Nāvējošākā abinieku slimība
Pētnieki ir apkopojuši datus par abinieku izmiršanu, kas notiek jau daudzus gadus. Pēdējo 50 gadu laikā hitridiomikoze ir izraisījusi varžu, krupju un salamandru masveida nāves gadījumus. Šī slimība skar vismaz 491 abinieku sugu, turklāt 90 sugas jau ir izmirušas. Neviena cita slimība nav iznīcinājusi tik daudz sugu. Tajā vainojama sēnīte Batrachochytrium dendrobatidis, kas bojā abinieku ādu un izraisa sirds apstāšanos. Slimība ir sastopama vismaz 60 valstīs, arī Latvijā. Sēnītes izplatīšanos sekmē globalizācija un savvaļas dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība, un abinieki cieš arī no dzīvotņu izzušanas, klimata pārmaiņām un invazīvajām sugām, tāpēc zinātnieki mudina aizsargāt abinieku apdzīvotās teritorijas, ierobežot savvaļas dzīvnieku kolekcionēšanu un tirdzniecību.
Avots: https://www.sciencemag.org/news/2019/03/fungus-has-wiped-out-more-species-any-other-disease
Tirgotāji boikotē ādu maucējus
Izrādās, ka vienas somas izgatavošanai izmanto pat četru krokodilu ādas, tāpēc Londonas luksusa preču tirdzniecības veikals «Selfridges» ir paziņojis, ka no 2020. gada februāra aizliegs tirgot eksotisko dzīvnieku, piemēram, krokodila un pitona, ādas izstrādājumus. Dzīvnieku aizsardzības grupas «Peta» mudināts, tas jau ir atteicies no kažokādu, angoras dzijas un zosu aknu pastētes pārdošanas. Tādējādi «Selfridges» pievienojas «Chanel», Vivjenai Vestvudai, Viktorijai Bekhemai, Diānai fon Firstenbergai, «H&M» un «Adidas», kas arī ir atteikušies no eksotisko dzīvnieku ādu izmantošanas savos izstrādājumos. «Selfridges» nepārdod ūdeni vienreizējas lietošanas plastmasas pudelēs, un veikala iepirkumu maisiņi ir pagatavoti no pārstrādātām kafijas glāzītēm vai plastmasas pudelēm. Arī labdarības organizācijas, tādas kā «Oxfam» vai Lielbritānijas Sirds fonds, nepieņem ziedojumos kažokādas, krokodilādas, ziloņkaula u. tml. izstrādājumus.
Avots: https://www.bbc.com/news/uk-47383219
Videi draudzīgāks maratons
Pēc 2018. gada Londonas maratona no ielām tika savākti 5200 kg atkritumu un 3500 kg pārstrādājamo atkritumu, tostarp aptuveni 47 000 plastmasas pudeļu. Lai mazinātu atkritumu lērumu un Londonas maratonu padarītu par pasaules līderi ilgtspējīgu masu pasākumu vidū, tā rīkotāji samazināja trasē izmantoto pudeļu skaitu par 215 000 vienībām; trīs dzērienu izsniegšanas punktos pudeļu vietā izsniedza kompostējamas glāzes; vienā stacijā sporta dzērienu izsniedza no aļģēm gatavotās ēdamās kapsulās; 700 skrējējiem piešķīra pudeļu jostas, ko pēc tam savāca atkārtotai izmantošanai; pudeles bija gatavotas no pārstrādātas plastmasas; norādījumi par trasi netika iespiesti uz papīra. Turklāt gaisa piesārņojums 2018. gada maratona laikā ceļu slēgšanas dēļ samazinājās par 89%. Maratona rīkotāji ir apņēmušies līdz 2020. gada decembrim panākt to, ka nekas nenonāk izgāztuvēs, jo viss iespējamais tiek izmantots atkārtoti. Skrējēji un skatītāji tiek mudināti lietot sabiedrisko transportu, visas startā pamestās drēbes tiek savāktas un pārstrādātas vai lietotas no jauna, skrējējiem netiek izdalītas nevajadzīgas reklāmas lapiņas, un tiek lietotas energoefektīvas spuldzes, lai samazinātu enerģijas patēriņu un emisijas.
Avots: https://www.virginmoneylondonmarathon.com/en-gb/news-media/latest-news/item/london-marathon-events-aims-to-become-world-leader-in-sustainable-mass-participation-events/
Avokado izsūc sausu Čīli
Lai izaudzētu kilogramu avokado, vajadzīgi 2000 litru ūdens. Jau vairāk nekā desmit gadus Čīles ziemeļos, kur kopš 2000. gada audzē šo augli eksportam uz Eiropu, lauksaimniecības un klimata pārmaiņu dēļ valda liels sausums. Vietējie zemnieki ūdens trūkuma dēļ nevar turēt mājlopus, un upes ir izsīkušas. Ūdens valstī ir privatizēts, un tā tirgus gandrīz netiek regulēts. Mazajiem zemniekiem nevienlīdzīgā cīņā jāsacenšas par pieeju ūdenim ar lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Parlamentā iesprūdis likumprojekts, kurā atzīts, ka piekļuve dzeramajam ūdenim ir cilvēka pamattiesības. Iedzīvotāji dibina dzeramā ūdens komitejas un kooperatīvus, kas mēģina taisnīgi sadalīt nepietiekamos resursus.
Avots: https://elpais.com/elpais/2019/03/21/planeta_futuro/1553160674_048784.html
Banānu lapas maisiņa vietā
2015.gadā veiktā pētījumā atklāts, ka no Taizemes un Vjetnamas okeānā nonāk 60% plastmasas. Tagad abās valstīs lielveikali ir atraduši dabīgu alternatīvu plastmasas maisiņiem – banānu lapas. Veikalos var atrast arī papīra salmiņus, no cukurniedru atlikumiem gatavotas kastes, no kukurūzas un aļģēm darinātus maisiņus.
Avots: https://www.ecowatch.com/plastic-waste-banana-leaf-2634135600.html
Citāds zārks
Amerikāņu dizainere Šeina Garfīlda, veseļodamās no laimboreliozes jeb Laimas slimības, izgudrojusi jauna veida zārku. Tas veidots no auklas, kas piesūcināta ar sēņu sporām. Pēc apbedīšanas sēnes palīdz mirstīgajām atliekām un zārkam ātrāk sadalīties un uzsūc toksīnus. Apbedījuma vietā, lai jēdzīgi izmantotu bagātīgo augsni, pieminekļa vietā iestāda koku.
Avots: http://www.shainagarfield.com/leaves-1
«Ryanair» – lielāko piesārņotāju sarakstā
Eiropas Savienības Transporta un vides grupa iekļāvusi lidsabiedrību «Ryanair» Eiropas desmit lielāko piesārņotāju sarakstā, bet vispirms tiek salīdzināti ES dalībvalstu un Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas 11 000 elektrostaciju un aviācijas dati, jo tos var precīzi izmērīt. Līdz šim saraksta galvgalī bija tikai ogļu elektrostacijas. «Ryanair» gan taisnojas, ka tās pasažieri rada mazāk CO2 izmešu uz kilometru nekā pārējo lidsabiedrību klienti un ka ir «Eiropas zaļākā un tīrākā lidsabiedrība». «Ryanair» oglekļa dioksīda emisijas pērn palielinājās par 6,9%, kopumā tās ir 9,9 megatonnas. ES Transporta un vides grupas aviācijas pārvaldnieks Endrjū Mērfijs izteicies, ka, «runājot par klimatu, «Ryanair» ir jaunās ogles» un «aviācija ir Eiropas lielākā klimata neveiksme». Ja nekas netiks mainīts, aviācijas radītie CO2 izmeši līdz 2050. gadam pieaugs par 300%.
Avots: https://www.bbc.com/news/uk-47383219
Sagatavoja Ieva Zālīte