Visu šo gadu mēģināju jūs iedvesmot koksnes ražu vākt, izmantojot nevis kailcirtes, bet izlases cirtes metodi. Taču, iepazīstoties dabā ar izlases ciršu mežsaimniecības praksi Latvijas privātajos mežos, nākas secināt, ka meža izstrādes kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Daudzviet meža darbi izpildīti labi, bet citviet paveikto grūti nosaukt par labu un videi draudzīgu praksi. Tāpēc vēlos pievērst uzmanību izlases cirtēs pieļautajām kļūdām, cerot, ka daudzi meža apsaimniekotāji tādas nepieļaus un izlases cirti varēs godam saukt par videi draudzīgu.
Maldīgs ir priekšstats, ka saimniekošana mežā sākas ar izcērtamo koku atzīmēšanu. Plānojot izlases cirti, vispirms būtu jānoskaidro meža telpiskais izvietojums. Ļoti svarīgi saprast, kādi meži ir kaimiņu īpašumos. Ja kaimiņos ir pieaugušas mežaudzes, pastāv risks, ka tās drīzumā var nocirst kailcirtē. Tas palielina iespējamo vēja bojājuma risku jūsu īpašumā. Lai mazinātu vējgāzes šādā vietā, vismaz 30 metru platumā koku nevajadzētu cirst vispār vai arī izcirst ne vairāk kā 10% koku. Šo padomu ļoti svarīgi ievērot egļu audzēs, jo eglēm ir sekla sakņu sistēma, tomēr cieš arī citu sugu kokaudzes. Protams, ja vējš izgāž atsevišķus kokus, tas mežam ir pat noderīgi, jo tiek papildināti mirušās koksnes krājumi, bet bieži vien vēja postījumi mēdz būt milzīgi.
Pirms cērtamo koku iezīmēšanas ļoti svarīgi ir atrast labāko kokmateriālu izvešanas ceļu. Nekādā gadījumā to nevajadzētu plānot caur mitrām ieplakām un jauno kociņu grupām, kā arī pāri mirušajai koksnei. Pievešanas ceļa platums var sasniegt četrus metrus, un tas jāizvieto tā, lai traktors pārvietojoties nesabojātu palikušos kokus un citas dabas vērtības, piemēram, dzīvnieku alas. Lai neveidotos rises, kuru dziļums dažkārt sasniedz pat metru, meža darbus ieteicams veikt sala apstākļos.
Ir nācies redzēt, ka ciršanai izlases cirtē atzīmēti koki, kurus nemaz nav nepieciešamības cirst. Parasti tie ir sausie vai tievie jeb perspektīvie koki. Nereti ciršanai tiek atzīmēti labi ekoloģiskie koki, piemēram, bioloģiski vecas, resnas priedes ar lieliem zariem, kā arī koki ar deguma rētām. Daudzi uzskata, ka izlases cirtēs kokmateriālu vešanai piemēroti tikai minitraktori, bet tādu Latvijā nav daudz. Es uzskatu, ka svarīgāk par traktora lielumu ir traktorista profesionalitāte. Protams, mazāks un vieglāks traktors radīs mazākus bojājumus, tomēr esmu redzējis, kādu postažu mežā var radīt ar tautā labi zināmo traktoru T-40, – izskatās tā, it kā kāds būtu braucis ar tanku: palikušie koki sabojāti, iebrauktas dziļas rises… Ja saimnieks cirsmu pārdod meža izstrādes kompānijai, ļoti svarīgi, lai meža īpašnieks un darbu veicēji labi saprastos. Tāpēc iesaku īpašniekam jau pirms mežizstrādes izskaidrot, kā atzīmēti izcērtamie koki, kur veidojami pievešanas ceļi, un lieku reizi atgādināt, ka mirusī koksne nav aizsakarama. Šīs it kā saprotamās lietas daudziem meža darbu veicējiem ātri piemirstas, tāpēc, lai pārliecinātos par viņu godaprātu, cirsmu izstrādes gaitā iesaku apmeklēt vairākkārt.
Meža apsaimniekošana ar izlases cirti nenozīmē tikai vienu ciršanas reizi. Nākamā ciršanas reize pienāk pēc 7–10 gadiem. Tomēr katra cirsma jāvērtē individuāli, tāpēc mežu iesaku apsekot vismaz reizi gadā, uzmanību īpaši pievēršot jauno kociņu attīstībai. Vislabāk to var novērtēt rudenī, kad pamežā nobirušas lapas. Bieži vien lazdās un ievās paslēpušies ēncietīgie ozoli un egles, retāk – bērzi un priedes. Lai veicinātu kociņu attīstību, iesaku izcirst krūmus, bet tikai tos, kuri traucē jaunajiem kociņiem. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, ieteicams saglabāt atsevišķus vecu lazdu pudurus. Ja esat iesācējs, iesaku iepazīties ar citu saimnieku pieredzi vai uzaicināt ciemos pieredzējušu ekspertu, kā arī apmeklēt Pasaules Dabas fonda organizētos seminārus.
Raimonds Mežaks
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 06/2015