(Saīsināts no versijas portālā «Delfi.lv»)
Bisfenols A ir plaši izmantota ķīmiska viela, ko ražo lielos apjomos. Tas ir ļoti aktīvs monomērs, kas polimerizējoties veido ļoti ciešas saites ar citām molekulām, tāpēc to izmanto noteikta veida plastmasu (polikarbonāta) un pārklājumu ražošanai. Bisfenolu A izmanto epoksīda sveķos, kas ir daudzu pārklājumu sastāvā, piemēram, konservu kārbās un čeku termopapīrā, zobu plombēs un citur. Tomēr nav tā, ka šī viela būtu ikvienā plastmasā.
Bisfenols A var ietekmēt dzīvu būtņu hormonālo sistēmu, jo tas organismam sagroza «galvu», atgādinot dabisko hormonu estradiolu. Nevēlamā iedarbība ir plaša – testos ar dzīvniekiem konstatēts, ka lielās devās tas veicina audzējus, izraisa reproduktīvās veselības un uzvedības problēmas. Ētisku apsvērumu dēļ bisfenolu A neviens netestē uz cilvēkiem, bet pieņem, ka dzīvniekam kaitīga viela var kaitēt arī cilvēkam. Ir pētījumi par tā kaitīgo ietekmi uz cilvēkiem, tie ir retrospektīvi, tāpēc ar daudz lielāku nenoteiktību – arī tad, ja kaitējums novērots (piemēram, bērnu uzvedības izmaiņas, lielāka saslimšana ar audzējiem vai aptaukošanās), grūti to saistīt ar paša bisfenola A iedarbību. Zinātniece no Latvijas Dr. chem. Kristīna Tihomirova nesen portālā «Delfi.lv» publicēja rakstu, kurā iedrošina, ka bisfenols A nav «bīstams elements», jo lielākā daļa pietiekami ātri izdaloties ar urīnu. Tomēr vairākas stundas tas ir organismā, un vielas iedarbības spēku nosaka gan tās bioloģiskā aktivitāte, gan arī – cik liela daļa un cik ilgi aizkavējas organismā, pirms nonāk urīnā.
Ikvienas bīstamas vielas iedarbību nosaka tās daudzums – arī sāls, kas uzlabo ēdiena garšu, var būt nāvējoša lielās devās. Parasti tiek pieņemts, ka tad, kad monomērs ir izreaģējis un izveidojis plastmasu vai pārklājumu, tas vairs nav bīstams, tomēr atsevišķi neizreaģējuši monomēri var saglabāties un laika gaitā izdalīties. Vai bisfenola A gadījumā tas, kas laika gaitā no plastmasām un pārklājumiem izdalās, ir tik daudz, lai varētu kaitēt? Lūk, par to arī zinātnieki strīdas!
Likumi un noteikumi attiecībā uz pārtikas iepakojumu nosaka, cik daudz bisfenola A no iepakojuma materiāla drīkst iekļūt pārtikā, lai tas nekaitētu veselībai. 2015. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) paziņoja, ka, ievērojot šos noteikumus, pudelēs un citos pārtikas iepakojumos esošais bisfenols A risku patērētājiem nerada, jo aprēķinātā ikdienas deva ir pārdesmit reižu zemāka nekā drošā robeža (4 μk/kg ķermeņa masas). Tomēr šī pati iestāde atzīst, ka zināšanas par uzņemto devu ir pārāk nepilnīgas. Bet nedrīkst aizmirst, ka bisfenols A ir hormonālo sistēmu ārdoša viela, un šobrīd ir daudz pretrunīgu viedokļu par šādu vielu noteikšanu un ierobežojumiem: Eiropas Komisija nespēj piedāvāt pieņemamu kompromisu, kā novērtēt šādu vielu kaitējumu un kad jāpārtrauc to izmantošana. Pērn Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde paziņoja, ka pārskatīs secinājumus par bisfenola A kaitīgumu imūnsistēmai, jo ir veikti jauni pētījumi, kas apliecina, ka bisfenols A to ietekmē. Labi vismaz, ka Eiropā profilaktiski aizliegts pārdot bērnu pudelītes, kuru sastāvā ir bisfenols A, jo bērni ir īpaši jutīgi. Francija, kas aizliegusi bisfenolu A visos iepakojumos, sagatavojusi apjomīgu zinātnisku pārskatu par aizlieguma iemesliem (diemžēl franciski), tāpēc pārspīlēti ir apgalvot, ka aizliegumi nav pamatoti pētījumos – pētījumi ir, tikai atšķiras to interpretācija un rīcība nenoteiktības apstākļos. Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) arī gatavojas izvērtēt šos riskus, un ir ļoti liela iespēja, ka tiks atbalstīts Francijas ierosinājums aizliegt bisfenolu A termopapīrā.
Vai iespējams izvairīties no bisfenola A?
Atsevišķiem bisfenola A izmantošanas veidiem īstas alternatīvas nav, piemēram, daudzreiz lietojamām dzeramā ūdens pudelēm. Iniciatīvā «Manabalss.lv» aktīvisti, kuri vēlas aizliegt BPA pilnībā, kā alternatīvu polikarbonāta pudelēm iesaka uzņēmuma «Memory Water» lietotos TritanTM traukus, tomēr man nav pārliecības, ka tie būtu drošāki. Piemēram, samērā jauns (2015) S. Janga un K. Ji pētījums vēsta, ka šo pudeļu sastāvā var būt vielas, kas kaitē ūdens dzīvnieku hormonālajai sistēmai. Tāpēc es ieteiktu labāk dzert ūdeni no krāna, bet, ja nav laba krāna ūdens, padomāt par to, ka diez vai lielās polikarbonāta pudeles ir būtiskākais bisfenola A avots. Labāk ir pārtraukt ēst produktus no konservu kārbām, ignorēt dzērienus skārdenēs un mazāk čabināt un krāt čekus, kas drukāti uz termopapīra.
Jana Simanovska, Dr. sc. ing., biedrība «Ekodizaina kompetences centrs»
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2017