Skaisti notikumi dzīvē nereti gadās neplānoti. Aktivizējas piepju interesenti. Noorganizējam mācību ekspedīciju, un tad izrādās, ka piepes šķiet interesantas arī citiem. Tā radās ideja šim rakstam.
Lai zinātu, par ko rakstīt, jāzina, ko tauta jau zina, tādēļ internetā palasīju, kādi mēdz būt salīdzinājumi ar piepēm. Visbiežākais, šķiet, bija «sēž kā piepe». Taču, tautasprāt, piepe arī tup, stāv, tai ir stīvas kājas, tā ir slinka, veca, krunkaina, sarepējusi, sasprēgājusi, bāla, sausa, tomēr citreiz piesūkusies ar ūdeni, apsūnojusi, iesūnojusi, tuva kokam, kurla un skopa. Bija arī interesantāki salīdzinājumi, piemēram: «vilkos kā piepe ar avareikām», «es tagad kā piepe kūkoju», «būtu tu kā piepe šķīdis», «pie vēdera kā piepe aug fotoaparāts» un «Rīga ir kā piepe uz Latvijas miesas». Visromantiskākais salīdzinājums: «Meklēja tādu piemīlīgu lauku jaunavu, kas ar laiku, cerams, uzaugtu tam kā piepe uz kreisā sirds priekškambara.» Ne tik romantisks – «dzīve kā piepei uz puvuša bērza». Lasīju un mulsu. Un kur tad ir «krāšņa kā piepe», «interesanta kā piepe», «daudzveidīgas kā piepes», «vērtīga kā piepe» un galu galā – «apbrīnojama kā piepe»?! Es ceru, ka vismaz salīdzinājumā ar Rīgu tas bija domāts TĀ.
Pirms pierādīt manu salīdzinājumu objektivitāti, vispirms par de nīciju – kas no visa bagātīgā sēņu klāsta (Latvijā ir apzināts vairāk nekā 4000 sēņu sugu) ir tieši piepes, kam sugu skaits Latvijā ir aptuveni 150. Piepju augļķermeņiem sporas lielākoties attīstās stobriņos – līdzīgi kā bekām –, tāpēc no ārpuses to virsma izskatās poraina. No tā radies arī angliskais piepju nosaukums Polypores jeb ‘daudz poru’. Tomēr atšķirībā no bekām piepes ir samērā sīkstas, kaut gan var būt arī mīkstas un pat ūdeņainas. Tās pārsvarā aug uz koksnes, to pamazām noēdot, izraisot trupi. Saistība ar koku radījusi arī piepes latvisko nosaukumu, atvasinot to no «pampt», «pempt» un uztverot to kā pumpu uz koka. Lielākoties piepes ir čakli palīgi, jo pārveido atmirušo koksni un sagatavo to dzīvošanai visādiem dzīvniekiem un arī citām sēnēm; tikai neliela daļa piepju aug uz dzīviem kokiem. Piepju izskats ir ļoti daudzveidīgs – nav kā garlaicīgajām bekām, kas visas ar kātiņu un cepurīti. Piepes var būt gan garas un pavisam plakanas, gan ar cepurīti un pat daudzām, turklāt tās ir skaistās toņu gammās…
Julita Kluša
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2016