2009.gada aprīlī apritēja 30 gadu, kopš pieņemts pirmais Eiropas Savienības tiesību akts dabas aizsardzības jomā – Putnu direktīva. Šī direktīva ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas vides politikas dokumentiem, kam bijusi liela nozīme Latvijas putnu sugu un to dzīvesvietu saglabāšanā. Atzīstot direktīvas nopelnus, dzimšanas dienā to sveica arī aktieris Gundars Āboliņš, dzejniece Inese Zandere un mūziķis Ingus Ulmanis. Šos apsveikumus ceremonijā Briselē nodeva ES Vides komisāram Stavrosam Dimasam.
Latvijā, pateicoties Putnu direktīvai, kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ievērojami paplašināts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls («Natura 2000» vietas), kas ļauj saglabāt daudzas retu putnu dzīvesvietas, pasargājot tās no apbūves, mežizstrādes un citām dabai nelabvēlīgām cilvēka darbībām. Piemēram, bez tām aizsardzības iespējām, ko devusi Putnu direktīva un tās paspārnē izveidotās «Natura 2000» vietas, zaļā vārna Latvijā jau tagad, iespējams, būtu izzudusi pavisam.
Izveidojot jaunas «Natura 2000» teritorijas, aizsardzība nodrošināta arī vairākām līdz šim neaizsargātām izcili nozīmīgām pļavu putnu ligzdošanas vietām un ceļojošo ūdensputnu pulcēšanās vietām, piemēram, Svētes upes lejtecei, Dvietes upes palienei, Užavas upes lejtecei, Sitas un Pededzes palienei, Aiviekstes palienes pļavām. Šajās vietās aizsargāti ķikutu riesti un griezes ligzdošanas vietas, migrāciju laikā tajās atpūšas un barojas lieli ziemeļu un mazo gulbju, kā arī sējas un baltpieres zosu bari.
Putnu direktīvai un Eiropas Komisijas atbalstam ir būtiska nozīme arī Latvijas dabas teritoriju praktiskā apsaimniekošanā un labiekārtošanā – līdz šim īstenoti vai uzsākti jau 14 «LIFE-Daba» programmas projekti, kuru ieviešanai Latvija saņēmusi ES atbalstu gandrīz 10 miljonu eiro apmērā. Turpmākajos gados «Natura 2000» vietu tīkls Latvijā joprojām tiks pilnveidots – tiks izveidotas jūras teritorijas, nodrošināta labāka aizsardzība Stiklu purviem, Ziemeļu purviem un citām putniem nozīmīgām teritorijām. Tomēr galvenais nākotnes izaicinājums ir savvaļas putnu aizsardzība ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – mežu un lauku ainavā –, lai saglabātu tādus Latvijā vēl salīdzinoši bieži sastopamus putnus kā, piemēram, melno dzilnu vai balto stārķi.
Sabiedrībā pazīstami cilvēki sveic Putnu direktīvu 30. dzimšanas dienā
Atzīstot Putnu direktīvas nozīmi Latvijas putnu un to dzīvesvietu saglabāšanā, direktīvu 30. dzimšanas dienā sveica aktieris Gundars Āboliņš, mūziķis Ingus Ulmanis un dzejniece Inese Zandere. Šos sveicienus 2. aprīlī kopā ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku apsveikumiem no citām Eiropas valstīm starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība «BirdLife International» īpašā pasākumā Briselē nodeva ES Vides komisāram Stavrosam Dimasam.
Putnu direktīvas sasniegumi Eiropā
Trīsdesmit gadu pēc Putnu direktīvas pieņemšanas tā joprojām ir viens no nozīmīgākajiem ES tiesību aktiem Eiropas putnu aizsardzības jomā. ES Vides komisārs Stavross Dimass norāda: «Putnu direktīva ir viens no sekmīgākajiem ES vides politikas projektiem, ar kura palīdzību praksē īstenojam mūsu apņemšanos saglabāt pasaules bioloģisko daudzveidību. Nenoliedzami, putni ir skaista un īpaša dabas vērtība, taču tiem ir būtiska nozīme arī kā vides veselības indikatoriem. Direktīvā noteiktie stingrie standarti lielā mērā ir uzlabojuši Eiropas savvaļas putnu stāvokli. Tomēr ir jāatrisina vairākas svarīgas problēmas, lai dzīvotspējīgas putnu populācijas pastāvētu ilgtermiņā. Šo 30 gadu laikā Putnu direktīva nav zaudējusi aktualitāti, un arī turpmākajos gados tai būs ļoti liela nozīme, īstenojot dabas daudzveidības politiku.» Patlaban Eiropā izveidotas gandrīz 5000 īpaši aizsargājamu teritoriju , kuras aizņem aptuveni 10% no ES sauszemes teritorijas. Tās ir daļa no «Natura 2000» ekoloģiskā tīkla. Putnu direktīva ir veiksmīgs sadarbības piemērs dabas aizsardzības jomā 27 ES dalībvalstu starpā.
Žurnālā «Science» publicētā pētījumā tika apstiprināts, ka direktīva lielā mērā palīdzējusi apturēt dažu Eiropā visapdraudētāko putnu sugu skaitlisku samazināšanos. Dažu putnu, piemēram, Madeiras vētrasputnu Pterodroma madeira, cirtaino pelikānu Pelecanus crispus un mazo jūras kraukļu Phalacrocorax pygmaeus, populāciju atjaunošanā liela nozīme bija īpaši aizsargājamo teritoriju izveidei. Tīkls, kurā ir gandrīz 5000 īpaši aizsargājamo teritoriju, aizņem aptuveni 10% no Eiropas sauszemes teritorijas, kā arī ievērojamas platības jūras piekrastē.
Putnu direktīva ir arī lielisks veiksmīgas starptautiskās sadarbības piemērs. 1979. gadā, kad direktīva tika pieņemta, ES bija tikai deviņas dalībvalstis. Patlaban sadarbība norit paplašinātajā ES, un īpaši aizsargājamās teritorijas izveidotas 27 valstīs. Visā ES ir spēkā vienoti putnu aizsardzības noteikumi, un Komisija stingri uzstāj uz to izpildi, vajadzības gadījumā vēršoties tiesā pret dalībvalstīm, kas tos pārkāpj.
Izaicinājumi nākotnē
Tomēr līdztekus minētajiem sasniegumiem Eiropas Savienībā, kuras putnu daudzveidība pārsniedz 500 savvaļas sugu, joprojām ir vairākas neatrisinātas problēmas. Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka 43% Eiropas putnu sugu ir apdraudētas vai ievērojami samazinās to populācijas. Viena no svarīgākajām problēmām ir pabeigt «Natura 2000» tīkla izveidi, tostarp izveidot jūras teritorijas.
Lielāka aizsardzība vajadzīga arī putniem, kas mīt lauku ainavā. Lauksaimniecības politikas pārmaiņas ir izraisījušas krasu lauksaimniecības platībās dzīvojošo putnu skaita samazināšanos. Salīdzinot ar 1980. gadu, vērojams kritums par aptuveni 50%. Patlaban skaits ir stabilizējies, tomēr putnu aizsardzības prasības būtu labāk jāiestrādā lauksaimniecības un citās politikas jomās, lai skaitliski atjaunotu nozīmīgas sugas, piemēram, mazo sīgu Tetrax tetrax un griezi Crex crex.
Savvaļas putnu veselība ir rādītājs, kas raksturo plašākas ar bioloģisko daudzveidību saistītas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas. Jau tagad ir vērojamas dažu putnu sugu populāciju izplatības pārmaiņas. Turpmākajos gados svarīgākais uzdevums būs nodrošināt pietiekamu dabas telpu un pielāgot putnu aizsardzību klimata pārmaiņām.
Vēsturiskā informācija
Putnu direktīva tika pieņemta, lai apturētu Eiropas savvaļas putnu populāciju sarukšanu, ko izraisīja piesārņojums, dzīvesvietu zudums un cilvēku darbība. Direktīvā tika arī atzīts, ka savvaļas putni (daudzi no tiem gājputni) ir ES dalībvalstu kopīga dabas bagātība, un to sekmīgai aizsardzībai ir nepieciešama starptautiska līmeņa sadarbība.
Papildu informācija par Putnu direktīvu pieejama šeit (angļu valodā): http://ec.europa.eu/environment/nature/legislation/birdsdirective/
Publicēts 2009.gada maijā