2004.gadā Vides aizsardzības klubs (VAK) ar Latvijas Vides aizsardzības fonda, Reģionālā vides centra un ES PHARE programmas atbalstu ir turpinājis vērtēt sadzīves ķīmijas produktus. Sadarbībā ar vairāku valstu vides aizsardzības organizācijām VAK izstrādāja kritērijus, pēc kuriem noteica videi draudzīgākos veļas un trauku mazgāšanas līdzekļus. Lai to izdarītu, laboratorijās tika noteikts fosfora daudzums visos Latvijā nopērkamajos veļas mazgāšanas līdzekļos, kā arī trauku mazgāšanas līdzekļu toksiskums uz ūdens organismiem. Protams, iegūtie dati nedod pilnu priekšstatu par šo sadzīves ķīmijas produktu ietekmi uz vidi, tomēr ļauj izdarīt vispārīgus secinājumus, kā arī savstarpēji salīdzināt produktus. Daži ražotāji arī atsaucās uz mūsu aicinājumu un iesniedza savu produktu ķīmisko sastāvu. Visplašāko informāciju VAK saņēma no a/s ķīmiskās rūpnīcas «Spodrība».
Mazgā veļu, nevis jūru!
Projekta ietvaros veiktās sabiedriskās aptaujas rezultāti rāda: 34% iedzīvotāju uzskata, ka visi mazgāšanas līdzekļi ir kaitīgi videi, 53% – ka vairākums ir kaitīgi videi. Paradoksāli, bet uz jautājumu «Kā jūs parasti dozējat mazgāšanas līdzekļus?» lielākā daļa aptaujāto – 43% – atbildēja, ka parasti ieber vai ielej mazgāšanas līdzekli pēc acumēra, tikai 29% iepazīstas ar instrukciju uz iepakojuma un ievēro to, bet 23% lieto vienu un to pašu daudzumu neatkarīgi no informācijas uz produkta.
Vai tas kārtējo reizi neliecina par to, ka mēs zinām gan, ka vidi piesārņot ir slikti, bet paši esam par slinku, lai kaut ko darītu? Iespējams, liela nozīme šai (ne)uzvedības modelī ir reklāmām, kurās nav ne mājiena par produkta pareizu lietošanu, vēl vairāk – dažās reklāmās tiek demonstrēta veļas pulvera bēršana veļas mašīnā tieši no paciņas…
Nepārdozē!
Pareiza sadzīves ķīmijas lietošana ir tikpat svarīga kā videi draudzīga produkta izvēle. Ko līdz iegādāties koncentrētu mazgāšanas līdzekli par salīdzinoši dārgu cenu, ja to lieto tikpat daudz kā nekoncentrētu līdzekli? Lieki piebērtās sastāvdaļas ne tikai nonāks vidē ar notekūdeņiem, bet vēl sliktāk – traucēs pareizi noritēt mazgāšanas procesam, kā rezultātā tā kvalitāte samazināsies. Ņemiet vērā, ka koncentrētie produkti ir jālieto pat vairākas reizes mazāk par nekoncentrētajiem. Mazgāšanas līdzekļa daudzums ir jāizvēlas atbilstoši ūdens cietībai un drēbju daudzumam, kā arī drēbju netīrības pakāpei. Jāatceras, ka parasti jāseko norādei par viegli netīrām drēbēm, jo stipri netīras tās ir tikai izņēmuma gadījumā. Lēto pulveru ražotāji parasti izmanto vienkāršu triku, kā palielināt produkta apjomu – pievieno pildvielas (parasti nātrija sulfātu). Dažiem veļas pulveriem tas ir pievienots pat 30–40%. Taupot naudu, patērētāji bieži iegādājas lēto veļas pulvera paciņu, bet nereti ar to pietiek tikai pāris mazgāšanas reizēm. Tāpēc pareizākais veids, kā izvēlēties izdevīgāko produktu, ir rēķināt tā patēriņu uz vienu vienību jeb, piemēram, cik kg veļas var izmazgāt par vienu latu. Mūsu veiktie aprēķini rāda, ka videi draudzīgie produkti nebūt nav dārgāki par parasti lietotajiem. Iespējams, ka jums būs lielāki vienreizējie izdevumi, iegādājoties koncentrētu mazgāšanas līdzekli, tomēr, ja pareizi to lietosiet, tā pietiks ilgam laikam, turklāt – atmaksāsies.
Ķīmisko vielu kokteilis
Par mazgāšanas līdzekļu sastāvu mēs diemžēl varam spriest tikai no skopās informācijas uz iepakojuma vai mūsu pašu veiktajām analīzēm. Informācija par tāda paša nosaukuma Rietumeiropā nopērkamajiem produktiem uz mūsu tirgu arī nav attiecināma, jo mums tiek piedāvāti pavisam cita sastāva produkti (tiesa, ar tādu pašu nosaukumu). Kāds no ražotāju pārstāvjiem izskaidroja to ar latviešu ieražu reti mazgāt drēbes, līdz ar to produktiem jābūt efektīvākiem… Lai nu būtu kā būdams ar mūsu ieradumiem, tomēr pārsteidz tas, ka Sabiedrības veselības aģentūra neizpauž pat elementāro informāciju par produktu, kāda ir atrodama datu drošības lapās. Šīm lapām būtu jābūt patērētājiem pieejamām, tomēr mums tā arī nav izdevies tās iegūt ne pārdošanas vietās, ne arī no atbildīgajām valsts iestādēm. Tad nu atliek vien pašiem lūkoties, no kā sastāv šie ķīmisko vielu kokteiļi.
Virsmas aktīvās vielas
Svarīgākā mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļa ir virsmas aktīvās vielas, kas veic pašu galveno – tās mazgā. Tās atbrīvo un atdala netīrumus, un patur tos ūdenī tā, lai tie atkārtoti nepieķertos audumam. Lai to nodrošinātu, virsmas aktīvās vielas satur taukos un ūdenī šķīstošu komponenti vienlaikus vienā un tajā pašā molekulā. Biežāk sastopamie mazgāšanas līdzekļi satur divas līdz četras dažādas virsmas aktīvās vielas. Nonākot vidē, šie savienojumi var tieši ietekmēt dzīvos organismus, tāpēc ir svarīgi, lai tie ātri sadalītos. Skandināvijas valstīs, piemēram, Dānijā, zaļās organizācijas ir panākušas virsmas aktīvās vielas LAS (lineārais alkilbenzīnsulfonāts) aizliegšanu. Šis savienojums slikti sadalās vidē un uzkrājas dzīvajos organismos. Diemžēl LAS ir viena no populārākajām virsmas aktīvajām vielām Latvijā nopērkamajos mazgāšanas līdzekļos.
Mīkstinātāji
Lai virsmas aktīvās vielas labāk varētu veikt savu funkciju, ir jānovērš ūdens cietība, kā arī jāneitralizē metālu joni. To veic mīkstinātāji un kompleksie savienojumi. Ūdens mīkstināšanai izmanto fosfātus un polifosfātus. Šie savienojumi, nonākot ūdenskrātuvēs, izraisa to aizaugšanu jeb eitrofikāciju, kas ir nopietnākā Baltijas jūras ekoloģiskā problēma. Aprēķināts, ka no mazgāšanas līdzekļiem pilsētu notekūdeņos nonāk 25–40% kopējā fosfora. Attīrīšanas iekārtas Latvijā ne vienmēr tiek galā ar fosfora savienojumiem. Piemēram, Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Daugavgrīvā investē aptuveni 100 tūkstošus latu gadā, lai tiktu galā ar šo problēmu. Tātad mēs vienu reizi samaksājam par mazgāšanu, pērkot mazgāšanas līdzekli, otro reizi maksājam par elektrību, mazgājot veļu (ja vien nemazgājam ar rokām), trešo reizi – par notekūdeņu attīrīšanu. Vai nebūtu vienkāršāk un lētāk izvēlēties videi draudzīgus produktus bez fosfora savienojumiem? Jau sen ir atrasta fosfora savienojumu alternatīva ūdens mīkstināšanai – ceolīti un citrāti, kas tiek samērā plaši izmantoti. Tomēr Latvijā visi populārākie mazgāšanas līdzekļi joprojām satur fosfātus… Atceries par to, kad tevī nepatiku izraisa Baltijas jūras reizēm duļķainais ūdens!
Balinātāji
Balinātāji ir jālieto tikai un vienīgi baltajai veļai. Visizplatītākie ir balinātāji uz perborātu bāzes. Tie satur boru, kas samērā lielā daudzumā nonāk ūdeņos tieši no mazgāšanas līdzekļiem. Perborātiem sadaloties, veidojas vielas, kas ir kaitīgas gan augiem, gan zivīm, tālab perborāti jāaizstāj ar citām alternatīvām, piemēram, perkarbonātiem, etiķskābi vai ūdeņraža peroksīdu, kas sadalās vidē. Perkarbonāti un perborāti bieži tiek lietoti kopā ar aktivizētājiem, piemēram, TAED. Tie palīdz balinātājiem sākt darboties ātrāk un pie zemākas temperatūras. Jūs ievērojami ietaupāt enerģiju, ja, piemēram, balto veļu mazgājat 60OC, nevis 90OC temperatūrā. TAED nerada negatīvus blakus efektus.
Savukārt optiskie balinātāji ir fluorescentas daļiņas, kas pieķeras audumam un pārvērš ultravioleto gaismu spektra redzamajā gaismā. Tas faktiski ir ražotāju triks, kā pārliecināt (lasi – apmuļķot) patērētāju, liekot viņam domāt, ka šis mazgāšanas līdzeklis ir efektīvāks par citiem. Optiskie balinātāji bioloģiski nesadalās un mikrogramu lielās koncentrācijās ir atrodami ūdenstilpēs. To negatīvā ietekme uz vidi neapšaubāmi neatsver vizuālo ieguvumu (apmānu). Diemžēl lielākajai daļai mazgāšanas līdzekļu, kas domāti baltajai veļai, ir pievienoti optiskie balinātāji. Patīkams izņēmums ir Latvijā ražotais «Kastanis», kas tos nesatur.
Smaržvielas
Tirgū ir aptuveni 5000 smaržvielu sastāvdaļu, 95% no tām radītas laboratorijā, daudzas – no naftas produktiem. Faktiskās sastāvdaļas parasti uz iesaiņojuma nenorāda, lai aizsargātu noslēpumu, jo smaržvielas nevar patentēt.
Daudzas smaržvielas un aromatizētāji var izraisīt vēzi, dzemdību problēmas, centrālās nervu sistēmas traucējumus un paaugstinātu jutību. Dāņu pētījums parādīja, ka 1,1% cilvēku ir alerģiska reakcija pret noteiktiem aromātiem. Šī reakcija ir hroniska, un pretlīdzeklis nav zināms. Smaržvielas arī ir bīstamas ūdens organismiem.
Muskusa savienojumi – policikliskie muskusi vai muskusa eļļas – ir īpaša smaržvielu grupa. Divi no tiem – AHTN un HHCB6 – ir pārbaudīti, un atklājies, ka tie nav bioloģiski viegli noārdāmi un potenciāli var uzkrāties dzīvos organismos.
Zaļā izvēle
Ceru, ka iepriekš rakstītais tevi pamudinās ieskatīties savā vannas istabā un apsvērt iespēju spert mazu solīti zaļā dzīvesveida virzienā. Tātad atceries divas svarīgākās lietas – izvēlies videi (un veselībai) draudzīgus produktus un lieto tos precīzi pēc instrukcijas. Lai veiktu pēdējo, tev nepieciešams mērtrauciņš.
Zaļi padomi
- Lietojiet divu veidu mazgāšanas līdzekļus: vienu krāsainai veļai, kurš nesatur balinātāju, otru – baltajai veļai.
- Vienmēr mazgājiet veļu ūdenī ar zemāko iespējamo temperatūru. Pamēģiniet, piemēram, vai veļa kļūst tīra pie 60OC iespējamo 95OC vietā. Šādi jūs ietaupīsiet 40% enerģijas.
- Bez īpašas vajadzības nelietojiet priekšmazgāšanu.
- Veļas mašīnu vienmēr piepildiet pilnu.
- Izvairieties no skalošanas līdzekļiem. Tie ir indīgi zivīm, mazajiem ūdensdzīvniekiem un aļģēm. To vietā pamēģiniet etiķi. Uz skalošanas trauku lietojiet 100 ml neatšķaidīta galda etiķa. Skalošanas līdzekļi attaisno sevi tikai statiskās elektrouzlādēšanās noņemšanai, un tas attiecas tikai un vienīgi uz sintētiskiem izstrādājumiem. Uz kokvilnu skalošanas līdzekļi atstāj pat negatīvu ietekmi – tai pazeminās mitruma uzsūkšanas spēja.
- Ja iespējams, neizmantojiet žāvēšanas programmu, bet žāvējiet veļu laukā.
- Ja izmantojat atkaļķošanas līdzekli, lietojiet mazāk mazgāšanas līdzekļa – tā dozu izvēlieties atbilstoši mīkstam ūdenim.
- Videi draudzīga mazgāšanas līdzekļa lietošana sākas jau ar drēbju pirkšanu. Izvēlieties drēbes, kuru materiālā ir iespējami daudz dabiskās šķiedras.
- Nemazgājiet drēbes pārlieku bieži, jau pēc pirmās valkāšanas reizes, – tas ne vienmēr ir nepieciešams.
- Centieties pirkt drēbes, ko varat mazgāt paši, lai tās nebūtu jānes uz ķīmisko tīrītavu.
Ģirts Strazdiņš
Publicēts 2004.gada oktobrī.