Pagājušajā gadā daudz runāts par nepieciešamību nodrošināt Latvijas energoresursu piegāžu neatkarību un to, ka augošās resursu cenas cērt krietnu robu ikviena budžetā, apdraud ekonomisko attīstību un veicina inflāciju. Bažas rada arī pieaugošais pieprasījums, it sevišķi pēc naftas un elektroenerģijas. Kā risinājums šīm problēmām parasti tiek piedāvāts vairāk izmantot vietējos energoresursus (koksne, ūdens, vējš u.c) un būvēt jaunas spēkstacijas – ogļu un/vai AES. Taču energoefektivitāte, ja arī šur tur pavīd, netiek īpaši akcentēta.
Sildi māju, nevis āra gaisu!
Būtiskākie ietaupījumi ir iespējami siltumapgādē. Siltuma ražošanai mēs tērējam vairāk nekā trešdaļu visas Latvijā patērētās enerģijas un lielāko daļu – 73,7% – patērē tieši mājsaimniecības. Tieši mājas ir tās, kur pazūd lielākā daļa saražotās enerģijas. Padomju laikā svarīgi bija sabūvēt iespējami vairāk blokmāju; tolaik galvenais bija, lai māja būtu lēta, par siltuma taupīšanu neviens nedomāja. Taču arī citām mājām, pat tām, ko būvē pašlaik, siltumpretestības rādītāji ir graujoši slikti – 220-250 kWh/m2. Turpretī citās valstīs, piemēram, Zviedrijā vai Vācijā, šis rādītājs ir aptuveni 80-100 kWh/m2. Ēku var uzskatīt par energoefektīvu, ja siltumapgādei gadā ir nepieciešami 15-40 kWh/m2.
Ziedoša pieneņu pļava ziemā
Zudumi rodas ne tikai mājās – daļa siltuma līdz mums nemaz nenonāk. Siltumenerģijas ražošana Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir stabilizējusies pie 9000 milj. kWh gadā. Savukārt patēriņš svārstās ap 7000 milj. kWh gadā. Zudumi siltumenerģijas pārvadē, lai arī ar katru gadu samazinās, tomēr vēl joprojām ir ļoti augsti – vidēji 1500 MWh gadā (aptuveni sestā daļa saražotā siltuma) jeb vairāk nekā gada laikā saražo Rīgas TEC I. Tas nozīmē, ka mēs gaisā izsviežam vairāk nekā pusi no visa saražotā siltuma, un tas, protams, negatīvi ietekmē gan vidi, gan mūsu maciņus un ekonomiku kopumā. Taču tas vēl nav viss. Uzlabojumi ir jāveic arī siltumenerģijas ražošanas stadijā, jo centralizēto katlumāju vidējā efektivitāte Latvijā parasti nepārsniedz 70%, taču modernās tehnoloģijas nodrošina pat 90% un augstāku efektivitāti.
Vairāk tērēt labākai dzīvei?
Energoefektivitāte ir iespējama ne tikai siltumapgādē. Būtisks ir arī mūsu elektrības patēriņš, kā arī energoresursu patēriņš rūpniecībā, pakalpojumu sektorā un transportā. Prognozē, ka elektrības patēriņš ar katru gadu pieaugs vismaz par 4%, jo mēs arvien vairāk un vairāk izmantojam dažādas elektroierīces. Līdzīgi palielinās arī transportā patērētās enerģijas apjoms. Pēdējo 10 gadu laikā energoresursu patēriņš transporta sektorā ir palielinājies par 40% – lai gan automašīnas kļūst arvien efektīvākas (tērē mazāk degvielas), to skaits pēdējos gados ir strauji pieaudzis un mēs tās arī vairāk izmantojam. No ekonomiskā sabrukuma 90. gadu sākumā atgūstas arī rūpniecība, kas patērē arvien vairāk un vairāk enerģijas. Un ļoti strauji aug pakalpojumu sektora pieprasījums. Bankas, lielveikali un biroji – visi tērē ļoti daudz enerģijas gan apgaismojumam, gan dažādām elektroiekārtām. Visās šajās jomās ir iespējami uzlabojumi, kas var būtiski samazināt enerģijas patēriņu.
Daudzi pasākumi, kas palielinātu energoefektivitāti, ir ļoti vienkārši, daudzus mēs varam paveikt paši.
Jātaupa arī prezidentei un premjeram
Ikviens var siltināt savu māju un izvēlēties energoefektīvas A kategorijas elektropreces. Taču visu nevar novelt uz iedzīvotājiem vai uzņēmumiem vien, jāiesaistās arī valdībai. Un vispirms jau ar labo piemēru, savu iestāžu apgādē izvēloties energoefektīvus produktus un risinājumus. Pašlaik aktuāls ir tā sauktais «Trīs brāļu» projekts – koncertzāles, bibliotēkas un mūsdienu mākslas muzeja būvniecība. Bet, ja jūs pajautāsiet, vai šiem megaprojektiem ir plānots izmantot modernākās un energoefektīvākās tehnoloģijas un risinājumus, atbilde droši vien būs negatīva.
Nodokļu sviras
Valdības rīcībā ir daudz līdzekļu, ar kuru palīdzību var veicināt energoefektivitāti. Tai ir jārada nodokļu sistēma, kas veidotu privātpersonu un uzņēmēju motivāciju izmantot energoefektīvus risinājumus. Ir jāizskauž subsīdijas energoresursu izmantošanai un jāparedz ienākumu nodokļu atlaides tiem, kas ievieš energoefektivitātes pasākumus, – līdzīgi kā ar mācību vai medicīnas izdevumiem. Ikgadējā ceļu nodeva ir jāpiesaista transportlīdzekļa motora tilpumam un degvielas patēriņam. Jānodrošina iespējas par pienācīgiem procentiem aizņemties līdzekļus mājokļu siltināšanai. Bez tam būtiska ir arī sabiedrības izglītošana par energoefektivitātes pasākumu nepieciešamību un iespējamību. Energoefektivitātes popularizēšanā būtiska nozīme ir arī informācijai par labajiem piemēriem. Pie Lauku atbalsta dienesta vai līdzīgām iestādēm būtu jāizveido informatīvie centri, kas sniegtu konsultācijas par energoefektivitātes pasākumiem.
Ja pērc mājokli, pieprasi energoauditu
Ir jāveicina energoaudits, nosakot ēku energoefektivitāti, un tas obligāti jāveic arī sabiedriskajām ēkām. Šajā ziņā mums noteikti jāmācās no ASV, kur jau daudzus gadus veiksmīgi darbojas «EnergyStar» ēku energoefektivitātes programma, un Dānijas, kur energoaudits jau gadiem ir obligāta prakse. Šajā ziņā būtiski ir nodrošināt auditoru un celtniecības firmu sadarbību. Tas atrisina dažādas domstarpības un pārpratumus, tādējādi uzlabojot kopīgos ieguvumus. ASV ēku energoefektivitātes veicināšanai tika ieviestas arī nodokļu atlaides tiem, kas izvēlas «EnergyStar» kritērijiem atbilstošas ēkas. «EnergyStar» veiksme skaidrojama arī ar to, ka valdībai izdevās šīs sertifikācijas sistēmas veidolu sasaistīt ar priekšstatu par kvalitatīvu ēku. Celtniecībā svarīgi ievērot visus tos standartus, kas nosaka ēkas energoefektivitāti. Līdz šim Latvijā tas bieži vien netiek pietiekami kontrolēts. Svarīgi ir šos standartus laiku pa laikam arī pārskatīt un to prasības piemērot pieejamajām tehnoloģijām un celtniecības praksēm.
Šīs ir tikai dažas no iespējamajām rīcībām energoefektivitātes uzlabošanai, kas noteikti jāīsteno tuvākajā laikā. Lielākoties tie ir salīdzinoši lēti un ātri realizējami priekšlikumi, kas dod tūlītēju rezultātu, nodrošinot energoneatkarību un ilgtspējīgu enerģētiku. Investīcijas energoefektivitātē atmaksājas daudz ātrāk nekā investīcijas jaunu spēkstaciju celtniecībā, jo energoefektivitātes pasākumi ir pieejami tūlīt un jau rīt var dot vēlamo rezultātu. Tāpēc energoefektivitāti vajadzētu izvirzīt kā galveno prioritāti, arī apsteidzot atbalstu alternatīvajiem energoresursiem.
Jānis Brizga
Publicēts 2007.gada janvārī.