«Pavasarī bieži nācies atrast pusapēstu jenotsuņu atliekas pie viņu pašu ziemošanas mītnēm. Kurš vainojams dzīvnieku nāvē?»
Atbild teriologs Vilnis Skuja
Jenotsuņi dzīvo pāros un ziemu pavada alās. Viena no šādas kopdzīves priekšrocībām – ja uzbrūk plēsējs, iespēja tikt apēstam katram pāra dzīvniekam samazinās uz pusi. Atkušņa laikā zvēri kļūst aktīvi un dodas barības meklējumos. Tā kā jenotsuņiem ir īsas kājas, dziļā sniegā tie nespēj pārvietoties tik ātri kā lapsas, tādēļ garas un sniegotas ziemas jenotsuņiem ir ļoti bīstamas. Rudenī uzkrātās tauku rezerves ziemas laikā izsīkst, un dzīvniekiem draud bada nāve. Jenotsuņi arī guļ pa pāriem, un tam ir divas priekšrocības: ja ziemošana norit kā nākas, tad pavasarī nav tālu jāmeklē partneris dzimtas turpināšanai, bet, ja piepildās plāns B, tad viens no pāra vienmēr nomirs pirmais. Otrs jenotsuns notikušo pieņem vēsā mierā un rīko bēru mielastu – ķeras pie sava drauga vai draudzenes apēšanas. Tas palīdz vismaz vienam izdzīvot. Reizēm jenotsuņi guļ kopā pa trim vai pat četriem. Jautājums, vai trešais tiek paņemts ziemas guļā, lai nevajadzētu ieslēgt ledusskapi vai sildītāju, paliek atklāts.
Publicēts 2009.gada novembrī.