2009. gada 12. februārī apritēja 100 gadi, kopš dzimis Arvīds Vīksne (1909-1996) – zooloģiskā dārza direktors no 1941. gada līdz 1952. gadam.
Zooloģiskā dārza vēsture un tā vadītāju likteņi ir tikpat dramatiski kā visas Latvijas vēsture. Pirmais zooloģiskā dārza vadītājs K. Grevē (1854-1916) veltīja zoodārza tapšanai un attīstībai visus spēkus, taču Pirmais pasaules karš pārtrauca tā darbību. Dzīvniekus aizveda uz Vāciju. Otrais direktors Laimonis Gailītis (1885-1943) pielika visas pūles, lai zoodārzu atjaunotu, bet, kad grūtais darbs jau vainagojās panākumiem un zoodārzs atdzima, viņu, tāpat kā daudzus citus Latvijas pilsoņus, izsūtīja uz neatgriešanos. Trešajam direktoram – Arvīdam Vīksnem – liktenis bija lēmis gādāt par zooloģisko dārzu Otrā pasaules kara laikā un ne mazāk grūtajos pēckara gados. Ar šo uzdevumu A. Vīksne lieliski tika galā un ir pelnījis, ka Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza vēsturē viņu ieraksta zelta burtiem. Laiku no 1941. līdz 1960. gadam joprojām saucam par Vīksnes laiku. No A. Vīksnes atmiņām: «Toreiz sapņojām par to, kāds būs mūsu zoodārzs. Noteikti ainavisks, kur acīs nedursies bezgaumīgi betona sprosti ar metāla režģiem. Te būs bērzu alejas, ar katru krūmu, katru dobi savā vietā.»
A. Vīksne zooloģiskā dārza administrācijas mājas logā 1955. gada jūlijā. Diplomētais veterinārārsts A. Vīksne veltīja zooloģiskajam dārzam 19 mūža gadus. Direktors kopā ar ģimeni dzīvoja zoodārza teritorijā, šeit auguši viņa bērni Jānis un Anna.
Veterinārārsts A. Vīksne zooloģiskajā dārzā bija nostrādājis nepilnu pusgadu, kad viņu iecēla par direktoru.
Zooloģiskā dārza plāns Otrā pasaules kara gados. Pateicoties A. Vīksnes organizatora talantam, profesionālajām prasmēm un cilvēciskumam, zoodārzs turpināja darboties arī kara laikā, dzīvnieku kolekcija tika paglābta no evakuācijas uz Vāciju.
Zooloģiskā dārza viesu grāmatas fragments. Karam aizejot no Rīgas, cilvēki atsāka plūst uz zoodārzu. Viesu grāmatā rindojas pateicības. Visi uzteic tā labo stāvokli, saka paldies direktoram A. Vīksnem par saglabāto iestādi, kurā jūtama gādīga saimnieka roka, kolektīva darba mīlestība un entuziasms.
Raksts žurnāla «Laikmets» 1943. gada 28. maija numurā.
Zooloģiskā dārza pašdarbnieki 1949. gada janvārī Eglītes vakarā. Pirmajā rindā otrais no kreisās – A. Vīksne. Viņš atceras, ka pašdarbības vakaru tik tiešām bijis daudz – ar koncertiem, teātra spēlēšanu. Cilvēki esot jāmudina attīstīt savus talantus, dzīvot interesanti. Tas sadraudzējot darbabiedrus, cilvēki varot paļauties cits uz citu.
Žurnāla «Zvaigne» 1957. gada 22. numurs. Viens no slavenākajiem Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza audzēkņiem bija mākslīgi izbarotais Bengālijas tīģeris Puršs (dzimis Akbars), kurš kļuva par cirka zvaigzni Margaritas Nazarovas Usūrijas tīģeru grupā. Puršs redzams arī kinofilmā «Svītraino reiss» u.c.
Direktors A. Vīksne ar vienu no saviem aprūpējamajiem – nīlzirgu Augustu, kurš atvests uz Rīgu 1946. gadā. Vīksnes kungs stāstīja, ka jau pirmajās darba dienās zoodārzā sapratis, ka labi jāpārzina katra dzīvnieka bioloģija, par katru jaunu sugu jāmācās no jauna.
A. Vīksne 1948. gadā Kijevas zooloģiskajā dārzā kopā ar tā direktora vietnieku Loginovu. Rīgas zooloģiskā dārza direktors viesojās un dibināja kontaktus ar vairākiem zoodārziem PSRS, pēc katra komandējuma dalījās pieredzē ar kolēģiem un ieteica dažādus uzlabojumus darbā.
A. Vīksne ar lauvu mazuļiem Rīgas zoodārzā. Vīksne lielu uzmanību veltīja dzīvnieku pareizai kopšanai un barošanai. Reti kurā zooloģiskajā dārzā tolaik dzīvnieki tik labi vairojās, bet tīģeru un lauvu vairošanā Rīgas zoodārzam nebija konkurentu. Līdz 1955. gadam te piedzima 20 tīģerēni un 50 lauvēni. Rīgā audzētie lielie kaķi papildināja daudzu zoodārzu kolekcijas un bija pieprasīti zvēru dresētāju aprindās. 1949. gadā pieci lauvēni nosūtīti pat uz ārzemēm.
Kārtējā direktoru maiņa Rīgas zooloģiskajā dārzā 1958. gadā. Kolektīva vidū trīs direktori: augšējā rindā pa kreisi – A. Vīksne (1941.-1952. gads), pirmajā rindā vidū ar puķēm Rihards Stankevics (1958.-1960. gads) un Jēkabs Vecvagars (1955.-1958. gads). Cik ilgi bezpartijiska un vācu okupācijas laikā strādājusi persona var vadīt padomju iestādi? 1952. gadā A. Vīksni «nozīmēja» jaunā amatā – par zoodārza direktora vietnieku zinātniskajās lietās. Līdz savai aiziešanai no zoodārza viņš piedzīvoja vēl trīs direktoru maiņu.
1950. gadu naturālisti Putnu dienās zoodārza lektorijā. Labajā pusē 4. rindā A. Vīksne. Putnu dienas ir populāras joprojām un ne tikai zooloģiskajā dārzā.
Arvīds Vīksne un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza jaunā direktore Ludmila Matajeva zoodārza jubilejas vakarā 1987. gadā. Arī pēc pāriešanas citā darbā Vīksne vienmēr interesējās par jaunumiem zoodārzā, neliedza padomu dzīvnieku ārstēšanā, dalījās atmiņās.
A. Vīksne Rīgas zoodārzā ar igauņu studentu grupu. Viņš daudz laika veltīja zoodārza popularizēšanai un apmeklētāju izglītošanai, bieži vien pats pavadīja viesus.
Zoodārza 1950. gadu plāns. Pateicoties direktoram Arvīdam Vīksnem, Rīgas zooloģiskais dārzs bija viens no labākajiem Padomju Savienībā. Vīksnes izveidotā darba organizācijas sistēma, kā arī izglītotu un atbildīgu darbinieku komanda nodrošināja zoodārza profesionālu darbību vēl vairākus gadu desmitus.
Elvīra Hrščenoviča, Daiga Leimane,
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza darbinieces;
fotogrāfijas no A. Vīksnes ģimenes un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza arhīva
Publicēts 2009.gada februārī.