2014. gada 4. janvārī tika svinēta apaļa 80 gadu jubileja. Šoreiz gan jubilārs nebija ne viņš, ne viņa, bet ziņu raidījumos, avīzēs un interneta portālos bieži pieminētais IKP jeb iekšzemes kopprodukts. Mūsdienās IKP ir kļuvis par pašsaprotamu valsts attīstības mērauklu, bet vai tas tiešām ir labākais veids, kā mērīt patiesu labklājību un dzīves kvalitāti?
Iekšzemes kopprodukta (IKP) pirmsākumi meklējami Amerikā, kur 1934. gadā ar tā metodoloģiju ASV Kongresu iepazīstināja ekonomists Saimons Kuznecs (Simon Kuznets). Tas bija Lielās depresijas laiks, kad politikas veidotājiem un īstenotājiem trūka visaptverošas informācijas par bezdarba līmeni un valstī saražoto, trūka ticamu, kvantitatīvu datu, kas ļautu izvērtēt iepriekš pieņemto politisko lēmumu efektivitāti un pārdomāti kaldināt nākotnes plānus panīkušās ekonomikas atdzīvināšanai un katastrofālā bezdarba mazināšanai.
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 06/2014
Ilze Garda, Ekodizaina kompetences centrs