Latvijā gar atklātās jūras un Rīgas līča krastu 5-10 km platā zonā dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku. Nevienā citā no Baltijas jūras valstīm nav vērojama tik liela iedzīvotāju koncentrācija piekrastē, tāpēc droši var teikt, ka jūras uzbrukumi skar katru otro mūsu zemes iedzīvotāju. Jūru pa sava nama logiem diendienā vēro gandrīz visas mūsu valsts augstās amatpersonas un daudzi miljonāri: gan prezidente Jūmalas rezidencē, gan «Parex» bankas prezidents Valērijs Kargins, gan «Mākoņu» saimnieks Andris Šķēle, arī Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis vasaro netālu no Tūjas.
Jūras krasta joslā gadu no gada diendienā norisinās dabiski ģeoloģiskie procesi. Vietumis jūra noskalo pamatkrastu un tuvojas sauszemei, citviet krasts faktiski nemainās, bet citur tas pieaug, jo jūrai taču kaut kur jāizvieto noskalotie smilšu kalni. Jūrā iegruvušo lērumu viļņi sašķiro: oļi un akmeņi paliek pludmalē, smiltis un grants tiek ieskalota jūrā, lai pēcāk ceļotu gar krastu, bet smalkās māla daļiņas tiek ienestas tālu jūrā un mierīgos apstākļos nogulsnējas dziļumā. Tiem, kas dzīvo pie jūras, jārēķinās ar jūras krasta noskalošanos jeb eroziju vētru laikā, zemāko teritoriju applūšanu, kā arī pludmales un priekškāpu smilšu pārpūšanu iekšzemē.
Kad Latvijai pāri skrien vētra ar ātrumu 30 m/s jeb 100 km/h, sevišķi apdraudēti ir aptuveni 60% Latvijas jūras krasta kopgaruma; reālajā noskalošanās riska zonā atrodas Nida, Mietrags uz ziemeļiem no Papes, Bernātu rags, Pāvilostas vēsturiskā apbūve, Sakas, Jūrkalnes un Užavas pagasta krasti. Pašlaik noskalošanas riskam pakļautas aptuveni 100 dzīvojamās ēkas.
Vētras laikā, kad dažas dienas vējš skrien ar ātrumu 30 m/s, jūrā nonāk 2,24 miljardi m3 jeb 45 tūkstoši vagonu, kuru ietilpība ir 50 m3, smilšu. Šīs smiltis jau nekur nepazūd, tās tiek izskalotas citur, un, ja no Pāvilostas Jūrkalnes virzienā pēc katras vētras jūrā iebrūk 80-130 cm krasta, tad otrpus ostas moliem Liepājas virzienā krasts paplašinās par tiem pašiem 80-130 cm.
Vispamatīgāk vētra deldē krastus, ja tos nesargā ledus krāvumi, un, «pateicoties» globālajai sasilšanai, pēdējo gadu vētras notiek tieši tad, kad ilgu laiku ir kavējusies ziema. Ja pirms gadiem 40 stāvkrastus noskaloja ar ātrumu aptuveni
1 m gadā, pēdējās desmitgadēs erozijas ātrums ir pieaudzis pat pieckārt.
Vēsturiski Pāvilosta ierīkojusies pašā jūras krastā, un ikviens var apskatīt, ka tagad vairs tikai kādas trīs sētas turas pretī jūras spēkiem. Pāvilostas pašvaldība nolēmusi lūgt Latvijas Vides aizsardzības fondam līdzekļus, lai turpinātu būvēt gabionus iepretī apdraudētajām ēkām. Guntis Eberhards lēš, ka kopā ar precīzu projektu 1 km jūras krasta nostiprināšana izmaksās aptuveni 1 miljonu latu. Turklāt akmeņus nostiprināšanai nedrīkst lasīt jūras krastā, tie jāiepērk no apkārtnes zemniekiem – no viņu laukiem.
Grūti izprotama Pāvilostas pašvaldības stīvēšanās ap pelēko kāpu. Tas, ka šajā apvidū jūras krastā māju celt var tikai cilvēki, kam naudas kaisīšana vējā ir vaļasprieks, izrādās, nav pietiekami labs arguments izcilā biotopa pasargāšanai no apbūves.
Eiropas jūru krastu erozijas pētnieki iesaka piecus rīcības variantus:
- Nedarīt neko; piemērots ieteikums mazapdzīvotos posmos, kur nav ēku un ceļu.
- Kavēt jūras virzīšanos uz krastu, sadarbojoties ar dabiskiem procesiem: saglabājot mitrājus un niedrājus.
- Pakāpeniski atkāpties no apdraudētajiem krasta posmiem.
- Pamazām virzīties jūras virzienā, apdzīvotu vietu aizsargāšanai izmantojot krasta aizsargbūves.
- Neatkāpties, bet veidot drošas stacionāras krasta aizsargbūves.
Latvijas apstākļos visprātīgāk tomēr būtu pakāpeniski atkāpties, jo jūras krastu erozija ir dabisks process, kuru neviens nespēj apstādināt.
Pārveidotā jūras krasta kopgarums ir aptuveni 150 km jeb aptuveni 30% no krasta līnijas garuma. Visvairāk pārveidota ir Rīgas līča krasta kāpu aizsargjosla (91 km), bet Irbes šauruma krasta joslā – tikai ap 8,5 km.
Cilvēku relatīvi maz ietekmēto, dabisko pludmaļu, priekškāpu un krasta kāpu josla aizņem aptuveni 82 km garu krasta joslu, t.i., aptuveni 30% no smilšaino krastu kopgaruma. Sadalījums ir atšķirīgs gar atklātās Baltijas jūras, Irbes šauruma un Rīgas līča piekrasti.
Anitra Tooma
Publicēts 2007.gada martā.
Noskalošanas jeb erozijas krasts.
«Jūras pamatkrasta pārmaiņas pēdējo 70 gadu laikā».
G. Eberhards. «Jūra uzbrūk! Ko darīt?»; LU, 2004.
Apdraudētās apdzīvotās vietas un objekti
| Apdzīvotā vieta | Dzīvojamās mājas | Palīgēkas, vasarnīcas u.c. |
| Atklātās Baltijas jūras piekraste | ||
| Nida, Rucavas pagasts | 3 | 2 |
| Pape, Rucavas pagasts | 1 | 2, bāka |
| Bernāti, Nīcas pagasts | 3 | 1 |
| Vērgales pagasts | 2 | 3 |
| Akmeņrags, Sakas pagasts | 1 | 2, bāka |
| Pāvilosta | 3 | 4 |
| Jūrkalnes pagasts | 1 | |
| Sārnate, Užavas pagasts | 3 | 4 |
| Užavas bāka | bāka | |
| Rīgas līča piekraste | ||
| Kaltene un Valgalciems, Rojas pagasts | 15 | 13 |
| Upesgrīva, Mērsraga pagasts | 2 | 3 |
| Abragciems, Engures pagasts | 2 | 5 |
| Engure | 5 | 14, kapsēta |
| Plieņciems | – | 1 ražotne |
| Apšuciems | 5 | 5 |
| Klapkalnciems | – | 2 ražotnes |
| Ragaciems | 6 | 6, bāka |
| Lapmežciems | 4 | 5 |
| Bigauņciems | 6 | 8 |
| Zvejniekciems | 1 | 3 ražotnes |
| Saulkrastu lauku teritorija, Liepupes pagasts | 5 | 4 |