2007. gada vasarā norisinājās Latvijas Petroglifu centra projekts «Salacas baseina smilšakmens atsegumu uzskaite un novērtējums», kura mērķis bija uzskaitīt un novērtēt Salacas upes baseina smilšakmens atsegumus kā ģeoloģiskos objektus un biotopus, kā arī izzināt tos no kultūrvēsturiskā – iegravējumu jeb petroglifu – viedokļa. Nu varu apliecināt, ka Salacas krastos kopumā ir 203 smilšakmens atsegumi.
Smilšakmens atsegumi ir dabas objekti, kam ir liela nozīme gan no ģeoloģijas, gan bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Tie sniedz nozīmīgu informāciju gan par Zemes ģeoloģisko uzbūvi un procesiem, gan aizvēsturisku laikmetu floru un faunu, gan veido pamatu Latvijai retiem un savdabīgiem biotopiem ar nedaudzām, bet īpatnējām sugām. Daudzos smilšakmens atsegumos konstatētas reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugas. Tāpat tiem ir liela kultūrvēsturiskā un ainaviskā, kā arī rekreatīvā vērtība. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā šāda apjoma, sistemātiska, visaptveroša smilšakmens atsegumu uzskaite un to komplekss novērtējums no ģeoloģiskā un bioloģiskās daudzveidības viedokļa līdz šim nebija veikts.
Der tikai devona smilšakmeņi
Par atsegumu tiek uzskatītas tikai tādas klintis, kur redzami devona smilšakmeņi (vai smilšakmeņu – aleirolīta slāņmija), kuru lielums vertikāli vai horizontāli ir vismaz 1 x 0,6 m. Netika ieskaitīti atsegumi, kas atrodas tikai zem ūdens līmeņa vai ļoti zemu virs ūdens līmeņa, kas pagājušajā vasarā bija neparasti zems. Atsegumi tiek par tādiem uzskatīti, ja to virsmas sedz pārkares, nesen un īslaicīgi uzbirusi augsne, neseni noslīdeņi, nomelnējums, līdz aptuveni 1,5 cm bieza ķērpju un sūnu sega, kas ļauj saskatīt virsmas reljefu, ieskrāpējumus tajā. Piegulošie kvartāra iežu atsegumi, sakņu un zaru pārkares, laukakmeņu un koku stumbru virsmas netika iekļautas atsegumu mērījumos, bet parasti apskatītas kā biotops, kas cieši saistīts ar atsegumu, bieži arī vizuāli un estētiski tverams kopā ar atsegumu. Visiem pētniecības gaitā apsekotajiem atsegumiem tika noteikts augstums un garums un ģeogrāfiskās koordinātes, lai turpmāk pat izmēros mazākie iezīši pētniekiem nepieciešamības gadījumā būtu viegli atrodami.
Seni ieraksti un jauni skrāpējumi
Pētījumā fiksēti gadu skaitļi, kas ir vecāki par 1950. gadu, ir nepārprotami salasāmi un izskatās ticama vecuma. Minētā gadu skaitļu fiksēšanas robeža Latvijas atsegumu apzināšanā tiek pielietota jau kopš 1990. gadu sākuma, un tā labi nošķir mūsdienu un padomju laiku skrāpējumus no tiem, kas var liecināt ko interesantu. Gadu skaitļi daudzviet labi parāda gan tūrisma uzplaukumu Latvijas Pirmās republikas laikā, gan cilvēku apmeklētās vietas Otrā pasaules kara laikā un pēckara gados. Jo vecāks ieraksts, jo bieži vien tas šķiet interesantāks.
Lai arī Latvijas smilšakmens iežos zināmi gadu skaitļu ieraksti no 18. un pat 17. gadsimta, Salacas baseinā pagaidām vecākie datētie ieraksti ir konstatēti no 19. gadsimta pirmās puses. Kopumā Salacas baseina atsegumos pašlaik zināmi 108 gadu skaitļi, kas vecāki par 1950. gadu. 19. gadsimta gadu skaitļu ieraksti ir īpaši vērtīgi ar to, ka tie liecina, ka konkrētās vietas ir apmeklētas tajā gadsimtā, norādītajos gados, jo par tā laika tūrisma plūsmām un apmeklētību tikpat kā nav vērā ņemamu literatūras datu, par pētījumiem nemaz nerunājot. Salacas baseina atsegumos ir zināmi 37 19. gadsimta gadu skaitļi, un tie aptver laika posmu no 1818. līdz 1899. gadam. Vienviet pie Salacas konstatētas senas petroglifu zīmes nelielā skaitā, kas, pieļaujams, ir krietni vecākas par minētajiem gadu skaitļiem. Veciem gadu skaitļiem visbagātākais atsegums Salacas baseinā ir Skaņaiskalns.
Kur atsegumu ir visvairāk?
Kopumā Salacas baseinā 2007. gada pētījumu sezonā pēc vienotas metodikas, aptverot atsegumu ģeoloģiju, bioloģiju un kultūrvidi, uzskaitīti un izpētīti 318 devona iežu – smilšakmens un dolomītsmilšakmens atsegumi. Tieši Salacas krastos tika apzināti 203 atsegumi. Kā atsegumiem bagātākās vērtējamas Salacas kreisā krasta pietekas – jo īpaši Īģe un izmēros mazā Dambjupīte.
Projekta ietvaros tika izpētītas arī lielākā daļa Salacas pieteku ieleju un uzskaitīts atsegumu skaits. Tagad zinām, ka vairākās nelielās pietekās smilšakmens atsegumu nav.
Smilšakmens atsegumu skaits izpētītajās upju ielejās
| Burtnieku ezera stāvkrasts | 7 |
| Burtnieka pieteka – Ēķinupe | 1 |
| Ēķinupes pieteka – Negurska | 2 |
| Burtnieka pieteka – Briede | – |
| Salacas pieteka – Promulta | – |
| Salacas pieteka – Aurupīte | – |
| Salacas pieteka – Ķirele | 9 |
| Ķireles labā krasta pieteka | 1 |
| Salacas pieteka – Dambjupīte | 36 |
| Salacas pieteka – Laņģupīte (daļēji) | 5 |
| Salacas pieteka – Nīkuce | – |
| Salacas pieteka – Ķāvupe | – |
| Salacas pieteka – Peida | – |
| Salacas pieteka – Piģele | – |
| Salacas pieteka – Īģe | 44 |
| Īģes kreisā krasta pieteka | 1 |
| Salacas pieteka – Spaļupīte | 2 |
| Salacas pieteka – Jogla | 6 |
| Salacas pieteka – Puršēnupīte | – |
| Salacas pieteka – Melnupe | 1 |
| Salacas pieteka – Korģe | – |
| Salacas ielejā kopumā | 203 |
Uzsākot Salacas baseina smilšakmens atsegumu izpēti, pētniekiem bija priekšstats par izmēros lielākajiem un populārākajiem atsegumiem un par to, ka kopumā smilšakmens atsegumu skaits visā apzināmajā Salacas baseina teritorijā varētu pārsniegt 200, taču pētījumu gaitā tika apzināti daudzi izmēros nelieli, tomēr, piemēram, no biotopu viedokļa, ļoti interesanti atsegumi, kas bija slēpušies mežainās pamatkrastu nogāzēs. Iegūto datu papildināšanu iecerēts turpināt arī 2008. gada vasarā, jo neplānoti milzīgā darba apjoma dēļ vēl palika neizpētītas vairākas iežiem bagātas, bet izmēros mazas Salacas pieteku ielejas.
Andris Grīnbergs
Publicēts 2008.gada februārī.