Cilvēka sadarbība ar zirgu ir veidojusies daudzu gadsimtu gaitā, taču, šķiet, tikai mūsdienās vairāk nekā jebkad agrāk šīs savstarpējās attiecības ir kļuvušas godīgas un brīvas, jo zirgus (vairs) tikpat kā neizmanto ne lauksaimniecībā, ne karadarbībā, ne arī par transporta līdzekli. Zirgu var uztvert kā dzīvnieku, kurš darbojas instinktu, re eksu un iemācītu atbildes reakciju līmenī, taču ar zirgu var veidot saikni un sarunāties arī intelektuālā, enerģētiskā un pat garīgā līmenī. Ikviena mūsu nodarbe, treniņš, spēle, kopīga pastaiga un ikdienas saskarsme var būt kā saruna divu ķermeņu, prātu un dvēseļu starpā. Lai darbošanās ar zirgu nebūtu virspusēja, t.i., balstīta tikai uz jāšanas nodarbībām vai zirga izmantošanu sportā vai lauku darbos, bet lai ar zirgu veidotu sarunu, nepieciešams kas vairāk par spēju noturēties seglos, apgūtu zirga vadīšanas tehniku un labi piemeklētu inventāru. Jāšana ir tikai viena no kopā būšanas pieredzes daļām, kas turklāt nebūt nav obligāta saskarsmē ar zirgiem…
Agrita Žunna; publicējas portālā zirgam.lv
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 02/2013