Garums: 53 km.
Baseina platība: 229,4 km² (citos avotos 229 km²).
Kritums: 66 m (1,25 m/km).
Gada notece: 0,07 km³.
Vidējais caurplūdums grīvā: gadā 2,2 m³/s, palos 17,8m³/s, mazūdens periodā 0,3 m³/s.
Izteka: no Vilgāles ezera pie Vilgāles.
Ieteka: Baltijas jūrā pie Labraga (uz dienvidiem no Jūrkalnes).
Lielākās pietekas: labā krasta pietekas: Vilgutiņa, Aga (9 km); kreisā krasta pietekas: Bēršupīte, Mara (9 km), Drabeņu valks.
Upe
Rīva plūst caur Kuldīgas, Liepājas un Ventspils rajonu, un tai ir raksturīgs šaurs baseins starp Užavas un Sakas baseina augšdaļu, kas izvietojies Rietumkursas augstienē.
Rīva iztek no Vilgales ezera Kurmāles paugurainē, tad tek uz dienvidiem, bet no Lipaiķciema – uz rietumiem. Upes vidustece atrodas Bandavas paugurainē un Apriķu līdzenumā. Šeit Rīvai ir raksturīgas palieņu pļavas, kas mūsdienās ir meliorētas. Lejpus Adzes Rīva atstāj Rietumkursas vaļņa terasi un pagriežas uz ziemeļrietumiem.
Rīvas lejtece atrodas mežainajā Piemares līdzenumā, ko senākos laikos klāja ūdeņi. Šeit Rīvai joprojām ir raksturīga plata deltas ieleja. Savulaik – iespējams, vēl pagājušā gadsimta 30. gadu beigās – Rīva te sadalījās divos zaros – dienvidu un ziemeļu zarā. Mūsdienās dienvidu zaru dēvē par Rīvu, bet ziemeļu zaru – par Agu. Turklāt šie vairs nav nekādi zari, bet gan upe Rīva ar tās pieteku Agu, jo ziemeļu atzarojuma augšējā daļa meliorācijas darbu veikšanas laikā ir zudusi. Zudis arī tas fantastiskais mitrāju komplekss, kas bija šajā deltas rajonā un arī tuvākajā apkārtnē, – gan mitrāki un sausāki meži ar daudziem strautiem, abu zaru veidotām vecupēm un sazarojumiem, gan pārmitrām pļavām un zāļu purviem.
Lejpus Pievikām un Liepājas-Ventspils dzelzceļa līnijas Rīvas ieleja kļūst arvien dziļāka, te nereti sastopami 10 m augsti un pat augstāki stāvkrasti. Tie paglābuši Rīvu no meliorācijas, un līdz pat ietekai jūrā tā ir līkumaina, neskarta; vienīgais lietu un kārtības mainītājs še ir pati upe, ne cilvēks.
Pēdējos 6 km lejpus Silarāju ceļa Rīva kļūst straujāka, kritums ir lielāks par 10 m. Lejtecē Rīva ir gleznaina upe ar skaistiem krastiem, 12-15 m plata, sekla; upē sastopamas oļainas krācītes un straujteces. Laivotājiem jārēķinās, ka nekāds svētdienas izbrauciens te nesanāks, jo upē ir daudz koku aizgāzumu.
Pēdējā kilometrā lejpus Liepājas–Ventspils ceļa Rīva, izlauzusies caur Labraga stāvkrastam, plūst kanjonveida gravā, kuras dziļums sasniedz 12 m. Rīvas ieteka jūrā ir nedaudz novirzījusies uz ziemeļiem.
Tūrismam Rīva ir izmantojama palu laikā no Adzes.
Izcilu foreļupi samaitā aizsprosts
Rīva ir piederīga foreļupju saimei. Izcila. Varētu būt arī taimiņu un pat lašu nārsta upe. Izcila varētu būt arī nēģiem. Diemžēl pagaidām nesanāk. Pie vainas ir bijušās papes fabrikas trīspakāpju aizsprosts upes lejtecē pie Pāvilostas–Jūrkalnes šosejas.
Ihtiologs un lašveidīgo zivju dzīves pazinējs Jānis Birzaks uzskata, ka gadījumā, ja izdotos demontēt fabrikas aizsprostu upes lejtecē, Rīva varētu kļūt par otru Salacu. Un uzskata pamatoti. Jo pats ir konstatējis lašu mazuļus upes lejtecē lejpus aizsprosta.
Protams, daudzi apgalvos, ka arī pašlaik aizsprosts nav nepārvarams šķērslis. Zināmā mērā tam var piekrist. Tomēr ar vienu būtisku iebildi. Taimiņiem un arī lašiem aizsprosts ir pārvarams tikai augstā ūdens līmenī, kas negadās pārlieku bieži. Parasti Rīva lejpus aizsprosta ir pārlieku sekla. Tas traucē zivīm pārlēkt šo nebūt ne zemo šķērsli. Runājot par nēģiem – šiem apaļmutniekiem tas ir vēl nepārvaramāks šķērslis, jo nēģis nav tāds lēkātājs kā taimiņi un laši.
Protams, ir iespējams arī zināms kompromiss – pareizas zivju rampas izbūve. Tomēr tik un tā rampa nez vai problēmu atrisinās – pāri plūstošā ūdens daudzums varētu būt pārāk mazs, lai zivis šo šķērsli varētu sekmīgi pārvarēt.
Fabrikas aizsprosts upes lejtecē gan nav vienīgais Rīvas trombs. Vēl ir aizsprosts uz Rīvas iztekas no Vilgāles ezera un bijušās dzirnavas Rīvas augštecē pie Maras ietekas. Rīva ir gana cietusi arī no meliorācijas. Pagājušā gadsimta 20.-30. gados lielākā daļa Rīvas augšteces un vidusteces ir regulēta, neskarts posms ir saglabājies lejpus Liepājas–Ventspils dzelzceļa līnijas, ja neņem vērā aizsprostu un tā ietekmēto zonu upes lejtecē, kā arī atsevišķus nelielos posmiņos vidustecē. Meliorēti ir arī Rīvai piegulošie lauki, pļavas un meži. Tāpēc Rīva regulētajos posmos pastiprināti aizaug un še ir vērojamas visas tās parādības, kas raksturīgas pārveidotiem ūdeņiem, kuras vēl jo vairāk pastiprina piesārņojums, kas upē nonāk arī no apkārtējām lauksaimniecības zemēm.
Pagājušā gadsimta 30. gados gan viss bijis citādi. Pat inženiera A. Āboliņa rakstā «Rīvas regulēšanas darbi», kas publicēts 1938. gadā žurnālā «Zemes ierīcība», ir apjūsmota Rīvas dievišķā daba.
«Ūdeņiem un atvariem bagātā zāļainā Rīva bija kā radīta vēžu un zivju patvērumam un plašā apkārtnē pazīstama ar vēžu un zivju bagātību. Arī ūdens putni, sevišķi meža pīles, Rīvu bija izraudzījušas savam vasaras miteklim, pateicoties klusajām, maz apdzīvotajām un mežos ieslēgtajām slapjajām pļavām. Zvejniekus, vēžotājus un medniekus Rīva bagātīgi atalgoja par viņu pūlēm.» Tomēr apjūsmošana neilga mūžīgi – jau laikā no 1934. līdz 1937. gadam tika īstenoti Rīvas regulēšanas darbi un Rīva pārtapa par bezpersonisku grāvi.
Inženieris savu jūsmīgo rakstu beidz ar visumā cinisku vārdu virkni: «Dažas pazīmes norāda, ka agrāk iznīkušie vēži atradīs sevim mitekli ar žagariem nostiprinātā Rīvas gultnē; arī zivīm žagaru nostiprinājumi dos patvērumu, tikai purvu putniem būs jāmeklē citur patvērums, jo cerēsim, ka tuvākā nākotnē visi purvāji un dumbrāji tiks pārvērsti auglīgās pļavās un ganībās.»
Taisnība pagājušā gadsimta upju regulētājiem. Purvu putni joprojām meklē sev citu patvērumu, vien šis meklējumu laiks ir kļuvis liktenīgs daudziem. Piemēram, ķikutam, kas Latvijā ir kļuvis par ļoti lielu retumu tieši šādu pasākumu dēļ. Arī iedomas, ka iespējama vēžu un zivju atgriešanās, tā arī palikušas par maldiem. Jo nav vairs to bagātību. Un nez vai kādreiz būs… •
Maršruta kilometrāža un orientieri
| Km no grīvas | Augstums v.j.l. | Kritums (m/km) | Orientieri |
| 28 | 27,3 | 1,2 | Adzes tilts uz Kuldīgas–Apriķu ceļa |
| 24 | 22,5 | 0,1 | Tilts pie Riekstiņiem |
| 22 | 22,2 | 1,4 | Koka tilts |
| 20 | 19,5 | 0,6 | Dzelzsbetona tilts |
| 17 | 17,8 | 0,5 | Labā krasta pieteka Aga. Tiltiņš pie Dižrīviem |
| 14 | Dzelzsbetona tilts pie Lanceniekiem | ||
| 12 | 15,5 | 0,7 | Tilts pie Pievikām |
| 11 | 14,8 | 0,8 | Liepājas–Ventspils dzelzceļa tilts |
| 8 | 12,5 | 0,9 | Tiltiņš |
| 6 | 10,6 | 1,8 | Dzelzsbetona tilts pie Gumbām |
| 1 | 1,8 | 1,8 | Liepājas–Ventspils ceļa tilts, aizsprosts. Labrags |
| 0 | Rīvas ieteka Baltijas jūrā |
Pēc I. Luksa «Ar laivu Latvijas ūdeņos. Ūdenstūrisma maršruti.»; 1991.
Jābrīdina, ka kilometrāža var būt neprecīza; nobīde var būt pat par pāris kilometriem. Kilometrāžas garums ir sākts ar augstāko punktu, no kura var sākt laivošanu palos. Rolands Lebuss
Publicēts 2007.gada janvārī.