Kopš 1999. gada vasaras Liepājas rajonā pie Papes ezera ganās savvaļas zirgi. Šobrīd to ir nepilns pussimts. Savvaļas zirgu ievešana ir daļa no Pasaules Dabas Fonda (WWF) Papes ezera projekta, kura devīze ir: «Dabas kapitāls cilvēku labklājībai». Ar Papes ezera projektu WWF uzsāk Latvijas teritorijā kādreiz dzīvojušo lielo savvaļas zālēdāju (savvaļas zirgu, tauru un sumbru) atgriešanu brīvā dabā. Šie dzīvnieki pļavu iemītnieki, taču vairākus gadsimtus šis ķēdes posms no Latvijas ainavas bija izskausts.
Savvaļas zirgi dzīvo harēmā, jaunzirgu un ērzeļu grupās. Dzīvošana grupā palīdz pārlaist aukstumu, kukaiņu uzbrukumus, sargāties no plēsējiem un kumeļiem apgūt izdzīvošanas pieredzi. Harēmu veido vairākas ķēves ar kumeļiem un ērzelis, viņš ir harēma grupas sargs, kas lielu daļu laika pavada, uzmanot apkārtni, neļaujot baram izklīst un turot to pienācīgā attālumā no citiem harēmiem. Bet harēma grupas vadone ir vecākā un pieredzējušākā ķēve.
No harēma padzītās jaunās ķēves un ērzeļi veido jaunzirgu grupu un tā izvairās no tuvradnieciskas krustošanās. Ērzeļi, kuriem nav sava harēma, veido ērzeļu grupas.
Savvaļas zirgi, pārtiekot no zāles, niedrēm, krūmiem un koku mizas, sekmē pļavu un mežu nemitīgu pārveidošanos vienam par otru. Mežos veidojas lauces, bet pļavās atjaunojas mežs. Lielie zālēdāji, t.sk., savvaļas zirgi, dabiskos apstākļos nevar apturēt meža atjaunošanos pļavā. Ziemā, kad zāles ir mazāk, savvaļas zirgi grauž krūmus un tā sekmē gaismasprasīgu koku, piemēram, ozolu mežu atjaunošanos pļavās. Turklāt saglabājas dzīves vide pļavu kukaiņiem, putniem un citiem dzīvniekiem. Bet mežā zirgu apgrauztos un vēlāk nokaltušos kokus izmanto no mirušas koksnes atkarīgie augi un dzīvnieki.
Ķēvēm grūsnības laiks ir 11 mēneši. Kumeļi piedzimst bez cilvēka palīdzības.
Zirgiem parasti dzimst viens kumeļš. Aptuveni gadu tas zīž daudz piena un atrodas ķēves aizgādniecībā. Tūlīt pēc piedzimšanas kumeļš slejas kājās un meklē mātes tesmeni, jo viņam vajag daudz enerģijas, lai ātrāk iemācītos piecelties, staigāt un auļot līdzi baram. Dabiskā izlase noteikusi, ka vislabāk savvaļas zirgu kumeļiem ir dzimt pavasarī – laikā, kad ir daudz jaunās zāles un ķēvēm netrūkst piena. Vairums kumeļu ierodas pasaulē vienlaikus, tā daba ir samazinājusi dienu skaitu, kad bars ir spiests būt mazkustīgs.
Piens ir kumeļu galvenā barība pirmajā dzīves gadā. Tomēr arī pusaudžu gados tie pa reizei zīž māti. Nereti ķēve zīda divus kumeļus reizē, vienu nesen dzimušo, otru no pagājušā gada.
Pienākot ziemai, savvaļas zirgi ir uzkrājuši taukus gan zem ādas, gan starp muskuļiem, kā arī uzaudzējuši biezāku apmatojumu. Vasarā neaiztiktā vai pa pusei noēstā zāle ir zirgu barība ziemā. Kūlu savvaļas zirgi izkārpa ar kājas nagu. Vasarā dažāda augstuma zālē dzīvo daudzi citi dzīvnieki. Pavasarī vairums vecās kūlas ir noēsta.
Katru pavasari ērzelis aplec harēma ķēves. Pēc 11 mēnešiem dzims kumeļi.
Ērzeļu cīniņi parasti beidzas bez smagiem ievainojumiem. Katrai harēma grupai ir sava teritorija, kuras robežu ērzeļi iezīmē ar mēslu kaudzēm. Ērzeļu noskaņojumu vienam pret otru ietekmē gan gadalaiks, gan laika apstākļi, gan barības daudzums. Piemēram, karstās vasaras dienās ērzeļi atļauj, ka viņu harēmi uzturas viens otram blakus.
Valdimārts Šļaukstiņš
Publicēts 2003.gada martā.