Baltijas Vides Forums sadarbībā ar SIA «Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija» un Valmieras pilsētas Domi veica pētījumu, lai noskaidrotu, kādā iepakojumā produkciju izvēlas iedzīvotāji, lai spriestu, kāda veida un apjoma atkritumi vairāk radīsies nākotnē un kā tas ietekmēs atkritumu apsaimniekošanu reģionā, kā arī lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli par atkritumu šķirošanas sistēmu un viņu informētības līmeni. Pētījums tika veikts 2006. gada pavasarī «Phare 2003» pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Mēs intervējām valmieriešus un izdalījām aptaujas anketas pilsētas skolās un Domē. Pētījumā apkopotas atbildes no 500 intervijām un 207 aptaujas anketām.
Iepakojuma izvēle
Daudzi vēl atceras, ka pirms pāris gadu desmitiem veikalā produktus – desu, sieru, gaļu vai zivis – pircēja klātbūtnē ietina pabiezā, brūni pelēkā papīra loksnē, bet pienu un limonādi pirkām stikla pudelēs. Ja iepirkuma tīkliņš bija aizmirsies mājās, tad nekā – vīstokļus tāpat arī nācās nest mājās. Tagad produktus varam iegādāties dažādos iepakojuma veidos. Arī plastmasas iepirkuma maisiņi, ko parasti piedāvā veikalos, ir pierasta lieta. Summējot iedzīvotāju izvēlēto produktu iepakojuma veidus, pētījuma rezultāti parāda to, ko paši jau apjaušam – vairāk tiek lietoti dažādi plastmasas trauciņi piena produktu, pusfabrikātu, arī ievārījumu un konservu iepakojumam. Nākamās populārākās ir plastmasas (PET) pudeles, aiz tām – tetrapakas, stikla pudeles un burkas, metāla bundžas un papīra vai folijas iepakojuma veidi.
To, ka ikdienā domājam par savām ērtībām, parādīja iepakojuma izvēles kritēriju novērtējums. Mēs lūdzām novērtēt atsevišķi katru no septiņiem kritērijiem (1. tabula). Šie rezultāti parāda, ka vides aspekti iepakojuma izvēlē ir nozīmīgi tikai 25% intervēto iedzīvotāju.
Iepakojuma izvēles kritēriju nozīmīgums Valmieras iedzīvotāju vērtējumā
| Iepakojuma kritērijs | Kritērija nozīmīgums intervētajiem iedzīvotājiem, % no kopējā skaita |
|
| 1. | Ērta lietošana | 70% |
| 2. | Cena | |
| 3. | Svars | 50% |
| 4. | Tilpums | |
| 5. | Pieradums | |
| 6. | Vides aspekti | 25% |
| 7. | Reklāmu ietekme | 10% |
Jautājuma par iedzīvotāju attieksmi pret iepakojumu atbildes parādīja, ka 50% intervēto iedzīvotāju būtu gatavi pirkt produktus videi draudzīgākā iepakojumā pat tad, ja cena būtu nedaudz augstāka. Bet atbalsts šādam apgalvojumam pieaug, ja cilvēkam ir augstāki ienākumi.
Tomēr neizbēgami, ka izlietotais iepakojums nonāk sadzīves atkritumos, un vismaz 85% intervēto iedzīvotāju atzīst, ka tas palielina sadzīves atkritumu daudzumu. Turklāt, norādot uz atkritumu sastāva izmaiņām pēdējo gadu laikā, tika uzsvērta tieši PET pudeļu un plastmasas izstrādājumu palielināšanās atkritumos.
Atkritumu apsaimniekošana
Valmieras pilsētā atkritumus apsaimnieko SIA «ZAAO», kas pēdējo desmit gadu laikā ir aktīvi strādājusi, lai ieviestu un uzturētu šķiroto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kā arī organizējusi sistemātiskas iedzīvotāju izglītošanas aktivitātes gan pilsētā, gan arī visā Ziemeļvidzemes reģionā. Aptaujas anketās lūdzām novērtēt vairākus apgalvojumus, kāpēc jāvāc atsevišķi dažu veidu atkritumi (2. tabula).
Apgalvojumu par dažu veidu atkritumu atsevišķu vākšanu novērtējums aptaujas anketās Valmierā
| Apgalvojums Dažu veidu atkritumi jāvāc atsevišķi, jo… |
Apgalvojumam piekrīt % aptaujāto |
|
| 1. | materiāli ir pārstrādājami un atkārtoti izmantojami | 85% |
| 2. | sastāvā ir cilvēkiem bīstamas vielas | 80% |
| 3. | tad ir lētāka maksa par atkritumu apsaimniekošanu | 40% |
| 4. | atkritumu apsaimniekotāji uz to aicina | 10% |
Valmieras iedzīvotāji izrādīja augstu vides apziņas līmeni un labas zināšanas par šķiroto atkritumu apsaimniekošanu.
Visticamāk, SIA «ZAAO» veiktā darba rezultātā aptuveni 90% aptaujāto iedzīvotāju zina, ka Valmierā ir iespēja šķirot atkritumus. Tomēr to dara tikai 50% intervēto iedzīvotāju. Galvenokārt tiek atšķirotas plastmasas (PET) pudeles. Salīdzinot pa respondentu vecuma grupām, atkritumus šķiro 62% vecuma grupā no 25 līdz 55 gadiem, 53% vecuma grupā līdz 25 gadiem, bet tikai 33% vecākās paaudzes cilvēku virs 55 gadiem. Turklāt, salīdzinot respondentu grupas pēc to ienākumiem, rezultāti liecina, ka cilvēki ar relatīvi augstākiem ienākumiem arī vairāk ir iesaistījušies atkritumu šķirošanā.
Galvenais iemesls atkritumu nešķirošanai esot konteineru trūkums, maz vietas mājās, tas, ka nav ērti un sašķirotie atkritumi tālu jānes, kā arī ar informācijas trūkums. Tomēr 15% respondentu norādīja, ka nesaskata nepieciešamību atkritumu šķirošanai.
Kad jāizvēlas – ērtības vai labums videi –, iedzīvotāji vairāk domā par savām ērtībām. Lielākā daļa uzsvēra, ka atkritumu konteineram vajadzētu būt aptuveni 100 m attālumā no mājas. Tālākas distances atkritumu nogādāšanai samazināja iedzīvotāju gatavību tos šķirot, bet tikai daži bija gatavi šķirotos atkritumus nogādāt uz savākšanas laukumu attālumā līdz 10 km. Turklāt daļa respondentu būtu arī gatavi maksāt nelielu maksu par šķiroto atkritumu savākšanu, ja šķiroto atkritumu savākšanas punkts atrastos tuvāk dzīves vietai.
Vai nākotnē slīgsim plastmasas atkritumos?
Diez vai kāds gribētu atgriezties pie brūni pelēkajām iepakojuma loksnēm, jo pašlaik iepakojums ir ērts un domāts, lai saglabātu produktu kvalitāti. Tomēr plastmasas atkritumu kaudzes liek aizdomāties par nākotnes iespējām.
- Iepakojuma izvēle. Var popularizēt un aicināt iedzīvotājus izvēlēties preces iepakojumā, kas būtu videi draudzīgāks. Tomēr jāņem vērā, ka iedzīvotāju izvēle ir atkarīga no piedāvājuma tirgus. Ievērojot to, ka vismaz daļa iedzīvotāju būtu gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu iepakojumu, vajadzētu izmantot finanšu līdzekļus (piemēram, dabas resursu nodokli), lai stimulētu tieši videi draudzīga iepakojuma izmantošanu. Videi draudzīgāks būtu stikla iepakojums, kas sastāva ziņā ir vienveidīgāks, salīdzinot ar plastmasu sastāva daudzveidību. Arvien biežāk izskan informācija par biodegradablas plastmasas iegūšanas iespējām, tomēr tās ieviešana ražošanā prasīs laiku un milzīgas investīcijas tehnoloģiju pielāgošanai. Vai uzņēmumi būs gatavi iesaistīties?
- Iepakojuma apsaimniekošana. Organizācijām, kas uzņēmušās atbildību par iepakojuma apsaimniekošanu, būtu arī jāveic videi draudzīga iepakojuma popularizēšana un darbs ar uzņēmējiem šādu iepakojuma veidu izvēlei.
- Atkritumu apsaimniekošana. Pieaugot plastmasas iepakojuma plūsmu dažādībai, svarīgs jautājums ir novērtēt šķiroto atkritumu sistēmas tālākās attīstības virzienus. Dažādas ir tehnoloģiskās iespējas atkritumu pārstrādei, taču vājākais punkts var izrādīties šo materiālu efektīvas savākšanas sistēmas izveide un tās funkcionēšana. Pētījums Valmierā parādīja, ka informācijas nodrošināšana un sabiedrības izglītošana dod rezultātus iedzīvotāju vides apziņas paaugstināšanai, tomēr praktiskā ieviešana ievērojami atpa-liek. Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī pētījumā, intervējot iedzīvotājus Igaunijas pilsētā Vīlandē. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības prognozēšanai svarīgi būtu noskaidrot pašreizējo situāciju arī citos Latvijas reģionos, veicot līdzīgus pētījumus.
Sabalansētai, videi draudzīga preču iepakojuma un to atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai nākotnē svarīgi ir apzināties, ka tikai ieviešot un izmantojot ražotājiem, iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem ekonomiski izdevīgus mehānismus varēs sasniegt vēlamos rezultātus.
Ingrīda Brēmere,
Baltijas Vides Forums
Publicēts 2006.gada novembrī.