Pasīvo māju koncepcija Latvijā ir zināma jau daudzus gadus, taču pēdējā laikā to piemin īpaši aktīvi. Lielākā daļa būvniecības nozares speciālistu atzīst, ka pasīvo māju būvniecība ir pamatota gan no kvalitātes, gan finanšu, gan, protams, vides saudzēšanas aspekta. Arī sabiedrības interese par pasīvo māju būvniecību aizvien pieaug, bet, tā kā pirmajā brīdī to koncepcija šķiet sarežģīta, jaunie būvētāji un pasūtītāji biežāk dod priekšroku tradicionālajām būvniecības metodēm, kas nesaskan ar ilgtspējīgas attīstības principiem. Šajā rakstā iepazīstināšu ar pasīvo ēku koncepciju tādā līmenī, lai ikviens, kurš nolēmis būvēt sev mājokli, nešaubīgi izvēlētos pasīvo māju, lai zinātu, ko jautāt arhitektam, un lai spētu pārbaudīt nolīgto speciālistu darba kvalitāti un kompetenci.
Divi lielākie izaicinājumi cilvēcei 21. gadsimta sākumā ir klimata pārmaiņas un fosilo energoresursu izsīkšana. Klimata pārmaiņas ir plaši apspriests temats plašsaziņas līdzekļos, un tās ir labi dokumentētas. Par tām runā ne tikai zinātnieki, bet arī politiķi visā pasaulē, kā rezultātā ir ieviesti arī finanšu instrumenti CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanai.
Savukārt par fosilo energoresursu izsīkšanu lielākā daļa sabiedrības ir maz informēta. Neatkarīgie ģeologi un naftas industrijas speciālisti diskutē par brīdi, kad būs sasniegts naftas ieguves maksimums, un viņu prognozes liecina, ka jau 2012. gadā visai strauji samazināsies naftas ieguve un piedāvājums, tādējādi tās cenas pieaugs vēl vairāk. Kombinācijā ar resursu deficītu, šāda pavērsiena ietekmi uz industriāli attīstīto valstu tautsaimniecību ir pat grūti aptvert.
Šo globālo izaicinājumu kontekstā pasīvo māju būvniecība ir vienīgais saprātīgais risinājums, jo tādējādi mēs aptuveni 10 reižu samazinātu enerģijas patēriņu, salīdzinot ar tradicionālo māju. Un, jo mazāk enerģijas patērējam, jo mazāk fosilo resursu tiek izmantots, līdz ar to mazāks ir siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzums – rezultātā iegūstam videi draudzīgu māju, kas nav tik atkarīga no nemitīgi augošajām energoresursu cenām.
Pasaules mērogā pasīvo māju būvniecībai ir liela nozīme, jo tieši būvniecības nozare pašlaik patērē visvairāk resursu – aptuveni 40% no kopējā enerģijas patēriņa pasaulē. Ilgtspējīgās attīstības eksperti parasti min trīs galvenās nozares, kurām ir milzīga ietekme uz enerģijas patēriņu un CO2 izmešu daudzumu, proti, transports, pārtika un mājokļi. Par laimi, katru no šīm nozarēm mēs varam arī tieši ietekmēt ar saviem ikdienas lēmumiem. Tajā skaitā mājokļus, kuros dzīvojam.
Ne jau velti daudzās Eiropas valstīs pasīvo māju būvniecība strauji uzņem apgriezienus, piemēram, Austrijā un Vācijā to jau ir tūkstošiem, lai gan pirms 10 gadiem bija tikai dažas pasīvās mājas. Latvijā, Talsu novada Rojas pagasta Ģipkā, gan pagaidām uzbūvēta tikai viena privātmāja, kas pretendē uz mūsu valstī pirmās pasīvās mājas titulu. Tomēr pamazām arhitektu un inženieru birojos top daudzi jauni projekti, kuros ievērotas pasīvās ēkas prasības, tāpēc ilgi nebūs jāgaida šā būvniecības virziena uzplaukums arī Latvijā.
Zaļi dzīvot ir lētāk
Ēkas apvalkam, logiem un ventilācijas sistēmai ir būtiska nozīme ikvienā ēkā, bet pasīvajā mājā šie elementi tiek optimizēti līdz tādam līmenim, ka vairs nav nepieciešama atsevišķa apkures sistēma. Ietaupītie finanšu līdzekļi ļauj segt papildu izmaksas par siltumizolāciju, izcilas kvalitātes logiem un dažādām inovācijām, piemēram, saules baterijām, kolektoriem, siltumsūkņiem utt.
Pasaules pieredze rāda, ka pasīvās mājas uzbūvēšana sākotnēji izmaksā par 10–15% vairāk nekā parastas mājas būvniecība, lai gan dažās valstīs ir atbalsta programmas, kas sedz šo sadārdzinājumu. Logi un durvis var būt pat par 30% dārgāki, biezā siltumizolācija esot par aptuveni 10% dārgāka nekā parastai mājai. Savukārt ekspluatācijas izmaksas ir vidēji trīs reizes mazākas. Tādējādi jau projektēšanas stadijā ir iespējams izrēķināt pasīvās mājas atmaksāšanās laiku. Šajos aprēķinos jāņem vērā, ka energoresursu cenas nākotnē tikai pieaugs.
Silta bez sildīšanas
Pasīvo māju koncepciju radījuši vācieši Bo Adamsons un Dr. Volfgangs Feists, un tās definīcija īsumā ir šāda: «Pasīvā māja ir ēka, kurā komfortablu iekštelpu klimatu var uzturēt bez aktīvas sildīšanas vai dzesēšanas sistēmas.» Šādās mājās nav tradicionālās apkures sistēmas – siltumu iegūst pārsvarā pasīvā veidā no saules starojuma, mājsaimniecības ierīcēm un pašiem ēkas iemītniekiem.
Termins «pasīvā māja» ir attiecināms uz stingru, brīvprātīgi piemērojamu standartu enerģijas patēriņam būvēs. Vācijas pasīvo ēku institūts ir definējis četras galvenās prasības, kuras sasniedzot, ēku var atzīt par pasīvu:
- nepieciešamais siltumenerģijas patēriņš ir ne vairāk kā 15 kWh/m² gadā;
- norobežojošo konstrukciju gaiscaurlaidība ir mazāka par 0,6 m³/(m²*h) stundā pie 50 Pa spiediena;
- kopējais primārās enerģijas patēriņš siltumam, siltajam ūdenim un elektrībai gadā nedrīkst pārsniegt 120 kWh/m²;
- apkures iekārtas slodzei vēlams (nav obligāti) būt zemākai par 10 W/m² pie projektā paredzētās temperatūras.
Pasīvās mājas pamatelementi
Pasīvās mājas shēma. Izmanto dažādas zema energopatēriņa būvniecības metodes un tehnoloģijas.
1. Laba siltumizolācija
Pasīvās mājas ārsienām, jumtam, kā arī grīdām jābūt apņemtām ar izcilu siltumizolācijas apvalku, lai šīm konstrukcijām panāktu pēc iespējas mazāku siltumcaurlaidību. Mūsdienās ir pieejami dažādi siltumizolācijas materiāli, kurus jāizvēlas pēc to tehniskajām īpašībām un biezuma. Tas jāuztic profesionāļiem – arhitektiem un inženieriem, kuri veiks siltumtehnisko aprēķinu. Siltumizolācijas slānim jābūt nepārtrauktam un jāapņem konstrukcijas no ārpuses, bet ēkas iekšpusē var atrasties masīvas betona vai mūra konstrukcijas, kas siltumu uzkrās un neļaus telpām atdzist arī tad, kad tās netiks apkurinātas. Jāņem vērā, ka siltumizolācijas slāņa biezums pasīvajai mājai var sasniegt vairākus desmitus centimetru, piemēram, mūra sienām no 20 līdz 30 cm un koka konstrukciju sienām no 30 līdz 40 cm. Jumta siltumizolācijas biezums var sasniegt pat 50 cm, bet grīdai parasti pietiek ar siltumizolāciju 20–30 cm biezumā.
2. Gaisa necaurlaidība
Pasīvās mājas apvalkam jābūt īpaši blīvam, jo pretējā gadījumā tiks sildīts āra gaiss. Siltais iekštelpu gaiss vienmēr centīsies atstāt māju pa spraugām, savukārt tas var izraisīt kondensāta un pelējuma rašanos neblīvajās vietās. Gaisa caurplūšanas dēļ var rasties arī caurvējš un aukstā gaisa zonas grīdas tuvumā. Siltumizolācijas materiāli parasti nav gaisu necaurlaidīgi, tāpēc šim apvalkam jābūt projektētam un izbūvētam atsevišķi. Koka konstrukcijās parasti izmanto koka kompozītplāksnes, kas noblīvētas ar lentēm savienojumu vietās. Mūra konstrukcijās pietiek ar vienlaidus apmetumu. Būtiski, lai gaisu necaurlaidīgais apvalks būtu vienlaidus un lai citu būvdarbu veicēji (piemēram, elektriķi) to nejauši nesabojātu. Arī visiem inženierkomunikāciju izvadiem (pat elektrības rozetēm), kas šķērso apvalku, jābūt noblīvētiem ar īpašiem materiāliem. Pasīvās mājas siltumizolācijas un gaisa necaurlaidīgo slāni noteikti jāpārbauda ar īpašo Blower door metodi un infrasarkano kameru.
3. Ventilācijas sistēma
Ventilācijas sistēma būtu vajadzīga ikvienā mājā, bet pasīvajā ēkā tā ir obligāta. Tā kā māja ir blīva un gaisa apmaiņa notiek gandrīz tikai caur ventilācijas sistēmu, ir iespējams izmantot rekuperācijas jeb siltummaiņa sistēmu, kas atgūst siltumu no gaisa, kas tiek izvadīts ārā no mājas. Ventilācijas sistēmā uzstāda arī nelielu elektrisko sildītāju, kas nodrošina silta gaisa padevi iekštelpām. Vasarā sistēma darbosies pretēji un ieplūstošo svaigo gaisu atvēsinās, nodrošinot komfortablu mikroklimatu telpās visu gadu.
4. Pareizi izvietoti hermētiski logi
Viens no ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipiem ir mājas un tās stikloto laukumu pareiza orientācija pret debespusēm, lai maksimāli izmantotu saules enerģiju. Pasīvā saules enerģija caur stiklojumu var kompensēt 40% no ēkas siltuma zudumiem, līdz ar to logi (un arī stiklotās ārdurvis) ir viens no pasīvās ēkas pamatelementiem. Pasīvajai mājai jāizvēlas vislabākie tirgū pieejamie logi, kuriem parasti ir ļoti kvalitatīvs trīskāršs stiklojums. Tam jābūt papildus noblīvētam un iestrādātam īpaši konstruētos rāmjos bez termiskajiem tiltiem. Šādi logi iekštelpās laidīs vairāk siltuma, nekā caur tiem plūdīs uz āru, tāpēc vasarās māju vajadzētu nodrošināt pret pārkaršanu, izmantojot saules aizsargus, žalūzijas, jumta pārkares un citus risinājumus. Pasīvās mājas logos nedrīkst ierīkot papildu ventilācijas sistēmas, ko dažkārt piedāvā logu ražotāji. No hermētiski blīviem logiem nav jābaidās, ja par gaisa kvalitāti gādā inovatīvā mehāniskā ventilācijas sistēma.
5. Energoefektīva dzīvošana
Energoefektivitāte nozīmē saprātīgu enerģijas izmantošanu apsildei, dzesēšanai, ventilācijai un elektrībai, maksimālu dabiskā apgaismojuma un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Tas nozīmē, ka arī visām mājsaimniecības elektroierīcēm jābūt enerģiju taupošām, t.i., A klases. Papildus izmantojot racionālu karstā ūdens piegādi veļasmašīnai un trauku mazgājamajai mašīnai, īpašas žāvēšanas telpas un zema enerģijas patēriņa fluorescentās spuldzes, elektrības patēriņš samazināsies par 50%, salīdzinot ar vidēju mājsaimniecību, bet komforta un ērtību līmenis saglabāsies iepriekšējais. Nepieciešamais atlikušās enerģijas daudzums, kas ir visai mazs, dod iespēju to nodrošināt ar atjaunojamiem energoresursiem, kas citkārt būtu pārāk dārgi vai arī jaudas ziņā nepietiekami.
6. Neliela papildu apkures sistēma
Lai gan pasīvajā mājā nav tradicionālās centrālapkures, ir nepieciešams kāds papildu sildītājs aukstākajām ziemas dienām, tāpēc pasīvo māju ventilācijas sistēmā iebūvē ierīces, kas nodrošina papildu apsildi telpām. Tā kā nepieciešamā siltuma enerģija un sildītāja jauda ir ļoti maza, attiecīgi izvēlētajam enerģijas avotam būs neliela finansiāla ietekme, salīdzinot ar parastu māju, – atjaunojamās enerģijas avoti ir ļoti piemēroti šādām nelielām slodzēm. Siltā ūdens sagatavošanai visbiežāk izmanto uz jumta novietotus saules kolektorus. Ūdens un arī ienākošā gaisa sildīšanai vai dzesēšanai var izmantot visdažādākos siltumsūkņu veidus. Īpašām situācijām (piemēram, elektroapgādes traucējumi) mēdz uzstādīt nelielas biomasas (koks, šķelda, salmi) apkures krāsniņas, kamīnus vai kondensācijas krāsnis dabasgāzei. Tomēr jāuzmanās, lai ar tām nepārkarsētu istabu.
7. Termisko tiltu novēršana
Siltums māju var pamest ne tikai pa spraugām ēkā, bet arī materiāliem ar augstu siltuma vadītspēju, piemēram, metālu, – tos sauc par termiskajiem tiltiem. Pasīvajā mājā nedrīkst būt termiskie tilti, jo pretējā gadījumā samazinās iekštelpu virsmas temperatūras, rodas mitruma bojājumu risks un būtiski pieaug siltuma zudumi. Inženieriem ir zināmas dažādas metodes, kā novērst termiskos tiltus. Būtiskākie likumi ir: nepārtraukt siltumizolācijas apvalku, izvēlēties racionālu ēkas formu un logus iebūvēt siltumizolācijas slānī.
Pasīvās inženiersistēmas. «Klasiski» kompakta ierīce, kur ēkas galvenās inženiersistēmas (apkurei, ventilācijai un karstā ūdens sagatavošanai) apvienotas vienā efektīvā iekārtā.
Termiskie tilti. Vietā, kur sienas savienojas ar pamatu plātni, gandrīz ikvienai mājai ir termiskais tilts. To var novērst, izmantojot īpaši piemeklētus būvmateriālus – piemēram, putustikla blokus.
Ietekme uz vidi
Pasīvo māju koncepcija ļauj uzbūvēt māju, kas ir videi un cilvēkam patiesi draudzīga, ekoloģiska, turklāt lēta. Diemžēl šādu māju būvniecībā šobrīd dominē dažādu sintētisko siltumizolācijas materiālu izmantošana, kas ir pretrunā ar ilgtspējīgas būvniecības principiem, turklāt to tehniskās īpašības un ekonomiskais izdevīgums ir apšaubāmi. Tāpēc zaļi domājošam pasūtītājam vajadzētu uzstāt, lai arhitekts izvēlas Latvijā ražotus, videi un cilvēka veselībai nekaitīgus būvmateriālus, kurus vēlāk iespējams arī pārstrādāt. Īpaši ieteicams, protams, ir koks un celulozes siltumizolācijas materiāli.
Dažkārt cilvēki apšauba, vai pasīvās mājas CO2 izmešu samazinājums ekspluatācijā ir attaisnojams ar papildu izmešiem būvniecības dēļ (jo īpaši attiecībā uz biezo siltumizolācijas slāni)… Šajā gadījumā jāsaprot, ka CO2 izmešu daudzums ir tieši atkarīgs no patērētās enerģijas daudzuma, kas, savukārt, atspoguļojas izmaksās. Tātad – ja pasīvā ēka 10 gadu periodā ir izmaksājusi lētāk par parasto māju, tad arī CO2 izmešu, visticamāk, radīts mazāk.
CO2 emisiju salīdzinājums dažādiem ēku tipiem atkarībā no siltumenerģijas veida (nafta, dabasgāze, elektrība, koksne).
Baidās nosmakt
Pasīvo māju koncepciju, kas detaļās ir zināma tikai retajam, bieži kritizē. Dažas no populārākajām iebildēm ir saistītas ar ventilācijas sistēmu, proti, cilvēki bieži uztraucas, vai nebūs problēmu ar baktērijām, troksni un caurvēju. Jāuzsver, ka pasīvo māju ventilācijas sistēma ir svaigā gaisa pieplūdes sistēma, nevis gaisa kondicionēšanas sistēma, kas atkārtoti izmanto iekštelpu gaisu. Baktēriju vairošanās problēma pie sliktas apkopes ir aktuāla tādās ventilācijas sistēmās, kas izmanto gaisu atkārtoti, bet troksni un caurvēja efektu novērš ar tehniskiem paņēmieniem.
Tāpat cilvēki bieži jautā, vai pasīvajās mājās drīkst vērt vaļā logus. Logus drīkst vērt vaļā, kad vien iemītnieki to vēlas, lai gan tas nav nepieciešams. Tā kā pasīvajā mājā svaigo gaisu nodrošina ventilācijas sistēma, kas aprīkota ar smalkiem piesārņojuma filtriem, iekštelpu gaisa kvalitāte ir nevainojama pat tad, kad iemītnieki ir prom un logi netiek vērti vaļā.
Vienīgais būtiskais pasīvās mājas trūkums ir sausā gaisa efekts, kas ir izteikts ziemā, kad aukstais āra gaiss satur ļoti nelielu mitruma daudzumu. To var regulēt, samazinot gaisa apmaiņas intensitāti, izvietojot istabās vairāk telpaugu un uzturot telpas tīras, jo gaiss, kas ir praktiski bez putekļiem, neliksies sauss pat tad, kad saturēs ļoti maz mitruma. Jāsāk ar zaļi domājošu arhitektu
Ja dažreiz šķiet, ka vides saudzēšanas jomā katrs atsevišķi varam darīt maz, tad savas mājas būvniecība ir tā lieta, kas uz vidi atstāj būtisku ietekmi. Tādēļ tieši mūsu, nevis arhitekta vai inženiera lēmums par būvniecības principiem un metodēm ir visnozīmīgākais. Mums kā pasūtītājiem šajā gadījumā jau pašā sākumā ir jāpieprasa, lai māja tiktu projektēta saskaņā ar pasīvo māju standartu. Jāpārliecinās par izvēlētā arhitekta kompetenci, vēlmi un gatavību uzņemties šo darbu. Pēc tam ar arhitektu jānoslēdz projektēšanas līgums, kurā detalizētas prasības; noteikti vajadzētu pieaicināt speciālistu, kurš pārzina pasīvo māju tehniskās nianses. Lai garantētu mājas atbilstību prasībām, var iekļaut punktu, ka ēkai jāiegūst oficiālais pasīvās mājas sertifikāts, ko izdevis Vācijas pasīvo māju institūts (tas gan projektu sadārdzinās). Pasīvās ēkas koncepcijas galvenais mērķis ir ilgtermiņā lētāka māja, tāpēc pasūtītājam jāzina, ka projekts atmaksāsies konkrētā laika periodā, – šos aprēķinus arī var prasīt projektētājiem.
Sīkāka informācija par pasīvo ēku koncepciju: Artūrs Polis, tālr. 29656778, e-pasts .
Artūrs Polis
Publicēts 2011.gada janvērī.