Miljoniem cilvēku pasaulē lieto mākslīgā iedeguma līdzekļus. Esiet uzmanīgas – tie bagātīgi aizdarīti ķīmiskām vielām, kas veicina ādas novecošanos un, uzkrājoties aknās, izraisa to bojājumus.
Bažas, ka kosmētika var radīt problēmas tavai ādai, ir lieliska motivācija, lai tu aizdomātos un neticētu saulainajiem solījumiem reklāmās. Ražotāju mērķis ir tevi iedrošināt un ieinteresēt iegādāties tieši viņu produktu. Viņu interesēs ir pārdot pēc iespējas vairāk. Taču ne visas problēmas, ko izraisa kosmētika, ir jūtamas acumirklī, tās var parādīties pēc vairākiem gadiem.
Kopš 80. gadiem pieprasījums pēc pašiedeguma līdzekļiem ir strauji audzis un nav nekādu cerību, ka tas varētu mazināties. Cilvēki gatavi tērēt aizvien lielāku naudu, lai savu ādu padarītu tumšāku. Aristokrātiskais bālums sen vairs nav modē – tā aģitē ikviens sieviešu žurnāls. Piemēram, ASV, kur pieprasījums pēc brūninošajiem krēmiem ir aptuveni puse no globālā piedāvājuma, tam tērē apmēram 80 miljonus dolāru gadā. Pārdošana visaugstāko vilni sit pavasarī un vasaras sākumā, kad sievietes vēlas vasaru sagaidīt brūni iedegušas un radīt ilūziju, ka baudījušas jau pirmos saules starus, kā arī lai nomāktu apātiju pēc garās ziemas. Mākslīgais iedegums šodien ir daudz populārāks par dabīgo.
Aizvien intensīvāka un uzmācīgāka ir reklāma pret dabīgo saules iedegumu, stāstot, ka saules UVB stari ir kaitīgi cilvēkam un šādā veidā viegli iegūt ādas vēzi, tādēļ iesaka alternatīvas, proti, pašiedeguma krēmus, jo arī par solārijā iegūto brūnumu ir lielas pretrunas.
Paštonējošo līdzekļu galvenā sastāvdaļa ir pigments DHA jeb dihidroksioacetons (uz iepakojuma rakstīts dihydroxyacetone). To iegūst no cukurniedru cukura un skaistumkopšanā izmanto jau kopš 1920. gada. DHA reaģē ar aminoskābēm un proteīniem epidermā, tādējādi brūninot ādu.
Taču tiek slēpts fakts, ka DHA ir stipra ķimikālija. Šīs vielas zinātnieku aprindās nekad nav novērtētas kā drošas, taču ar to var iegūt ilgnoturīga iedeguma efektu bez lielas noņemšanās. Ne velti mode un skaistums prasa upurus, un sievietes ir tās, kas labprātīgi uzņemas to nest.
DHA, ko reklamētāji mīlīgi sauc par cukurniedru ekstraktu, nav krāsviela. Tā sniedz pagaidu iedeguma noturīgumu ādai ar brīvo radikāļu ģenerētajām ķīmiskajām aminoskābēm ādas starpslānī. No vienas puses, sievietes lielu naudu tērē krēmiem, kas samazina grumbu veidošanos un šūnu novecošanu un noārdīšanos, taču, no otras puses, dara visu, lai to veicinātu. Arī brūninošie krēmi ar šo kaitīgo vielu palīdzību paātrina tavas ādas un ādu šūnu novecošanu. DHA kavē normālu šūnu attīstības ciklu un spēj tās pat nonāvēt 24 stundu laikā. Caur asinsriti DHA nonāk aknās un pamatīgi tās bojā. Turklāt jo spēcīgāka smaržviela pievienota kosmētikai, jo spēcīgāk tā grauj tavu nervu sistēmu.
Eiropā populārākais zīmols ir «Garnier Ambre Solaire», ASV pirmo vietu ieņem «Neutrogen». Patlaban pašbrūninošos līdzekļus piedāvā arī daudzas citas kosmētikas firmas, piemēram, «L`Oreal», «Eveline» u.c. Sieviešu žurnāli ir pilni ar šo zīmolu un piedāvāto produktu reklāmām, visās uzsverot tikai to pozitīvo devumu. Popularizēts tiek zeltaini brūni iededzis sievietes ķermenis, un nav brīnums, ka par šādu modeles ķermeni sapņo vai ikviena sieviete. Zinātnieki uzskata, ka līdztekus varenajai reklāmas kampaņai, ko aizliegt nevienam nav ne vēlmes, ne iespēju, vajadzētu pievērst uzmanību arī mākslīgā brūnuma negatīvajām pusēm.
Melnā reklāma
Pašiedeguma krēmu sastāvā iekļautais dihydroxyacetone jeb DHA kavē normālu šūnu attīstības ciklu un spēj tās nonāvēt 24 stundu laikā.
Cildinošā reklāma
Paštonējošā līdzekļa sastāvā esošais cukurniedru ekstraksts DHA ir kā saistviela, kura palīdz iegūt iedegumu, kas kādu laiku saglabājas ādas virskārtā. Šis mākslīgais brūnums ir tikai virspusējs un nav toksisks, tāpēc nevar izraisīt ādas pretreakciju. •
Sieviešu sarunas tīmeklī:
«Esmu izmēģinājusi šo nobrūnināšanās veidu. Mana āda to nepanes. Kaut gan neesmu nedz alerģiska, nedz man ir sausa āda, pēc šā līdzekļa ir tāda sajūta, ka āda vienkārši plīst pušu, tas turpinās vairākas dienas. Izmēģināju pat eļļas vannu, lai mīkstinātu ādu. Nepalīdz.»
«Atklāju tādu lietu: ja, tikko ieziedies ar brūnuma krēmu, tīru, smaržīgu nakts veļu uzvilcis, ielien tīros palagos, no rīta mostoties – jommajoooooo! – viss smird pēc slapja suņa. Tā vairākas reizes izmēģināju – nu ož tas krēms! Vairs nelietoju, mājās mētājas. Jāatzīst, ka efekts – nekāds…»
«Šie pašbrūninošie līdzekļi caur ādu iesūcas tās dziļākajos slāņos un uzkrājas aknās. Mana paziņa – ārste, kas specializējas aknu slimību ārstēšanā, – teica, ka nekad mūžā neko tādu nelietos, jo ir redzējusi, kas notiek ar aknām, kad ilglaicīgi tiek lietoti pašbrūninošie līdzekļi! Padomājiet, kāda ķīmija tomēr… Tas nevar būt nekaitīgi!»
««Jo brūnāks ķermenis, jo tas izskatās pievilcīgāks!» – nepļerkšķ nu. Cik nav redzētas dāmas, uz kurām tiešām pretīgi skatīties, jo pārbrūninājušās. Tieši šitādu debilu tekstu iespaidā. Visam jābūt gaumīgi samērīgam.»
Aija Bambale
Izmantojot izdevuma «The Ecologist» 2006. gada maija numura publikāciju
«Garnier’s Ambre Solaire gloss bronzer».
Publicēts 2006.gada novembrī.