Ozons ir gāze, kas paaugstinātā koncentrācijā ir toksiska. Taču, ja Zemi neapņemtu ozona slānis, dzīvība uz tās nebūtu iespējama. Tādēļ dabiskais ozona slānis ir jāsaudzē. Līdz šai atziņai cilvēce nonāca nesen, tāpēc daudzās valstīs aizliegtas vielas, kas to deldē. Zaļi domājoši cilvēki neizmet mežmalā vecu ledusskapi, bet, neapgāžot vēkšpēdus, nogādā bīstamo atkritumu savākšanas vietās; viņi nelieto aerosolus, ja uz flakona nav īpaši norādīts, ka iepakojums nesatur ozona slāni deldējošas vielas utt. Saulainais laiks beidzot ir klāt, iesaku pirms saules peldēm paraudzīties internetā, vai tas nav bīstami.
Ozona slāņa galvenās funkcijas:
- saules ultravioletā (UV) starojuma absorbcija;
- atmosfēras piesārņojošo vielu neitralizēšana, iesaistoties ar tām ķīmiskās reakcijās un radot nekaitīgus savienojumus.
Ozona slāņa veidošanās
Ozons veidojas saules gaismas ietekmē, un šim procesam ir divi būtiski soļi.
1. solis – saules UV starojums sadala skābekļa molekulu divos skābekļa atomos.
2. solis – katrs skābekļa atoms, savienojoties ar skābekļa molekulu, izveido vienu ozona molekulu. Ozona slāņa biezums dažādos pasaules reģionos variē atkarībā no ozona veidošanās un noārdīšanās procesiem, vējiem, gadalaikiem un ģeogrāfiskām koordinātām.
Mērvienība:
Dobsona vienība (DV jeb DU), 100 DV = 1 mm.
Normālais ozona slāņa biezums: ~ 300 DV jeb 3 mm.
Ozona slānis virs Latvijas: 200-500 DV (visplānākais – rudenī un ziemā (200-270 DV), bet visbiezākais – pavasarī un vasarā (300-500 DV).
Aprēķināts, ka viena DV atbilst 2,69 ar sešpadsmit nullēm reizinātājā ozona molekulas kvadrātcentimetrā pa visu atmosfēras augstumu. Nav nemaz tik daudz, ja ņem vērā, ka vecajos ledusskapjos lietotās vielas freona 12 molekula neatgriezeniski noārda 100 000 ozona molekulu un daži ugunsdzēsībā lietotie haloni – pat 6 000 000 molekulu, bet paši atmosfērā dzīvo, ārdīdami šo Zemes aizsargfiltra slāni simtiem gadu.
Ēnā UV starojuma intensitāte samazinās aptuveni par 50%. Cilvēki, kuri atrodas iekštelpās, saņem par aptuveni 10-20% mazāk UV starojuma nekā laukā.
Saules divējādā daba
Labvēlīga
- Bez saules gaismas un siltuma nebūtu dzīvības.
- Izstaro gaismu – var izmantot saules baterijās kā alternatīvo enerģiju.
- Gaismas terapija – to izmanto depresijas ārstēšanā.
- Nogalina dažādus patogēnus – no sendienām zināms dezinfekcijas paņēmiens.
- Veicina D vitamīna sintēzi ādā – ādā esošie melanocīti sintezē tumšu pigmentu – melanīnu, kas padara ādas krāsu tumšāku jeb iedegušu.
- Nodrošina fotosintēzi – augi ražo skābekli, organiskās vielas, attīra gaisu no putekļiem.
- Izstaro siltumu – tas kopā ar gaismu rada kom- forta sajūtu un piemērotus apstākļus augu attīstībai.
Kaitīga
- Kaitē acīm – ilgstoši uzturoties tiešā saules gaismā – rodas iekaisumi.
- Rada gaismas jutīgumu – kā augiem un dzīvniekiem – tā cilvēkiem.
- Izraisa audzējus.
- Kaitē imūnsistēmai, novājina to.
- Paātrina novecošanos.
- Rada apdegumus – arī augi un dzīvnieki var apdegt.
Ikvienam ir jārūpējas, lai aizsargātu sevi no saules UV starojuma:
- jāierobežo laiks, ko pavada tiešā saules gaismā;
- UV starojuma intensīvās aktivitātes laikā jāuzturas ēnā;
- jāģērbjas tā, lai pasargātu no saskares ar saules gaismu pēc iespējas lielāku ķermeņa virsmu;
- jāaizsargā acis ar saulesbrillēm, kam tik tiešām ir UV filtrs: Latvijas apstākļiem piemērotākās ir saulesbrilles ar 50-70% UV filtru (arī ziemā un jo īpaši pavasarī, kad ir sniegs un saule). Saules brilles ar 80-100% UV filtru ir piemērotas apstākļiem sniegotos kalnos un pie ūdeņiem, kur gaisma vairāk atstarojas. Drošākas un ērtāk lietojamas ir modernās vieglā polimēra lēcas. Tām jau ražošanas procesā bezkrāsainam polimēram tiek pievienots speciāls ultravioletā starojuma absorbētājs, kas 100% aiztur UV starojumu.
Optisko briļļu lietotāji var rīkoties divējādi:
- tonēt optiskos stiklus vēlamajā krāsā, nodrošinot tos ar ultravioleto staru aizsargfiltru;
- izvēlēties fotohromās jeb hameleonu lēcas, kas lietojamas gan saules gaismā, gan telpās, jo tās maina tonējuma intensitāti gaismas un siltuma iespaidā.
- Tas, ka uz saulesbrillēm ir uzlīme par UV aizsardzību, nenozīmē, ka tā patiešām ir. Tāpēc jāizvēlas atbilstoša saulesbriļļu iegādes vieta, nepaļaujoties uz neprofesionāliem tirgotāju apgalvojumiem. Tas ir būtiski, jo, valkājot saules brilles, acu zīlītes paplašinās. Ja brillēm nav UV aizsargfiltru, var tikt bojāta tīklene. Ja brilles nav nodrošinātas ar aizsargfiltru pret ultravioletajiem stariem, acīm tiek nodarīts daudz lielāks ļaunums, nekā staigājot vispār bez saulesbrillēm un iztiekot ar acu dabisko aizsardzību.
- Jālieto piemērota galvassega, kas aizsargā arī acis, ausis un kakla ādu.
- Izvēlēties aizsargkrēmu, kura SPF ir 15 vai vairāk un kurš vislabāk atbilst vecumam un ādas tipam. Viens no mītiem par UV starojumu ir tas, ka, cilvēkam atrodoties ēnā, acis ir aizsargātas, jo UV starojums tās apdraud tikai saulainā laikā. Bet UV stari izlaužas cauri pat mākoņiem un arī ēnā līdz acīm nokļūst visi gaismas stari, to skaitā UV. Acis pret šo starojumu aizsargā tikai brilles ar UV filtriem.
Saules apdegumus var gūt arī, ja laiks ir mākoņains, tāpēc ir jāveido un jānostiprina paradums ģērbties tā, lai apģērbs aizsargātu pēc iespējas lielāku ķermeņa virsmu.
Daudzviet pasaulē cilvēki vadās pēc reģistrētā UV starojuma indeksa un individuālās aizsardzības līdzekļus pret saules UV starojumu izvēlas atbilstoši tam. Aktuālos datus par ozona slāņa biezumu jebkurā zemeslodes vietā var apskatīt ANO Vides Programmas mājaslapā: http://woudc.ec.gc.ca/ozone/images/graphs/gl/current.gif
Publicēts 2006.gada maijā.