Ir cilvēki, kam patīk cilvēku radīti mākslas darbi, bet es meklēju tos, kuri nerimstas priecāties par dabas daudzveidību. 2011. gadā ap šo laiku uz «Vides Vēstu» 135. numura vāka gozējās lēcējzirneklis un es rakstīju par šīs fotogrāfijas autora Uģa Piterāna dzimtu: vectēvs Alfons Piternāns ir erudītākais ķērpju un sūnu pazinējs, tēvs Andris pēta jātnieciņus, bet dēls Uģis tolaik vēl studēja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Nu Uģis studijas ir pabeidzis un strādā LU Botāniskā dārza Tropu tauriņu mājā, kā arī Zooloģijas muzejā par fondu glabātāju. Bet cits nekas pa šiem gadiem daudz nav mainījies: ja kāds pats nespēj izlemt, kādas sugas kukaini ir nobildējis, atliek pavaicāt Uģim portālā «Dabasdati.lv», kur viņš iesaistījies kā brīvprātīgais sugu noteicējs, un nav ilgi jāgaida – parasti tikai līdz pusnaktij –, kad lietotājs ar segvārdu CerambyX ziņotajos novērojumos ielabo īsto sugu.
Tā jau saka, ka nav neaizstājamu cilvēku, bet Uģis ir viens no tiem, kas teju nemanāmi ievelk aizraujoši daudzveidīgajā kukaiņu pasaulē. Tev ir tikai jāsāk vaicāt, kaut vai tviterī @UPiterans vai «Draugiem.lv», un vienmēr saņemsi atbildi. Uģa Piterāna «Dabas blogs» (upiterans.blogspot.com) ir mana mīļākā lasāmviela tīmeklī. Tagad gan pārsvarā Uģis medī retumus, bet tik un tā interesanti uzzināt – kā. Pirms gadiem četriem Uģis vēl svārstījās, kas viņu aizrauj vairāk – dabas vai mākslas foto. Tagad skaidrs: labas izšķirtspējas dokumentāla bilde sajūsmina vairāk nekā saules zaķītis mušas acī. «Esmu sugu mednieks, ieraudzīt jaunu sugu man tagad sagādā lielāku prieku nekā nobildēt gaumīgu acaino raibeni. Simt dienas tauriņu sugu jau esmu novērojis, piecdesmit spāru sugu, 550 vaboļu sugu arī. Tiecos uz 300 putnu sugām, 276 jau ir. Kādus divus trīs gadus mērķtiecīgi gaismoju naktstauriņus, bet, tā kā Latvijā lidinās aptuveni 2500 naktstauriņu sugu, vēl ir, ko rakt. Pēdējo piecu gadu laikā uz adatas nevienu kukaini neesmu uzdūris. Ja būtu nopietni zinātniski nolūki, tad sugas precīzai noteikšanai bez ievāktiem eksemplāriem neiztikt. Īpašu prieku sagādā Latvijā agrāk neredzētu sugu novērošana: manā kontā ir parazītiskā panglapsene Ibalia jakowlewi, zaļā zaigspāre Chalcolestes viridis, sienāzis Bicolorana bicolor, skolija Scolia hirta un vēl dažas vaboļu sugas senāk.»
Kaut šogad nav labākie laika apstākļi, portāla «Dabasdati.lv» akcijā «Tauriņu vērošana 2015» iesaistās aizvien vairāk dalībnieku, tāpēc arī ziņojumu ir pat vairāk nekā labajos gados. Šogad tauriņu medībām īpaši nopietni pievērsies arī sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis, izcilais putnu fotogrāfs no Saldus Jānis Jansons un Mareks Ieviņš no Kolkas, kurš, kaut arī nav biologs, ir ar tik labām novērotāja un meklētāja spējām, ka atklāja jaunu vaboļu sugu! Bet – ja tīmeklī nebūtu tādas vietnes kā «Dabasdati.lv», kur sugu medniekiem atrādīt savus atradumus, vai Mareks uzzinātu, kādam brīnumam bijis blakus?
Gadiem sekojot līdzi kāda dabas fotogrāfa gaitām, sajūsmina, cik strauji aug Uģa meistarība. Liekas – gan jau iegādājies labāku tehniku! Bet nekā, viss pa vecam: tas pats Canon 7D, paša konstruētās zibspuldzes, divi objektīvi un viss. Turklāt šī uzkabe nav diez ko viegla, kādi 6–7 kg būs. Tā jau ir – nobildēt var tikai bildējot, un retas sugas satikt var, mērķtiecīgi apstaigājot dažādus biotopus. Uģim joprojām nav mašīnas, ceļojumos pa Latviju viņš parasti dodas ar sabiedrisko transportu un tad ceļu turpina ar velosipēdu.
Pilnu rakstu kopā ar Uģa fotogrāfijām skatiet pdf formātā VV 04/2015