Ceļojums uz Krīgera nacionālo parku Dienvidāfrikā sākas Johannesburgas lidostā, kur mūs, deviņus ceļotājus no dažādiem kontinentiem un valstīm – Vācijas, Anglijas, Spānijas, Jaunzēlandes un Latvijas –, sagaida «Ecolife expeditions» pārstāve. Turpat pie lidostas durvīm stāv «Ecolife expeditions» mašīna, kas vairāk gan atgādina bruņumašīnas krustojumu ar akvāriju. Visupirms jāparaksta dokuments, ka brauciena laikā ikviens pats ir atbildīgs par savu dzīvību un pakļausies vispārējiem kārtības noteikumiem. Jāpiebilst, ka akvārijam līdzīgajā mašīnas pasažieru nodalījumā ir jāierāpjas pa pieliekamām trepītēm, kuras auto kabīnē glabā šoferis un vienlaikus arī gids Kriss, un viņš ir arī vienīgais, kurš tās no ārpuses var pielikt vai noņemt. Tam acīmredzot ir savi iemesli. Firma «Ecolife expeditions» pārsvarā apkalpo Pretorijas Universitātes lauka studiju programmas veterinārijā un vides menedžmentā, kā arī zinātnisko pasākumu pēckonferenču ekskursijas uz Krīgera nacionālo parku un citām aizsargājamām dabas teritorijām Dienvidāfrikā un Namībijā. No Krisa uzzinu, ka ar šo dīvaino mašīnu viņš vadā arī veterinārijas studentus, kam lauka praksēs jāveic zinātniskie pētījumi, un viens no uzdevumiem to ietvaros esot ņemt asins paraugus ziloņiem: ar miega zāļu šāvienu dzīvnieki tiek iemidzināti, taču, kad pēc asiņu noņemšanas tie atjēdzas, ziloņi esot gaužām dusmīgi – tad atliekot ņemt kājas pār pleciem, lēkt «bruņumašīnā» un, cik vien ātri var, laisties prom. Jāpiebilst, ka mašīnai ir speciālas lūkas fotografēšanai un lmēšanai, kas šādos braucienos ir ļoti būtiski. Galu galā viens no mērķiem, dodoties ekskursijā pa šo fantastisko teritoriju, taču ir savām acīm redzēt un, protams, arī nofotografēt vismaz kādu no pieciem lielajiem dzīvniekiem jeb, kā Dienvidāfrikā saka, big ve: lauvu, leopardu, ziloni, degunradzi un bifeli. Tā kā uz Krīgera nacionālo parku jābrauc cauri malārijas apdraudētiem rajoniem, nekas cits neatliek kā – drošs paliek nedrošs – jau divas nedēļas pirms tam sākt lietot pretmalārijas tabletes. Bailes no malārijas palielina arī fakts, ka jau pirmajā vakarā jāsāk cīnīties ar odu baru, kas tevi apsēž, gluži nemanot. Krietni piesūkušies ar asinīm, odi izskatās gluži kā dzērvenes ar trīsošiem spārniņiem. Nu atliek tikai ticēt un cerēt, ka tabletes iedarbosies laikus…
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 01/2013
Ivars Druvietis