Pasaule ir pārapdzīvota – lēš, ka šovasar uz Zemes mitinās aptuveni 7,2 miljardi cilvēku, bet pēc gadiem 50 būs jau 10 miljardi! Tajā pašā laikā aizvien redzamāka kļūst cilvēka darbības seku ietekme uz vidi un dabu, arī resursi iet mazumā, tāpēc, gribam mēs to vai ne, bet nāksies īstenot dažādas ilgtspējīgas attīstības programmas. Ilgtspējīga attīstība ir tāda, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamajām paaudzēm baudīt līdzvērtīgas ērtības. Un šī neiespējamā misija ir jāīsteno apstākļos, kad Zemes iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, neatjaunojamie resursi izsīkst, strauji samazinās bioloģiskā daudzveidība, palielinās vides piesārņojums, kā arī paplašinās plaisa starp nodrošinātajiem un maznodrošinātajiem, starp bagātajām un trūcīgajām valstīm. Šādā situācijā esam nokļuvuši tādēļ, ka pēdējos 100–150 gadus esam atļāvušies neierobežoti ekspluatēt ne tikai cits citu, bet arī dabu. Tāpēc ilgtspējīgas attīstības ideju realizēšana nav iedomājama, kamēr sabiedrībā valda antropocentriskā domāšana un saimniekošana…
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 03/2013
Dr. biol. Jēkabs Raipulis, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija