Daugava (lībiešu Vēna, lietuviešu Dauguva, krievu За́падная Двина́, baltkrievu Заходняя Дзвіна, vācu Düna, poļu Dźwina) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūras Rīgas līcī, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km upes plūst Latvijā. Daugava latviešiem ir arī viens no nacionālajiem simboliem, kuru apdzied dziesmās, dēvējot par māmuļu, par tautas likteņupi. Ar cīņu pret Daugavas HES, kas applūdinātu Daugavas ieleju starp Daugavpili un Krāslavu, 20. gadsimta beigās sākās tautas atmoda, kas atnesa Latvijai neatkarību. Daugava ir viena no desmit lielākajām pārrobežu ūdenstecēm Eiropā un ir salīdzināma ar citām līdzīgām upēm, piemēram, Donavu, Reinu, Elbu, Odru, Bugu.
Šķērsojot Latvijas robežu, Daugava jau ir 200 m plata. Augštecē Latvijas teritorijā tā plūst starp Augšzemes un Latgales augstieni, veidojot desmit plašus lokus. No Latvijas robežas līdz Daugavpilij saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā atrodas daudz vērtīgu biotopu. Augu sugu daudzveidības ziņā tā ir viena no interesantākajām teritorijām Latvijā. Skaistās ainavas un daudzie pilskalni rada ideālus priekšnoteikumus tūrisma attīstībai. Te ir izveidots Augšdaugavas aizsargājamais ainavu apvidus un dabas parks «Daugavas loki».
Pļaviņu HES – lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā. Uz Daugavas uzbūvētas trīs hidroelektrostacijas (HES): Rīgas HES 35 km no upes grīvas Rīgas līcī, Ķeguma HES, kas atrodas 70 km attālumā no grīvas, un P aviņu HES, kas atrodas jau 107 km no grīvas. Bija plānots celt arī ceturto HES Latvijā, bet asās kritikas dē to atcēla. HES dē tika iztaisnoti vairāki upes līkumi, kas Daugavas garumu samazināja par 15 km (Daugavas garums Latvijas teritorijā iepriekš bija 367 km).
Baltkrievijā uz Daugavas iecerēts būvēt vēl četras hidroelektrostacijas: Polockas HES (plānotā jauda – 22 MW), Vitebskas HES (40 MW), Bešenkovičas HES (33 MW) un Verhņedvinskas HES (20 MW). Salīdzinājumam: Pļaviņu HES jauda ir 870 MW, Rīgas HES jauda ir 402 MW, bet Ķeguma HES kopējā jauda ir 264 MW. Polockas HES ekspluatācijā bija jānodod 2015. gada martā, bet 2013. gada aprīlī Daugava iznīcināja Krievijas celtniecības uzņēmuma vairāku mēnešu darbu, applūdinot celtniecības vietu, kur atradās būvbedre deviņstāvu mājas augstumā. Negadījumā neviens necieta, jo cilvēki paspēja evakuēties septiņas minūtes pirms pārrāvuma. Pirms tam celtnieki 12 stundas nesekmīgi mēģināja nostiprināt uzbērto dambi.
Biedrība «Daugavas savienība»
gadā, laikā, kad tauta vienojās cīņā pret Daugavpils HES, tika izveidota Latvijas Kultūras fonda Daugavas programma. 1994. gadā tika dibināta biedrība «Daugavas fonds», kas turpināja Daugavas programmas aizsākto darbu, apvienojot Daugavas krastu pašvaldību, Latvijas Kultūras fonda, AS «Latvenergo» un Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pārstāvjus. Biedrība «Daugavas savienība» ir «Daugavas fonda» tiesību un saistību pārņēmēja un ar šādu nosaukumu darbojas kopš 2005. gada.
Biedrības «Daugavas savienība» mērķis ir sekmēt Daugavas ielejā esošā reģiona attīstību, un, lai to sasniegtu, strādā vairākos virzienos:
- sociālās vides sakārtošana, lai mazinātu iedzīvotāju migrāciju un sekmētu izglītības un kultūras līmeņa paaugstināšanu, kā arī veselības kopšanu;
- vides vērtību un kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošana un saglabāšana, īpašu vērību veltot aizsargājamām dabas teritorijām;
- novadam raksturīgās amatniecības atjaunošana un attīstība;
- Daugavas videi kaitīgo seku likvidēšana, tostarp zivju resursu atjaunošana un saglabāšana;
- Daugavas ūdeņu piesārņojuma samazināšana;
- Daugavas ielejas vienmērīgas attīstības veicināšana;
- Latviskās identitātes atgūšana vēsturiski un ģeogrāski svarīgā teritorijā;
- piedalīšanās Daugavas upes baseina apsaimniekošanas plāna sagatavošanā un ieviešanā.
Pašlaik «Daugavas savienībā» ir 21 biedrs. Pārstāvētas ir pašvaldības – novadi un pilsētas, kas atrodas Daugavas upes krastos. Biedrībā ir arī tādas lielas un nozīmīgas organizācijas kā Daugavpils Universitāte, AS «Latvenergo», AS «Latvijas valsts meži» un SIA «ITERA Latvija». Biedrības valdē darbojas 13 valdes locekļi, kas pārstāv visus bijušos rajonus Daugavas upes krastu teritorijā un organizācijas. Valdes sēdes notiek Aizkrauklē, jo tas nosacīti ir Daugavas vidus un tā laikam ir ērtāk visiem. Valdes priekšsēdētājs ir Ivars Sekacis, prezidents – Māris Ozoliņš, viceprezidents – Jānis Silovs.
Jau vairāk nekā 20 gadu biedrība īsteno lielākas un mazākas mērķprogrammas, lai realizētu izvirzīto mērķi – Daugavas upes ielejā esošā reģiona vienmērīgu un ilgtspējīgu attīstību, gādājot par saimnieciskās un sociālās vides sakārtošanu, vides vērtību un kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu, kopšanu un saglabāšanu, īpašu vērību veltot aizsargājamām dabas teritorijām, novadam raksturīgās amatniecības atjaunošanai un attīstībai. Jau īstenoti vairāki simti mērķprogrammu, 2014. gadā pilnībā pabeigtas 26 mērķprogrammas. 2015. gadā nansēšanai pieņemta 21 mērķprogramma.
Kopš 1999. gada biedrība «Daugavas savienība» ik gadu piešķir īpašu balvu amatieru mākslas, skolu, muzeju, bibliotēku, tautas namu kolektīviem vai izcilām personībām par Daugavas ielejai raksturīgo kultūras vērtību, kultūras mantojuma, amatniecības kopšanu, saglabāšanu, atjaunošanu un popularizēšanu. Tā ir naudas balva 700 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas un ir iedvesmojošs pozitīvs novērtējums cilvēkiem, kuru darbs ikdienā saistīts ar kultūras mantojuma saglabāšanu.
«Daugavas savienības» balvu saņēmuši: Preiļu rajona Jersikas pagasta audēja Līga Eiduka, Aizkraukles rajona vīru koris «Staburags», Dignājas pamatskolas skolotāja Ilga Vēvere par Daugavas ielejas kultūras mantojuma vākšanu, pētīšanu un popularizēšanu, Ķeguma vidusskolas novada muzeja vadītāja Ruta Andersone par Daugavas ielejas un Ķeguma kultūras vērtību, pagātnes mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, Staburaga pagasta bibliotēkas vadītāja Iveta Ločmele par Daugavas ielejai raksturīgo kultūras vērtību saglabāšanu, atjaunošanu un popularizēšanu, Naujenes novadpētniecības muzeja direktore Svetlana Gavrilova par ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, kas veicināja Daugavas ielejas ainavas saglabāšanu un tūrisma attīstību dabas parkā «Daugavas loki».
2005. gadā Daugavas balvu saņēma bibliotēkas vadītāja, novadpētniece Maija Čakstiņa, 2006. gadā – biedrības «Eiroreģions «Ezeru zeme»» biroja vadītāja Ilze Stabulniece, 2007. gadā – Ābeļu pagasta muzeja vadītājs Arnolds Jankovskis par lielo darbu J. Akurātera dzimtas koka izpētē un Daugavas vēsturisko vietu meklēšanā, 2008. gadā – arheoloģe, grāmatas «Senā Jersika» autore Antonija Vilcāne.
2009. gadā «Daugavas savienības» balvu saņēma dabas parka «Daugavas loki» direktors Jānis Silovs par dabas parka «Daugavas loki» kultūras mantojuma sakopšanu un tūrisma rosināšanu.
2010. gadā par Daugavas ielejas kultūras un dabas mantojuma popularizēšanu tika sumināti Daugavas krastā pie Staburaga dzīvojošie rakstnieki Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks, bet nākamajā gadā «Daugavas savienības» piešķirto naudas balvu saņēma rakstnieks un gleznotājs Jāzeps Osmanis. 2012. gadā tika cildināts Daugmales pamatskolas skolotājas un muzeja vadītājas Zinaīdas Matisones nesavtīgais darbs, bet 2013. gadā godā cēla Naujenes pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Miglāni.
2014. gadā 700 eiro dāvanu saņēma Jēkabpils vēstures muzeja kolektīvs, bet šogad – jaunradītā Ķekavas novada tautas tērpa autore Ligija Siliņa.
2014. gada 14. novembrī Daugavas muzeja telpās notika Daugavas krastos esošo novadu 7.–12. klašu skolēnu radošo darbu konkursa «Mana Daugava» nālpasākums. Bērniem bija uzdevums izstrādāt darbus par kādu ar Daugavas upes baseinu saistītu vides, ekoloģijas vai kultūras vai dabas pieminekļa aizsardzību saistītu problēmu. Konkursā uzvarēja un galveno balvu – planšetdatoru – ieguva Lielvārdes E. Kauliņa vidusskolas skolēni Laura Viļumsone, Toms Vecziediņš, Ansis Zarāns, Krists Kaniņš, kuri bija izpētījuši Daugavas pieejamību Lielvārdē. Otro vietu ieguva Daugavpils Krievu liceja skolniece Alisa Turukova par sikspārņu populācijas pētījumu un tās saglabāšanas iespējām Daugavpils cietoksnī. Trešo vietu izcīnīja Ogres 1. vidusskolas skolniece Ieva Žube par plūdu izcelšanās cēloņu pētījumu Ogres upē.
Ar «Daugavas savienības» atbalstu ir tapušas vairākas dokumentālās lmas: 2012. gadā – Daugavas muzeja lma «Zudusī Daugava. Staburags», savukārt 2015. gada martā notika dokumentālās lmas «Ātrāk par straumi» pirmizrāde. Šī lma ir vēstījums par izzudušo, romantisku nostāstu apvīto Daugavas plostnieku amatu.
Māris Ozoliņš, biedrības «Daugavas savienība» prezidents
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2015