Pieaugot gan ārvalstu, gan vietējo ceļotāju aktivitātēm, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) kļuvušas par nozīmīgiem tūrisma objektiem. Lielāko teritoriju – nacionālo parku, rezervātu, dabas parku un biosfēras rezervāta – administrācijas dod nenovērtējamu ieguldījumu tūrisma attīstībā, gan uzturot jau esošos, gan izveidojot jaunus tūrisma infrastruktūras objektus, kā arī organizējot citus ar tūristu plūsmu saistītus jautājumus. Šīs publikācijas mērķis ir atspoguļot ar tūrismu saistītos svarīgākos notikumus, kas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās notikuši pērn, kā arī par aktivitātēm, kas paredzētas šajā gadā (informācijas avots: ĪADT administrācijas).
Gaujas nacionālais parks
2005.gadā izstrādāti un pabeigti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu tehniskie projekti, kas paredz tūrisma infrastruktūras attīstību Gaujas nacionālajā parkā (GNP). Šogad sāksies to īstenošana, piemēram, vēsturiskās ēkas rekonstrukcija Siguldā, Baznīcas ielā 7, kur nākotnē būs izvietots GNP Dabas izglītības centrs ar mācību, praktisko nodarbību telpām, bibliotēku, arī nakšņošanas un ēdināšanas telpām. Otra projekta ietvaros paredzēts sakārtot Gaujas nacionālā parka apmeklētāju centrus.
Pērn Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) finansētā projekta ietvaros apsekotas ūdenstūristu apmetnes pie Gaujas, veikta Gaujas ūdenstūristu aptauja, izstrādāta metodika tūrisma ietekmju uz vidi noteikšanai, novērtēšanai un monitoringam Gaujas nacionālā parka tūristu apmetnēs. Veikta Valmieras un Cēsu rajona ainavu kartēšana, sastādīta trīsdesmito gadu zemes izmantošanas karte. Projekta ietvaros tika organizēts gala rezultātu seminārs, bet rezultāti ievietoti GNP mājas lapā.
2005.gadā ar LVAF atbalstu izdoti četri avīzes «Gaujas Nacionālā Parka Ziņas» numuri – katram gadalaikam viens –, «Gaujas Nacionālā Parka Ziņu» pielikums «Tūrisma Avīze» un 2006.gada kalendārs – veltījums Līgatnes dabas taku izveidošanas 30 gadu jubilejai. Izdots arī buklets «Āraišu vējdzirnavas un apkārtne». Ar fonda atbalstu veikta akcija «Par tīru Gauju, Gaujas senieleju», sakopjot tūristu intensīvi apmeklētās vietas Gaujas, Amatas un Braslas krastos.
Pērn organizēti vides izglītības un kultūrvēstures tradīciju pasākumi dažādās Gaujas nacionālā parka vietās: Meteņi Turaidā, Lieldienas Kubeselē, gada putnam – ziemeļu gulbim – veltīts pasākums Vaidavā, Eiropas dabas un nacionālo parku dienai veltīta akcija pie Zvārtes ieža, Āraišu vējdzirnavās, pie Sietiņieža un Līgatnes dabas takās, Vides diena pie Zvārtes ieža, «Jēkabi – jaunrudzu maizes diena» Āraišu vējdzirnavās, Eiropas Sikspārņu nakts Ungurmuižā, Miķeļdiena ar Burkāntirdziņu Vaidavas pagasta Lejasbregžos, Sēņu diena Līgatnes dabas taku teritorijā, Adventes dāvanu tirdziņš Līgatnes dabas takās.
Apmeklētāju skaits dažādos apskates objektos 2005.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis: Āraišu vējdzirnavās – 5521, Līgatnes pārceltuvē – 8132, Zvārtes iezī – 14 193, GNP Apmeklētāju centrā Siguldā – 12 902, Līgatnes dabas takās – 64 480, bet Gaujas nacionālā parka rīkotajos pasākumus – 4037 apmeklētāji.
Kas plānots 2006.gadā? Šis gads GNP veltīts smilšakmens iežu aizsardzībai: paredzētas tematiskas ekskursijas un lekcijas skolēniem un pašvaldību darbiniekiem. Turpināsies avīzes «Gaujas Nacionālā Parka Ziņas» izdošana, tāpat tiks rīkoti jau tradicionālie vides izglītības pasākumi: Putnu, Sēņu, Dzērvju dienas un Lašu nārsta vērošanas dienas, Sikspārņu nakts, kultūrvēsturiskie tradīciju pasākumi – Meteņi, Lieldienas, Maizes diena, Miķeļdiena un Adventes dāvanu tirdziņš. Gaujas nacionālais parks maijā iesaistīsies ikgadējos Eiropas dabas un nacionālo parku svētku pasākumos.
2006.gadā Līgatnes dabas takās cels skatu torni (ES finansējums), «Paugurus» pārbūvēs par Dabas skolu, taps moderns apmeklētāju centrs, jaunas tualetes, ekoloģiskās attīrīšanas iekārtas, jauns iežogojums sumbram, tiks paplašināts stāvlaukums un ierīkots apgaismojums. Tūristu ērtībām uzbūvēs piecas skatu platformas. Šajā sezonā Līgatnes dabas takās dzīvnieku apmeklējums netiks ierobežots, takas nebūs slēgtas. Iespējams, ka Līgatnes dzīvnieku kolekcija tiks papildināta ar dažiem Latvijas meža iemītniekiem, piemēram, āpšiem, bebriem. Kā jau katru ziemu, arī šajā sezonā autoceļa vietā būs iekārtota distanču slēpošanas trase.
Ķemeru nacionālais parks
2005.gadā Ķemeru nacionālajā parkā (ĶNP) «Life Nature» projekta ietvaros pārveidoja Dundurpļavas, kur no meliorācijas grāvja gultnes tika izlīkumots Slampes upes posms. Patlaban šo pasākumu vērtē kā vērienīgāko upes atjaunošanas pasākumu Baltijā. No jaunās upītes gultnes izraktās zemes ir uzbērts kurgāns topošās palienes, taurgovju un savvaļas zirgu ganāmpulku apskatei. Šogad projekta ietvaros Dundurpļavās plānots izveidot putnu vērošanas torņus.
Aizvadītajā gadā aizvien lielāku popularitāti guvusi Lielā Ķemeru tīreļa laipa – to izstaigājuši 2093 apmeklētāji, kas ir aptuveni par pusi vairāk nekā pērn. Šogad tiks veikti nelieli laipas remontdarbi, bet apmeklētāji joprojām ir gaidīti. Pēc pagājušā gada orkāna postījumiem ir atjaunota un ar informācijas stendiem papildināta Kaņiera pilskalna taka, bet visu pagājušo sezonu apmeklētājiem bija slēgta Dumbrāja taka pie Meža mājas, kuru iecerēts rekonstruēt līdz šā gada pavasarim. Pagājušajā gadā tika pabeigta arī infrastruktūras pilnveidošana Raganu purvā, kur pie Sēra dīķu apskates dabas takas tiks uzstādīti informatīvie stendi un norādes. Un vēl – pagājušajā gadā Ķemeru nacionālajā parkā organizētajās Dabas skolas lauka nodarbībās piedalījās aptuveni 650 skolēnu.
2006.gada tūrisma sezonā ĶNP administrācija pārcelsies uz Tūristu ielu 18a (bijušajā Ķemeru katlumājā, 4.stāvā), jo līdz rudenim notiek Meža mājas rekonstrukcija. Šogad iecerēts izveidot informācijas punktu ĶNP apmeklētājiem Ķemeru dzelzceļa stacijā.
Slīteres nacionālais parks
2005.gadā Slīteres nacionālajā parkā (SNP) novērsti orkāna nodarītie postījumi – atjaunots vēja norautais Slīteres bākas apmetums un daļa krītošo koku sabojātā taku klājuma, bet Slīteres dabas takā pagarināts jau esošais koka laipu takas segums.
Sadarbībā ar «VITILA» vides gidiem pērn pirmo reizi tika atzīmēta Vides diena, bet ar Ventspils muzeju Putnu dienu ietvaros organizēja konkursu skolēniem «Vai tu zini, kas ir Slītere?»
2005.gadā kopējais apmeklētāju skaits Slīteres bākā bija 7125, bet Kolkas ragā aktīvajā tūrisma sezonā – aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Domājams, ka daļa no tiem ir apmeklējuši arī Pēterezera dabas taku un Ēvažu stāvkrastu. Interesanti vērojumi nacionālā parka administrācijas darbiniekiem tapuši par pagājušā gada ceļotājiem: ja iepriekšējos gadus vairāk ceļoja lielās tūristu grupas, tad pērn palielinājies individuālo ceļotāju skaits un acīmredzami pieaudzis ārzemju tūristu (vācieši, itāļi, igauņi u.c.) un velotūristu skaits.
2005.gadā pēc SNP administrācijas pasūtījuma nodrukātas uzlīmes ar parka logo.
Šogad kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību plānots organizēt Putnu dienu pasākumus un izvietot informatīvus stendus Pēterezera dabas takā. Tāpat plānots sadarbo-ties ar Talsu muzeja dabas nodaļu dažādu vides izglītības pasākumu organizēšanā.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts
Latvijas lielākajā īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā šogad taps jauns skatu tornis Burtniekos un notiks Ēķinupes palieņu pļavu dabas takas atklāšana. Plānots, ka Randu pļavu niedrājos vasarā varētu izveidot laipas, bet jūras piekrastē – no Salacgrīvas līdz Veczemju klintīm –, sākoties tūrisma sezonai, «LIFE» projekta ietvaros būs uzstādīti informatīvie stendi.
Pērn pārmaiņas notikušas Salacgrīvā, kur Zvejnieku parkā un Salacas kreisajā krastā pludmales zonā uzbūvētas gājēju laipas pāri kāpām un ar pinumiem nostiprināti kāpu vaļņi, bet parkā ierīkoti atpūtas soliņi un ugunskura vietas. Nevar aizmirst arī jaunizveidoto Minhauzena muzeja taku, kurai grūti atrast līdzinieci.
Teiču un Krustkalnu rezervāts
2005.gadā uzsākta vides izziņas zonas izveide pie Teiču dabas rezervāta administrācijas ēkas – restaurēta Ļaudonas pilsmuižas mūra drupu daļa un blakus izbūvēta koka laipu taka melnalkšņu dumbrājā. Šogad pie šiem objektiem paredzēts izveidot informatīvos stendus.
Krustkalnu rezervātā atjaunota rija pie Dreimaņu ezera un uzsākta divu autostāvvietu izbūve pie Dreimaņu ezera un K.Ulmaņa stādītā ozola, kur šogad paredzēts uzbūvēt arī skatu torni.
Vēl pagājušajā gadā Teiču rezervātā atjaunoja un uzbūvēja jaunas laipas, kuru kopējais garums ir 3 km. Teiču rezervāta apkārtnē un ap Lubāna ezeru organizētas četras putnu vērošanas ekskursijas, kurās piedalījās aptuveni 180 interesenti. Lai pēc iespējas mazāk traucētu rezervātā ligzdojošos putnus, pagājušajā gadā apmeklējumi tika pieļauti tikai no 1.jūnija.
Kopumā pērn abus dabas rezervātus apmeklējušas 64 interesentu grupas (1054 cilvēki). Arī šogad abus rezervātus varēs apmeklēt tikai rezervāta darbinieka pavadībā, piesakoties vismaz trīs dienas pirms plānotā apmeklējuma (tie atsāksies no šā gada 1.jūnija).
Juris Smaļinskis
Publicēts 2006.gada martā.