Teflons atklāts jau pagājušā gadsimta 30. gados un kopš tā laika tiek izmantots ļoti daudzu mājsaimniecības un sadzīves preču ražošanā un apstrādē, tā lielā mērā atvieglojot mūsu sadzīvi. Teflons ir slidena, vaskveida viela, kas spēj atgrūst netīrumus, taukus un ūdeni. Šo īpašību dēļ teflonu izmanto apģērbu auduma, paklāju, papīra izstrādājumu, ātrās ēdināšanas produktu iepakojuma, briļļu stiklu, elektrības vadu izolācijas kārtu un pat futbola stadionu jumtu seguma apstrādē. Taču visbiežāk teflona sniegtās priekšrocības jūtam virtuvē, jo ar to klātās pannas un katli ļauj ēdiena gatavošanā izmantot mazāk taukvielu, kā arī atvieglo trauku mazgāšanu. Teflons ir tik brīnumaini noderīgs, ka neviens, pat tā ražotājs «DuPont», nav vēlējies pārbaudīt, vai un cik veselībai drošs tas ir lietošanā.
Arī juridiski situācija ir diezgan sarežģīta. Jebkurš materiāls, ko paredzēts izmantot pārtikas ražošanas vai tās pagatavošanas procesā, ir jātestē, un pat tad, ja viens no komponentiem ir bīstams cilvēka veselībai, tāda materiāla izmantošana ir nelikumīga. Taču šāds standarts tika ieviests tikai 1981. gadā – gadus piecdesmit pēc teflona atklāšanas un parādīšanās apritē. Tāpēc šo materiālu ne-viens netestēja, un to arī neviens nepieprasīja. Tagad, kad teflona bīstamība ir pierādīta, sabiedriskās organizācijas ne vienu reizi vien pieprasījušas pārtraukt tā ražošanu.
Teflona ķīmiskās īpašības
Teflons jeb politetrafluoroetilēns (PTFE) ir plastmasai līdzīga viela, ko veido sarežģīts perfluorēto vielu (PFC) salikums. PTFE izmanto visu «nepielīpošo» virtuves priekšmetu izgatavošanā, atšķirības ir tikai PTFE procentuālajā daudzumā. Atšķirībā no dabai naidīgajiem DDT un PCB (polihlorētie bifenili – ķīmiskas vielas, kas aizliegtas jau vairāk nekā 30 gadu) perfluorāti tik ātri neiztvaiko, tātad neizplatās lielā teritorijā. Bez tam, ražojot teflonu, PFC parasti «ieslēdz polimēru sastāvā». Tā radies pieņēmums, ka tādējādi tās nevar iekļūt pārtikā vai nokļūt vidē un, pat ja tā notiktu, nesadalīsies, tātad paliks bioloģiski inertas. Taču šie pieņēmumi izrādījušies maldīgi.
Mūsdienās perfluorēto vielu bīstamā daba ir pierādīta, tās pilnībā atbilst visiem stabilu bioloģiski uzkrājošos toksīnu kritērijiem: bioloģiski nesadalās, uzkrājas cilvēku un dzīvnieku organismā un dabā, laboratorijās pierādīta to kaitīgā ietekme uz zīdītājiem. Kaut pastāv gandrīz 100 PFC, tikai divas no tām ir padziļināti pētītas: perfluoroktāna sulfonāts (PFOS) – traipus atgrūdošās vielas Scotchguard sabrukšanas produkts – un perfluoroktanoīdskābe (PFOA) – teflona sabrukšanas produkts. Šīs vielas ir atrastas ne tikai 95% laboratorijās pārbaudīto cilvēku asinīs, bet arī Arktikas un Atlantijas okeāna dzīvnieku organismos. Teflons un tam līdzīgās vielas karsējot sadalās neirotoksīnos un siltumnīcas efektu izraisošās gāzēs.
Cep «droši!»
Vienkāršākais veids, kā panākt teflona sadalīšanos, ir to karsēt. «DuPont» apgalvo, ka teflona pārklājums ir absolūti drošs pat līdz +315°C, kas, pēc kompānijas apgalvojuma, stipri pārsniedz temperatūru, kādā ikdienā gatavo ēdienu. Taču neatkarīgās ekspertīzes to apstrīd. Zemākā temperatūra, kādā ir konstatēta teflona nokļūšana vidē, ir +230°C. Savukārt zemākā temperatūra, kādā no uzkarsētas teflona virsmas izdalījušās vielas ir nogalinājušas putnus, ir +202C! Tas pierāda, ka toksīni var izdalīties krietni zemākās temperatūrās, nekā to apgalvo «DuPont». Savukārt neatkarīgo ekspertu «Environmental Working Group» testu rezultāti rāda, ka 2-5 minūšu laikā ar teflonu klātās pannas uz parastās virtuves plīts sakarst krietni vairāk par «DuPont» minēto temperatūru.
Toronto universitātes zinātnieki konstatējuši, ka teflons un tam līdzīgie pārklājumi sadalās neirotoksīnos un siltumnīcas efektu izraisošās gāzēs. Pat pie temperatūras, ar kādu parastā virtuvē ik dienas gatavo ēdienu, teflons no pannas vai katla izdala mikroskopiskas daļiņas, kas iekļūst dziļi plaušās un tur krājas, radot tā dēvēto polimēru izgarojumu drudzi (polymer fume fever) jeb fluoropolimēru drudzi, jeb teflona gripu (teflon flu) – smagu, gripai līdzīgu saslimšanu –, bet putnus pat nonāvējot. Pirmoreiz šis drudzis tika konstatēts 1950. gados teflona ražotnes strādniekiem. Pašu «DuPont» veiktie pētījumi pierādīja, ka šāda saslimšana īpaši apdraud smēķētājus, tiesa, kompānija uzreiz steidza paziņot, ka teflons nav kaitīgs cilvēkam, kurš ēdiena gatavošanas laikā nesmēķē. Prakse gan pierādīja pretējo, un kopš 1960. ga-diem «DuPont» darbiniekiem, kas nonāk saskarē ar teflonu virs +204°C, obligāti jānēsā aizsargmaska.
Ietekme uz cilvēka veselību
Zinātniski pētījumi liecina, ka viens no teflona sabrukšanas produktiem PFOA izraisa aptaukošanās risku, insulīna problēmas un vairogdziedzera vēzi. Bez tam PFOA kaitē vismaz deviņiem šūnu tipiem, kas regulē orga-nisma imūnsistēmu. Pavisam nesen PFOA sāka saistīt ar holesterīna un triglicerīda jeb asinīs sastopamo tauku līmeņa paaugstināšanos cilvēkiem, bet dzīvniekiem tas manāmi maina smadzeņu, aknu un liesas apjomu, vienlaikus graujot endokrīno sistēmu, palielinot vēža, neauglības un attīstības atpalicības risku.
Īpaši bīstami teflona sadalīšanās produkti ir bērniem. ASV Dabas aizsardzības aģentūras dati liecina, ka «DuPont» jau kopš 1981. gada ir zināms par PFOA kaitīgumu. Tā ir viela, kas no topošās mātes var nokļūt vēl nedzimušā bērna organismā un izraisīt sejas kroplības, kas pierādījies eksperimentos ar dzīvniekiem. Ražošanas un lietošanas laikā perfluorāti var nonākt arī vidē. Galvenokārt apdraudēti tiek teflona ražotnēs strādājošie un tuvējās apkārtnes iedzīvotāji. 2001. gadā «DuPont» ražotnei Rietumvirdžīnijā blakus dzīvojošie iesūdzēja šo kompāniju tiesā, inkriminējot apzinātu notekūdeņu piesārņošanu. To uzskatīja par cēloni šajā apkaimē strauji pieaugošajam prostatas vēža un sieviešu reproduktīvo funkciju traucējumu skaitam, arī leikēmijas un kaulu smadzeņu audzēju izplatībai. Tiesa piesprieda «DuPont» ieguldīt vismaz 107 miljonus dolāru, lai samazinātu PFOA daudzumu notekūdeņos, un finansēt PFOA izraisīto veselības traucējumu pētījumus.
Pašlaik kompānija bez iebildumiem izmaksā kompensācijas cilvēkiem, kuru veselības problēmas izraisījis šis materiāls. Šim nolūkam «DuPont» gadā tērē vairāk nekā 100 miljonus dolāru. Tomēr grandiozie ienākumi no teflona ražošanas un pārdošanas sedz jebkādus izdevumus kompensācijām, lai kas tās pieprasītu.
Sensenais jautājums: ko darīt?
Patiesībā jau brīdinoša informācija uz ēst gatavošanai paredzētiem traukiem (vismaz dažiem) ir. Arī uz pannas, kuru dabūju par velti. Tās lietošanas pamācībā rakstīts: «Lai novērstu izgarojumus no virtuves traukiem, nepārkarsējiet tos, jo šie izgarojumi var būt bīstami dzīvniekiem, kuriem ir ļoti jutīgi elpceļi, piemēram, putniem.» Taču, kā lietot pannu, to nesakarsējot, vēl neesmu atklājusi. Arī putniņu, protams, žēl. Bet vēl vairāk mani uztrauc turpat virtuvē esošo bērnu veselība. Nu un, protams, arī mana, jo es pie šīs sakarsētās pannas grozos visilgāk.
Tāpēc ir jāmeklē alternatīvas, un labi, ka tagad arī Latvijā tādas var atrast. Tomēr jāatceras, ka teflons ir tikai viens no piedegumdrošajiem materiāliem, ko izmanto pannu un kastroļu ražošanā. Ja trauki apzīmēti kā piedegumdroši, mēģini veikalā vai instrukcijā noskaidrot, vai pārklājums nesatur PTFE (arī tad, ja tas nav teflons). Saskaņā ar www.greenguide.com datiem, kompānijas «Calphalon», «Scanpan» un «All Clad’s» piedegumdrošo pannu pārklājumos izmanto PTFE.
Zaļa izvēle
Ja esi nolēmis pannu mainīt, izvēlies čuguna, nerūsējošā tērauda vai emaljētu pannu. Latvijā nopērkamas gan Krievijā ražotas čuguna pannas, gan daudz dārgākās līdzinieces no Zviedrijas un citām Eiropas valstīm. Popularitāti un atzinību augstās kvalitātes dēļ ieguvuši «Zepter» trauki, kuriem ražotājs dod mūža garantiju.
Universālveikalā «Stockmann» mājas preču nodaļā nopērkamas itāļu firmas «Eco-ok» pannas ar keramisku pārklājumu. Šo pannu stiklveida pārklājums ir īpaši noturīgs pret nodilumu, skrāpējumiem un augstām temperatūrām (līdz pat +450°C). Pieejami dažādi modeļi un lielumi. Izturīgas nerūsējošā tērauda pannas ražo firma «Tramontina». Trīskāršā pamatne no alumīnija un nerūsējošā tērauda palīdz ekonomēt arī siltumenerģiju.
Raksta tapšanā izmantoti resursi internetā:
http://www.zb-zeme.lv;
http://www.greenguide.com;
http://www.wisegeek.com.
Laura Siliņa
Publicēts 2009.gada oktobrī.