Ja man kāds vaicātu, kuru materiālu ir viszaļāk pārstrādāt, nešauboties teiktu – stiklu. Stikls ir visveselīgākais iepakojuma materiāls, tāpēc vienmēr dodu priekšroku produktam, kas ielikts stikla pudelē vai burciņā, nevis metāla bundžai vai plastmasas traukam. Pārkausējot stiklu, var saražot tikpat labu pudeli, toties pārstrādājot, piemēram, polietilēnu, nevar saražot tikpat augstas kvalitātes plastmasu. Tā pati problēma ir ar makulatūras pārstrādi – tas ir energoietilpīgs un piesārņojošs process.
Stikla ražošana gan ir energoietilpīgs process, kurā izmanto kvarca smiltis, sodu un kaļķakmeni, bet 30–40% no kopējās masas var un vajag aizvietot ar stikla taru. Visur, kur pārstrādā stiklu, gaužas par lausku trūkumu, un, lai cik paradoksāli tas liktos, daļa lausku no Eiropas tiek vizināta pat uz Ķīnu! Latvijā sašķirotais stikls biežāk tiek vests pārstrādei uz Lietuvu. Stikla kausēšanas rūpnīcas sirds ir varena krāsns, kas 5–7 gadus strādā bez pārtraukumiem. Tehnoloģisko procesu nodrošināšanai nepieciešamā temperatūra ir 1550°C, tāpēc krāsns ar darbu jānodrošina nepārtraukti.
Pārstrādes rūpnīcā vispirms tiek atlasīti visi materiāli, kas nav no stikla. Pēc tam savāktās pudeles un burciņas sadauza kaletē – tā rūpniecībā sauc sadauzītu izlietoto stiklu. Kalete tiek apstrādāta ar magnētu, lai no tās aizvāktu pudeļu metāla vāciņus. Vakuumprocesā tiek atdalīti plastmasas un papīra atlikumi.
Vispirms 1550°C karstumā no smiltīm, sodas, kaļķakmens
un stikla lauskām izkausē viendabīgu stikla masu. Ik pēc sekundes daži karsta stikla pilieni 1200°C temperatūrā tiek formēti par pudeli vai burciņu. Tad pudeles un burciņas lēni atdziest jeb norūdās. Pēc rūdīšanas pudeles aizceļo uz šķirošanu, kur tās automātiski pārbauda. Brāķētās pudeles atgriežas kausēšanas krāsnī. Veselās pudeles tiek iepakotas vakuumā un nosūtītas pudeļu pildītājiem. Pārstrādātai pudelei ir tāda pati kvalitāte kā tai, kas tikko ražota no smiltīm.
1 t stikla lausku ietaupa 1t kvarca smilšu un 250 kg kalcinētās sodas. Svarīgi, ka, kausējot stikla šķembas, var pamatīgi ietaupīt enerģijas resursus, jo stikla kalete kūst zemākā temperatūrā, tāpēc kausēšanai vajag mazāk enerģijas nekā stikla ražošanai no pirmreizējām izejvielām: viena no pārstrādātā stikla ražota pudele nodrošina enerģijas ietaupījumu, kas ļauj spožajai 10 W LED spuldzei degt 40 stundas!
Ja izejvielām piejauc kaut 10% stikla šķembu, enerģijas patēriņš samazinās par 2,5%, jo stikla šķembas veicina siltuma pārvietošanos stikla masā, tāpēc ikvienam stikla pārstrādes uzņēmumam stikla lauskas ir ļoti svarīgs resurss. Izgatavojot gaišās pudeles, stikla lausku piedeva var būt līdz 60%, bet tumšās pudeles – pārsniegt pat 80%.
Stikls, kas dabā pats nesadalās, ir pārstrādājams bezgalīgi un pārstrādāts saglabā tādas pašas īpašības, kādas ir jaunam stiklam.
Padomi šķirotājam
- Pirms izmet konteinerā, burciņas un pudeles izskalo.
- Lai stiklam paredzētajā konteinerā varētu samest pēc iespējas vairāk stikla, neveicinātu demolēšanu un taupītu resursus, metot trauku konteinerā, centies to sadauzīt.
- Pēc iespējas noņem visas metāla vai plastmasas daļas, vāciņus vai korķus.
- Nemet stikla konteinerā porcelānu, kristāla priekšmetus, stikla glāzes un logu stiklus.
- Balzama krūka ir izgatavota no māla, tāpēc nekādā gadījumā to nemet stiklam domātajā konteinerā.
- Auto stiklus nodod atsevišķi, piemēram, auto servisā.
- Logu stiklu nodod šķirošanas laukumos speciālajos konteineros.
- Ja atkritumu šķirošanas laukumā ir konteiners gan bezkrāsainam, gan krāsainam stiklam, izmanto iespēju šķirot stiklu pēc krāsām vairākās frakcijās.
Stikla šķirotāji palīdz ugunsnelaimē cietušai ģimeneiugunsnelaimē cietušai ģimenei
Laika posmā no pagājušā gada novembra līdz šā gada janvāra beigām visi, kas tukšo stikla taru ielika «EcoBaltia grupas» vides apsaimniekošanas uzņēmumu (PSIA «Jumis», SIA «EKO Kurzeme» un SIA «EcoBaltia Vide») stiklam domātajos konteineros, piedalījās sociālajā akcijā «Otrā dzīve». Jau novembrī izrādījās, ka Kurzemē, Pierīgā, Piejūras reģionā un Siguldā sašķirots par 50 t vairāk stikla nekā oktobrī, bet akcijas kopējie rezultāti tiks paziņoti februāra vidū.
Par katru «EcoBaltia grupas» uzņēmumu šķirošanas konteineros papildu sašķiroto stikla kilogramu tiek ziedoti līdzekļi ģimenēm, kas nonākušas nelaimē. Pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, īsi pirms Ziemassvētkiem ģimene no Uguņciema saņēma 500 eiro atbalstu, kas ģimenei palīdzēs ierīkot apkuri ar līdzcilvēku atbalstu pašu rokām atjaunotajā mājā. Februāra vidū tiks noskaidroti pārējie palīdzības saņēmēji. Sociālo akciju «Otrā dzive» rīkoja «EcoBaltia grupa» un AS «Latvijas Zaļais punkts» sadarbībā ar labdarības organizāciju «Ziedot.lv» un AAS «Piejūra». Akcijas mērķis bija šķirošanas labo darbu sarakstu papildināt ar vēl vienu labu kopīgi padarītu darbu – palīdzēt sākt otro dzīvi mūsu līdzcilvēkiem, kuri nelaimē zaudējuši māju vai iedzīvi.
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2015