Šovasar Dabas aizsardzības pārvalde izsūtījusi 93 tūkstošus vēstuļu tiem zemju un mežu saimniekiem, kuru īpašumus šajā veģetācijas sezonā apmeklēs dabas eksperti. Beidzot Latvijā uzsākts ilgi klupinātais dabas skaitīšanas projekts, un līdz 2020. gada novembrim jātiek galā ar vairākiem uzdevumiem:
- jāveic ES nozīmes biotopu kartēšana visā valstī, datu digitalizēšana un iegūtās informācijas analīze;
- jāizstrādā dabas aizsardzības plāns 20 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;
- jāizstrādā sugas aizsardzības plāns platausainajam sikspārnim, dīķa naktssikspārnim, sugu grupām «Roņi», «Pūces» un «Dzeņveidīgie»;
- jāsagatavo priekšnoteikumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā.
Nē, tā jau nebūs, ka tagad botāniķi lodās pa katru pagalmu, rapšu lauku vai parku! Biotopu kartēšana notiks tikai ES nozīmes aizsargājamos biotopos, un tās pārsvarā ir dabīgās pļavas, upju gravas un meži. Eksperti pārbaudīs tikai tās teritorijas, kurās potenciāli iespējams, ka tur patvērušās retās sugas, un lielākoties tas ir jau pašlaik īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, mikroliegumos un citviet, kur nenotiek aktīva saimnieciskā darbība.
Eksperti lieki netērēs laiku un Eiropas naudu, lai pārbaudītu vietas, kur iespēja augt vai dzīvot kam retam un jutīgam ir maz ticama. Un tās ir intensīvi apsaimniekotas lauksaimniecības zemes, apdzīvotas vietas, izņemot, piemēram, kāpu zonu pilsētā, teritorijas, kurās pēdējo trīs gadu laikā jau veikta izpēte un izsniegtas atļaujas, piemēram, grants vai kūdras ieguvei u.c.
Vispirms eksperti katru biotopa atradni pēc vienotas metodikas apsekos dabā un aizpildīs sugu anketas, kā arī kartes. Vienu kvadrātu var apsekot trīs jomu eksperti: zālāju, mežu un virsāju, kā arī saldūdeņu biotopu pārzinātājs. Visi dati tiks apkopoti Dabas aizsardzības pārvaldes datu sistēmā «Ozols», kas ir pieejama ikvienam interesentam. Visus šajā sezonā iegūtos datus līdz gada beigām apkopos un nosūtīs Lauku atbalsta dienestam. Īpašnieks, piereģistrējot sava zemes gabala kadastra numuru, varēs uzzināt, kas vērtīgs atrasts uz viņa zemes, savukārt Dabas aizsardzības pārvalde izsūtīs vēstules ar informāciju, kādas kompensācijas saimnieks var saņemt, ja vien pieteiksies Lauku atbalsta dienestā. Plašāk par biotopu kartēšanu lasi vietnē www.skaitamdabu.lv.
Ir cilvēki, kuri vaicā, kā panākt, lai dabas eksperti nerādās ne tuvu viņa īpašumam, taču Latvijas Republikas Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pants nosaka, ka zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli. Valstij ir pienākums gādāt, lai cilvēku aizspriedumi, bailes vai alkatība nekaitē tiem, kuri nevar ar mietu mesties aizstāvēt savas tiesības uz dzīvi. Dabas vērtības ir nacionālā bagātība, un ne cilvēkam lemt, kurš rapsis dzīvos uz zemes un kurai bezdelīgactiņai vai zeltainītim būs jāiznīkst.
20 JAUNI DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNI
Lielai daļai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāns jau ir, daudzām tas nekad pat nav izstrādāts, bet citām izstrādāts gadsimta sākumā, dažas reizes pagarināts, un pēdējais laiks to izstrādāt no jauna.
Dabas aizsardzības plāns (turpmāk – DP) ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota.
Kurzeme
1 – Dabas liegums «Sventājas upes ieleja»: viena no nedaudzām teritorijām Latvijā, kur sastopams Latvijā un arī Eiropas Savienībā aizsargājamais biotops «Klajas iekšzemes kāpas», tikai Latvijas DR daļā sastopamie lapkoku meži ar parasto skābardi, kā arī meži stāvās nogāzēs un gravās. Dibināts 1987. gadā, DP nekad nav bijis.
2 – Dabas liegums «Ventas un Šķerveļa ieleja»: liegums veidots, lai aizsargātu izcilu Ventas ielejas un tās pietekas Šķerveļa posmu. Konstatēti vairāki Eiropas Savienības mērogā aizsargājamie biotopi, no kuriem nozīmīgākie ir smilšakmens atsegumi, nogāžu un gravu meži, upju straujteces un dabiski upju posmi u.c. Dibināts 1957. gadā, DP izstrādāts 2002. gadā un zaudējis aktualitāti.
3 – Dabas parks «Riežupe»: veidots Riežupes ielejas aizsardzībai. Nozīmīga teritorija nogāžu un gravu mežu, upju straujteču un smilšakmens atsegumu aizsardzībai. Daudz retu augu un dzīvnieku sugu. Ģeoloģiskie objekti – Riežupes ūdenskritums un atsegumi, smilšu alas, kas ir garākās Latvijā, un Amatas svītas atsegumi. Dibināts 1977. gadā, DP tik vecs, ka pieejams tikai drukātā formātā.
4 – Dabas liegums «Diļļu pļavas»: Baltijas ledus ezera senkrasta pakājē izveidojies Kurzemei raksturīgs zālāju tips, kas daudzviet Latvijā meliorācijas dēļ izzudis: dabiskie zālāji ar zilgano molīniju un stāvo vilkakūlu, kā arī kaļķaini zāļu purvi un kadiķu audzes zālājos un virsājos. Dibināts 1999. gadā, DP nav.
5 – Dabas liegums «Platenes purvs»: teritorija nozīmīga kaļķaina zāļu purva saglabāšanai, kurā aug rūsganās melnceres. Te arī Eiropas nozīmes biotops – purvaini meži. Dibināts 2004. gadā, DP nav.
Vidzeme
6 – Ķemeru nacionālais parks: DP izstrādāts 2002. gadā, pagarināts līdz 2019. gada beigām.
7 – Gaujas nacionālais parks: DP izstrādāts 2004. gadā, pagarināts 2019. gada beigām.
8 – Dabas parks «Ragakāpa»: nozīmīga mežaino jūrmalas kāpu aizsardzības vieta. Vecas priežu audzes kāpās, kas daudzviet atbilst dabisko meža atslēgas biotopu kritērijiem. Dibināts 1962. gadā, DP izstrādāts 2004. gadā, pagarināts līdz 2019. gada beigām.
9 – Dabas liegums «Garkalnes meži»: viena no pēdējām zaļās vārnas ligzdošanas vietām Latvijā, kur ligzdo aptuveni 20 pāru jeb 80–90 % no visas nacionālās populācijas, kā arī daudz citu retu putnu sugu. Dibināts 2004. gadā, DP izstrādāts 2004. gadā, pagarināts līdz 2019. gada beigām.
10 – Dabas liegums «Vidzemes akmeņainā jūrmala»: šeit konstatēti vienpadsmit ES Biotopu direktīvas biotopi, no kuriem seši ir jūrmalai raksturīgi. Īpaši nozīmīgs Eiropā un Latvijā ļoti reti sastopams biotops: daudzgadīgi augāji akmeņainās pludmalēs un smilšakmens atsegumi jūras krastā. Dibināts 1957. gadā. DP izstrādāts 2004. gadā, pagarināts līdz 2019. gada beigām.
11 – Dabas liegums «Dūņezers»: teritorija veidota eitrofa ezera aizsardzībai. Īpaši nozīmīga teritorija ligzdojošiem ūdensputniem. No aizsargājamām putnu sugām šeit sastopams lielais dumpis, ziemeļu gulbis, zivju ērglis, niedru lija, dzērve, ormanītis, kuitala u.c. Ezera palienēs parastās vīgriezes un ciņu grīšļa pļavas, kuras aizaug ar kārkliem. Dibināts 1977. gadā, DP nav.
12 – Dabas liegums «Mežole»: nozīmīga purvaino mežu, augsto un pārejas purvu, boreālo mežu aizsardzības vieta. Konstatēts sevišķi daudz reto un īpaši aizsargājamo augu un bezmugurkaulnieku sugu. Dibināts 1999. gadā, DP nav.
Latgale
13 – Dabas parks «Aiviekstes paliene»: iekļauts Eiropas putniem nozīmīgo vietu sarakstā, te atrodas nozīmīgas dabas vērtības – upju palieņu pļavas ar vairākām aizsargājamo augu atradnēm (mānīgā knīdija, jumstiņu gladiola, Sibīrijas skalbe, dzegužpirkstītes) un daudzām aizsargājamo putnu sugām. Nozīmīga ligzdojošo griežu un caurceļojošo ziemeļu gulbju, mazo gulbju, mazo gauru pulcēšanās vieta. Dibināts 2004. gadā, DP nav.
14 – Dabas parks «Dvietes paliene»: izcila regulāri applūstošu palieņu pļavu aizsardzības teritorija pie Dvietes un Ilūkstes ietekas Daugavā. Viena no daudzveidīgākajām un bagātākajām putnu vietām Latvijā. Ik sezonu šeit uzturas vairāki tūkstoši migrējošo zosu un pīļu. Svarīga ligzdošanas vieta griezei. Pavisam teritorijā konstatētas vismaz 28 ES Putnu direktīvas 1. pielikuma un 28 Latvijas īpaši aizsargājamo putnu sugas. Dibināts 2004. gadā, DP izstrādāts 2006. gadā, pagarināts līdz 2019. gada beigām.
15 – Dabas parks «Vecumu meži»: viena no nozīmīgākajām mazā ērgļa ligzdošanas vietām Latvijā. Te sastopamas teju visas Latvijā aizsargājamās dzeņu sugas. Vecas zarainas apses kalpo par ligzdas kokiem melnajam stārķim un mazajam ērglim. Bioloģiski vērtīgākie biotopi ir slapjie meži, it īpaši melnalkšņu staignāji, kas sastopami salīdzinoši lielos masīvos, līdz ar to tiem ir īpaša nozīme ar tiem saistīto sugu populāciju stabilai pastāvēšanai. Dibināts 2004. gadā, DP izstrādāts 2004. gadā, pagarināts līdz 2019. gada beigām.
16 – Dabas parks «Nurmenes valnis»: viena no nedaudzajām vietām valstī, kur sausieņu priežu meži izveidojušies uz osiem vai osveida vaļņiem. Šeit sastopamas tādas retas un aizsargājamas sugas kā Ruiša pūķgalve, smiltāju esparsete un zāļlapu smiltenīte. Vaļņa pakājē aug dzeltenā dzegužkurpīte. Purvainajos mežos aug spilvainie ancīši un Lēzeļa lipares, tur lodā četrzobu pumpurgliemezis. Numernes valnis ir viena no bagātākajām meža silpurenes vietām Latvijā. Dibināts 2004. gadā, DP izstrādāts 2005. gadā, pagarināts līdz 2019. gada beigām.
17 – Dabas parks «Silene»: izcila teritorija dažādu mežu tipu (it īpaši purvaino) un eitrofu ezeru aizsardzībai. Īpaši daudz retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Dibināts 1977. gadā, DP nav.
18 – Dabas liegums «Lubāna mitrājs»: te apvienots ducis dažādu dabas liegumu – Bērzpils purvs, Īdiņu purvs, Īdeņas un Kvapānu dīķi, Lagažas-Šnitku purvs, Lubānas ieplakas, Lubānas un Sūļagala purvs, Pārabaine, Pededzes lejtece, Salas purvs, Tīrumnieku purvs, Seldžu ozolu audze un Audīles mežs, papildus iekļaujot Lubāna ezeru un bioloģiski vērtīgas ezeram piegulošas teritorijas.
Dabas liegums «Lubāna mitrājs» izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību. Tas ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai. Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām – mazajam ērglim, jūras ērglim, mazajam gulbim, ziemeļu gulbim, griezei, ķikutam u.c., tajā sastopamas vairākas pasaulē apdraudētas putnu sugas – ķikuts, grieze, jūras ērglis, zivju ērglis. Kopumā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, no tām 185 šeit ligzdo. Lubāna mitrāja kompleksā ietilpst arī daudz aizsargājamu biotopu – upju palieņu pļavas, neskarti augstie purvi, purvaini meži, boreālie meži, melnalkšņu staignāji un parkveida pļavas u.c. Dibināts 2009. gadā, DP nav.
19 – Aizsargājamo ainavu apvidus «Augšdaugava»: teritorija dibināta, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskas un dabas vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē. Daugava izsenis bijusi tirdzniecības ceļš. Te atrodas tādi ES Biotopu direktīvas biotopi kā upju straujteces un dabiski upju posmi, klajas iekšzemes kāpas, minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, nogāžu un gravu meži, sausi zālāji kaļķainās augsnēs u.c. Teritorijā ir daudz aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Dibināts 1990. gadā, DP nav.
20 – Aizsargājamo ainavu apvidus «Nīcgales meži»: teritorija nozīmīga vairāku retu tauriņu aizsardzībai – te lidinās skabiozu pļavraibenis, ošu pļavraibenis, zirgskābeņu zilenītis, meža sīksamtenis un gāršas samtenis. Te sastopamas nozīmīgas šo sugu populācijas, kā arī daudz citu aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Dibināts 2004. gadā, DP pagarināts līdz 2019. gada beigām.
Pēc «Daba.gov.lv» materiāliem sagatavoja Anitra Tooma.
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 02/2017