Zemei bija nepieciešami 500 tūkstoši gadu, lai uzkrātu tik daudz fosilā kurināmā, cik cilvēce pašlaik uzlaiž gaisā vienā gadā. Naftas krājumu samazināšanās līdzšinējā tempā var izraisīt krīzi jau pēc nieka 15 gadiem. Tā mēs tikai 100 gadus dabūjām papriecāties par it kā bezgalīgajiem enerģijas resursiem, jo jau patlaban naftas cenas aug tik strauji, ka riebjas iebraukt degvielas uzpildes stacijā. Jāsāk taupīt – to tagad saprot ne tikai pārliecināti zaļie. Bet ko likt vietā?
Smieklīgi jau izklausās, ka koksnes kurināmo ierēdņi dēvē par netradicionālo, bet naftas produktus, akmeņogles un gāzi – par tradicionālo. Bet tie, kam siltums atnāk pa vadiem no vietējās katlumājas, var tikai bezspēcīgi raudzīties uz dūmu mākoņiem, ko izverd skursteņi, un tramīgi gaidīt kārtējo siltuma tarifu paaugstināšanos, kad Krievija atkal izlems paaugstināt cenu mazutam, gāzei vai akmeņoglēm. Būtu jau ļoti zaļi rosināt pašvaldību pārveidot katlumājas kurināšanai ar vietējo kurināmo. Līdz šim zaļās ieceres bieži tika noraidītas, jo kurtuvju pārveidošana izmaksā dārgi, bet lielāko daļu šķeldas eksportēja uz valstīm, kas zaļo ideju atbalstam samazināja nodokļus atjaunojamajam kurināmajam.
Trešdaļa siltuma aiziet gaisā
Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijā tiek veicināti projekti enerģijas ražošanai no biomasas. Šķeldas cenas Eiropā un Latvijā ir līdzsvarojušās un, laikus noslēdzot ar kurināmā ražotāju piegādes līgumus, lielu problēmu atrast sadarbības partneri nav. Tikai jāpārveido katlumājas. Taču bieži Latvijā gan katlumāju, gan privātmāju kurtuvju lietderības koeficients ir 2–3 reizes zemāks nekā modernajām degšanas iekārtām. Tātad tikai trešā daļa enerģētiskās koksnes siltuma tiek izmantota lietderīgi, pārējais silda un piesārņo gaisu. Ierīkojot katlumājās modernus biomasas apkures katlus ar augstu lietderības koeficientu, siltums tiek izmantots mērķtiecīgi, turklāt, ja vēl nosiltina caurules, kas uzkarsēto ūdeni aizgādā uz dzīvokļiem, un uzbūvē garu skursteni, tad centralizēti sagatavotais siltums ir videi draudzīgs.
Atjaunojamo energoresursu biomasā ir uzkrāta ogļūdeņražos transformētā saules enerģija: 3 kg augu sausnas pēc siltumspējas atbilst aptuveni 1 kg naftas degvielas. Malka, koksnes šķelda, kā arī kokapstrādes atliekas, pārstrādātas skaidu, granulu un brikešu veidā, pašlaik ir populārākais atjaunojamais kurināmais mūsu valstī. Taču ar to nepietiek. Jāmeklē ātraudzīgas alternatīvas. Daudzās valstīs kā alternatīvu fosilajiem enerģijas avotiem siltumenerģijas ražošanai izmanto ne tikai koksnes atlikumus, bet arī salmus un pat zāli. Valstīs, kur samazinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem, zemnieki arvien vairāk audzē enerģētiskās kultūras: krūmus, zāli, kā arī dažādas tehniskās kultūras.
Kurināšana ar salmiem
Salmu izmantošana siltuma ražošanai Latvijā nav ierasta lieta. Pirmie izmēģinājumi sākti 1999.gadā ar Dānijas valdības atbalstu. Un nav jau tik vienkārši: salmi ir relatīvi mitri un ar lielu tilpumu, kas vismaz 10–20 reižu pārsniedz akmeņogļu tilpumu. Salmiem sadegot, rodas 70% emitēto hloru saturošo gāzu, tātad, lai neitralizētu gaistošos savienojumus, jāizmanto speciāli degļi un kurtuves un jārūpējas par pienācīgu dūmgāzu attīrīšanas sistēmu un izkliedi pietiekamā augstumā. Taču labā ziņa ir tā, ka pelni, kas radušies no salmiem, ir labs nātriju saturošs mēslojums. Ja gribat uzzināt ko vairāk par salmu izmantošanu apkurei, apciemojiet katlumāju Saulainē.
Daudz plašāk šo metodi izmanto Lietuvā, kur pat vairākos uzņēmumos ražo speciālus katlus ar jaudu 15–340 KW, kas piemēroti salmu ķīpu dedzināšanai. Pirmā šāda katlumāja uzbūvēta 1996.gadā Narteiķu lauksaimniecības skolā, tagad tādas ir daudzu lauku skolu, slimnīcu un privātmāju apsildei.
Plaši biomasas izmantošana siltuma ražošanā sākta Čehijā. Līdzīgi kā pie mums, pirmās tehnoloģiskās iekārtas tur ienāca no Rietumeiropas. Tā kā šie projekti bija dārgi, kaut netika izmantota modernākā tehnika, Čehija pati apguva katlu ražošanu un panāca šo izmaksu samazināšanos par 50%. Tagad Čehijā lielāko uzmanību pievērš pētījumiem par ātraudzīgu koku un zālaugu kultūru audzēšanu, bet no Rietumiem tā pārņem tikai jaunākās tehnoloģijas.
Ātraudzīgie kārkli dūņu laukos
Skandināvijā ir speciāli selekcionētas ātraudzīgo kārklu šķirnes, ko ieteicams audzēt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu laukos. Leknajās dūņās kārkli aug vareni. Turklāt kārkli ir mitrumprasīga kultūra, kas labi izmanto nitrātu mēslojumu. Pagaidām reti kurš zemnieks tic, ka notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās dūņas būtu droši lietot tīrumu mēslošanai, taču, tā kā kārklus audzē šķeldas ražošanai, tad problēmu nav. Bet, lai attīrītu notekūdeņus, kas rodas apdzīvotā vietā ar 1000 iedzīvotājiem, vajag tikai 8 ha plašu teritoriju.
Kārklus stāda rindās, starp kurām ierīkota notekūdeņu irigācijas sistēma. Pirmo ražu vāc jau pēc 3–4 gadiem, kad kārkli paaugušies 4–5 m augstumā. Turpmāk augi braši dzen atvases, ražo 25–30 gadus, tā nodrošinot 6–8 ražas. Katru gadu plantācija pieaug par 10–15 t/ha sausā materiāla.
Lai šo zaļo ideju ieviestu arī Latvijā, jāpārvar vairāki klupinājumi:
- stādāmais materiāls jāiepērk ārzemēs;
- jāiegādājas speciāla stādīšanas, novākšanas un šķeldošanas tehnika;
- jārēķinās, ka kārkli notekūdeņus attīrīs tikai veģetācijas perioda laikā, ziemā tie jāuzkrāj speciālos dīķos vai jāattīra ar tradicionālajām metodēm;
- laikus jānoslēdz piegādes līgumi ar tuvējām katlumājām, jo pārvadājumi sadārdzina kurināmā cenu.
Taču ieguvumu ir vairāk:
- lietderīgi tiek izmantotas attīrīšanas iekārtās radušās dūņas;
- attīrīšanas iekārtu apsaimniekotāji var ietaupīt uz ķīmisko reaģentu rēķina, samazinās arī komunālie maksājumi;
- iespēja saņemt ES subsīdijas par lauksaimniecības zemju lietderīgu izmantošanu;
- laba metode atkritumu poligonu infiltrāta attīrīšanai;
- vietējie iedzīvotāji ar pašradītajiem mēsliem veicina videi draudzīga kurināmā audzēšanu uz vietas, t.i., notiek ekonomiska vielu aprite.
Siltums + elektrība
Enerģētiķi daudz spriež par koksnes izmantošanu mazajās koģenerācijas stacijās, kur vienlaikus ražo ne tikai siltumu, bet arī elektroenerģiju. Vēl joprojām diskusiju līmenī palikusi gāzģeneratoru izmantošana koģenerācijas stacijās. Kaut mūsu racionalizatori braši reklamē pašu izgudrotās gazifikācijas iekārtas, jārēķinās, ka viņiem nav analizatoru, ar ko izvērtēt kaitīgo vielu koncentrāciju dūmgāzēs, piemēram, kancerogēnā benzapirēna daudzumu.
Skandināvijas valstīs koksnes degšanas procesus pēta jau vairāk nekā 50 gadus. Katru gadu tiek tērēts miljoniem dolāru, un pētījumu rezultātā rodas jaunas energotehnoloģijas, kas dod iespēju sasniegt augstu koksnes degšanas efektivitāti un, kas ir sevišķi būtiski, zemu kaitīgo izmešu līmeni. Pagaidām šīs koģenerācijas energotehnoloģijas ar koksnes gazifikāciju ir dārgas.
Ekonomiski izdevīgi vai riskanti?
SIA «Tukuma siltums» jaunajā katlumājā siltumenerģiju ražo, izmantojot šķeldu, un tas ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijā. Tomēr izrādās, ka pāreja uz šķeldu ir dārga, kaut Kurzeme ir mežiem bagāta un transporta izmaksas – nelielas. Taču pilsētas vadītāji un iedzīvotāji šos ilgtermiņa ieguldījumus nenožēlo. Bet mazo pašvaldību siltumražotājiem jārēķinās, ka šķeldas ražotāji nav ieinteresēti ar viņiem slēgt līgumus, jo šo produktu lielos apjomos labprāt pērk rietumu valstis un maksā uzreiz. Turklāt no šķeldas vēl ekonomiskāk ir ražot skaidu plates.
Anitra Tooma
Publicēts 2004.gada novembrī.