsargājamas putnu sugas.
Purva tilbīte
Dzeltenais tārtiņš
Neskarti augstie purvi un tiem raksturīgo ciņu-lāmu kompleksi saglabājušies purva centrālajā daļā. Te ar sīkkrūmiem apauguši aptuveni pusmetru augsti ciņi mijas ar mazākām vai lielākām purva lāmām, kas jo īpaši svarīgi ir purva putniem.
Sarkani toņi ciņos liecina par apaļlapu rasenes klātbūtni. Tikai atceries, ka rasenes lapiņas ir ļoti mazas, tev nāksies mesties ceļos šā kukaiņēdāja auga priekšā, lai pamanītu un, ja vēlies, nobildētu.
Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā ir vairāki ezeriņi ar skaistu vārdu un brūnu ūdeni, kurā atspīd zilas debesis: Zutene, Seklene, Dziļene, Dižiere, Maziere, kā arī Velnezers, Stūriņezers un Līdaku ezers.
Ezeros un purva lāmās ap Jāņiem zied sniegbaltās ūdensrozes.
Staigājot pa purvu, vienmēr apbrīnoju košos sfagnu ciņus, kas spoguļojas rāvā, un meldru vīkšķus. Purvs sajūsmina ar savu mieru, askētisko dabu, tālajiem skatiem un brīnišķīgo enerģētiku.
Baudi dzimtenes dabu un cieni cilvēkus, kas ierīkojuši dabas takas! Rēķinies, ka samazinātā finansējuma dēļ īpaši aizsargājamās dabas teritorijas retāk pārrauga dabas sargi, kas pie reizes savāc arī atkritumus; ja bravūras uzplūdos bojāsi informācijas stendus, maz cerību, ka tos drīzumā varētu atjaunot. Tāpēc nebaidies aizrādīt postītājiem, nekautrējies liekt muguru Mātes Dabas priekšā, neatstāj atkritumus un savāc arī citu izmētāto.
Anitra Tooma
Publicēts 2010.gada janvārī.