Pienāk vecums, kad šķiet – nekas uz šīs Zemes vairs nevar pārsteigt. Un tas ir īstais brīdis palūkoties uz savvaļas dabu caur makroobjektīvu. Paveras pilnīgi cita pasaule! Ja agrāk likās, ka tauriņi ir tikai balti, citrondzelteni un brūni, mēģinot uzzināt, kādas sugas kukainītis nobildēts, atklājas, ka Latvijā lidinās vairāk nekā simt dienas tauriņu sugu. Par nakts tauriņiem neizteikšos – tur sugu ir divarpus tūkstoši!
Līdz šim aktīvāk par saviem vērojumiem priecājās putnu pazinēji, bet nu ne tikai visā plašajā pasaulē, bet arī tepat pie mums Latvijā plašumā iet tauriņu vērošana. Protams, ir samērā garlaicīgi vienatnē krāt sugas, bet, pateicoties Latvijas Entomoloģijas biedrībai un pasākuma «garainim» Uģim Piterānam, nu tauriņu vērošanā jau iesaistījušies vairāk nekā simt cilvēku. Ja šī vasara būs gana silta un dažādu sugu tauriņi jutīsies labi, arī to vērotāju skaits vairosies, jo vismaz es nezinu burvīgākus kukaiņus, kam skriet pakaļ: tie ir rosīgi jaukā, saulainā laikā, kad arī cilvēkiem negribas sēdēt mājās, tie ir viegli pamanāmi un tik skaisti! Turklāt portālā «Dabasdati.lv» katrs var ziņot par savu novērojumu, un reti kad būs jāgaida ilgāk par dienu, līdz kāds palīdzēs noteikt sugu. Galvenais tauriņu vērošanas akcijas dalībnieku uzdevums ir fotografēt dienas gaitās redzētos tauriņus un ievietot novērojumus portālā «Dabasdati.lv». Arī šogad akcija aizritēs sportiskā gaisotnē un gala rezultāti tiks apkopoti divās galvenajās nominācijās.
Gada garākais dienastauriņu sugu saraksts. Šīs kategorijas ieskaitē tiks iekļauts jebkurš Latvijas teritorijā veikts ziņojums, tāpēc būtu izcili, ja, braucot pa Latviju, jūs ik pa brīdim piestātu un bildētu tauriņus, lai gada laikā ieraudzītu maksimāli daudz sugu. Līdz šim labākais viena gada rezultāts – 91 suga – ir Sintijai Elfertei, kas sasniegts 2013. gadā. Vai kāds to jelkad pārspēs?
Novada garākais dienastauriņu sugu saraksts. Šī kategorija, ejot uz mērķi – vismaz 50 sugu katrā novadā –, ir svarīgākā, tāpēc tiek gaidīta vislielākā aktivitāte, jo tieši novadu sarakstu veidošanā slēpjas vislielākā pievienotā vērtība – atklāt jaunas sugu atradnes, un tas dos ieguldījumu dienastauriņu sugu izplatības skaidrošanā!
Bez šīm galvenajām kategorijām labākie tiks sumināti arī vairākās citās kategorijās: dalībnieks ar visvairāk atrastām jaunām sugām novadu sarakstiem, aktīvākais ziņotājs, čaklākais novadu apceļotājs, labākā debija. Īpašs prieks būs par tiem ziņojumiem, kuri nāks no līdz šim mazāk apzinātajiem novadiem. Pieredzējušos tauriņu vērotājus pārspēt nav viegli, bet baidīties nevajag, jo, lai sāktu, plašas zināšanas par tauriņiem nav nepieciešamas – pārējie ar sugu noteikšanu palīdzēs! Galvenais ir interese, entuziasms un kāds rīks, ar ko bildēt tauriņus, – nu jau labus kadrus visai veiksmīgi var iegūt arī ar mobilo tālruni. Lai ziņošana būtu vēl parocīgāka un precīzāka, iesaku viedierīcē lejupielādēt aplikāciju «Dabas dati», kas ļaus viegli ksēt precīzu atrašanās vietu un pēcāk mājās pievienot izkadrētas fotogrā jas, lai tauriņu var aplūkot pavisam tuvu un precīzi noteikt sugu.
Tukšie novadi
Tauriņu vērotāji ir apņēmušies līdz Latvijas simtgadei katrā novadā konstatēt vismaz 50 sugu. Un tas nav neiespējami pat tādos novados, kur plaši lieto insekticīdus, jo vienmēr atradīsies kāds upes ielociņš, kur tauriņi būs spējuši izdzīvot. Bet nav arī brīnums, ka pašlaik vislielākā tauriņu sugu bagātība konstatēta aizsargājamajās teritorijās, kur pie reizes dzīvo kāds acīgs tauriņu vērotājs: Engures novadu (71 suga) uzmana Julita Kluša, Ropažu (70), Ādažu (73), Garkalnes (73) un Inčukalna novadu (72) – Sintija Elferte un Viesturs Vintulis, Amatas novadu (75) – Ainārs Valdovskis, bet Dundagu (75) – Mareks Ieviņš un Anitra Tooma. Kartē labi redzams, ka mazāk tauriņu pazinēju dzīvo Latgalē un Sēlijā, bet maz ticams, ka šeit nebūtu dažādu tauriņu.
Baltie plankumi
Aglonas un Vārkavas novads – neviena ziņojuma par tauriņiem! Šeit ikviens ieies 2016. gada tauriņu vērošanas akcijas vēsturē, ja vien pamanīsies nobildēt visur esošās sugas: krūkļu balteni, dažādu sugu nātru raibeņus, acaino raibeni, kāpostu, kāļu un rāceņu balteni. Kad būsit tikuši galā ar šo vienkārši veicamo uzdevumu, gan jau kadrā pagadīsies arī kāda resngalvīšu, zilenīšu vai samteņu suga, un tad jau āķis būs lūpā!
Ne vairāk kā 20 sugu tauriņi novēroti šādos novados: Kurzemē – Aizputes (9) un Priekules (17) novadā; Zemgalē – Jelgavā (15), kā arī Ozolnieku (20), Iecavas (14) un Baldones (17) novadā; Sēlijā – Neretas (12), Jaunjelgavas (18), Jēkabpils (13) un Aknīstes (19) novadā; Vidzemē – Aizkraukles (7), Cesvaines (3), Lielvārdes (14), Kokneses (13), Ērgļu (19), Jaunpiebalgas (12) un Naukšēnu (11) novadā; Latgalē – Daugavpilī (12), Jēkabpilī (1) un Rēzeknē (1), kā arī Dagdas (19), Ciblas (12), Viļānu (12), Salas (9), Līvānu (10), Ludzas (17), Preiļu (2), Rugāju (7), Varakļānu (8), Kāslavas (7), Salas (9) un Zilupes (5) novadā. Šie ir novadi, kur tev ir lielas iespējas kļūt par vadošo tauriņpētnieku. Pērn jūlijā es ciemojos Iecavas novadā un pēcpusdienā upītes ielokā stundas laikā nobildēju 10 sugu tauriņus, tā izvirzoties priekšgalā. 2014. gadā biju vadošā Dundagas novada tauriņu bildētāja ar nieka 30 sugām, bet pērn pie lietas ķērās Mareks Ieviņš – viņš mani ne tikai apdzina, bet ar 74 sugām kļuva par otro acīgāko tauriņvērotāju visā Latvijā! Turklāt ne Mareks, ne Alberts Kūms, kurš 2015. gadā novēroja visvairāk – 78! – tauriņu sugas, nav studējuši bioloģiju. Protams, novadi nereti ir ļoti lieli, tāpēc neatspoguļo tauriņu daudzveidības reālo situāciju, tādēļ papildus novadu kartēm ziņojumi tiek ksēti 5×5 kilometrus lielos kvadrātos, pēc kādiem tiek veidots Latvijas ligzdojošo putnu atlants. Lai atvieglotu datu apstrādātāju darbu, ieteicams novērojumu iezīmēt kartē kā punktu. Ja esat nopietni ķērušies pie novada tauriņu daudzveidības ksēšanas, būtu labi, ja sugas ieziņotu katrā kvadrātā no jauna.
Iesaistoties tauriņu vērošanā, mums atklājas burvīgā dzimtenes daba, turklāt šie novērojumi noderēs entomologiem ne tikai tad, kad atklāsies kas satraucoši rets, bet arī tad, kad zinātniekiem ar reāliem pierādījumiem nāksies apliecināt, ka intensīvā lauksaimniecība noplicina dabu. Tāpēc es šogad ne tikai tiekšos pēc aizvien jaunām sugām, bet pie ksēšu, kur tauriņus velti meklēt.
Sugu noteikšana
Vispirms vajadzētu iemācīties saprast, kurai grupai tauriņš pieder. Ja kukainītim taustekļu galos ir vālītes, tā ir droša pazīme, ka tas ir dienas tauriņš. Tad jāsaprot, kuri ir balteņi, kuri – raibeņi, samteņi, zilenīši vai dižtauriņi. Iesaku portāla «Dabasdati.lv» noteicēju sadaļā atrast Uģa Piterāna sagatavotos zeltainīšu, sīksamteņu un īsto raibeņu noteicējus, forumu sadaļā pie tauriņiem ļoti noderīgu informāciju var atrast tēmā «Zilenīšu noteikšana».
Sintija Elferte izveidojusi mājaslapu «Dabasfoto.wordpress.com», kur tauriņus var atpazīt pēc bildēm, un Didzis Elferts katrai sugai pievienojis Latvijas 5×5 km kvadrātu karti, lai varētu gūt ieskatu, kur suga līdz šim novērota.
Ļoti laba ir Eiropas tauriņu lapa «Lepidoptera.eu», kuru izveidojuši poļi.
Anitra Tooma
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 03/2016