Enerģija ir mums visapkārt. Pat cilvēks ar paša izstaroto enerģiju varētu spīdināt spuldzīti nepārtraukti. Ikvienam jau gribētos neizmantoto vasaras siltumu savākt vienuviet un tad pamazām izmantot ziemā. Man atkal ir jāpiemin pamācošā 1970.gadu enerģētiskā krīze, kas rosināja zinātniekus piestrādāt pie alternatīvām tehnoloģijām. Iegaumējiet vārdu SILTUMSŪKNIS. Ticu, ka pavisam drīz Latvijā to zinās un izpratīs ikviens. Pagaidām gan tikai pārsimt ēku apsilda ar siltumsūkni, bet naftas un gāzes cenu pieaugums motivē cilvēkus jaunbūvēm izvēlēties ekonomiskus un zaļus apkures veidus. Uzreiz jāsaka, ka siltumsūknis bez elektrības nedarbojas – tā nepieciešama sūkņu un kompresoru darbināšanai. Tāpēc – drošs paliek nedrošs – uzbūvējiet arī kamīnu, kur bargākos laika apstākļos rotaļāties ugunij.
Izrādās, ka Zviedrijā vismaz 95% jaunuzcelto namu apsilda ar dažādu veidu siltumsūkņiem. Uz jautājumu, kā tad īsti darbojas siltumsūkņi, zinātājs parasti atbild: tāpat kā ledusskapis, tikai otrādi, t.i., ledusskapis pārvieto siltumu no iekšienes uz āru, bet siltumsūknis – no āra uz iekšu. Tā kā es neesmu satikusi nevienu, kas apliecinātu, ka zina, kāpēc saldē ledusskapis, pastāstīšu par siltumsūkņiem sīkāk.
Kur glabājas siltums?
Vispirms kopā ar sertificētu siltumsūkņu speciālistu ir jāvienojas, no kurienes izdevīgāk paņemt siltumu. Iespēju ir daudz: no zemes, dziļurbuma, ventilācijas siltuma, apkārtnes gaisa, tuvējā ezera vai jūras, kaut vai notekūdeņiem. Ja gribat ierīkot apsildāmu grīdu cūku fermā, tad tur siltums ir pavisam netālu – mēslu tvertnē. Visapkārt ir siltums, kas to vien gaida, lai siltummīlošais cilvēks to pārvērstu vēl augstvērtīgākā komfortā.
Zemes virskārtas siltums. Vasarā zeme akumulē pietiekami daudz siltuma, lai ziemā augsnes virskārta nesasaltu dziļāk par 1,20 m. Turklāt vairāk siltuma satur mitra zeme. Lai ierīkotu siltumsūkni, kas izmanto zemes virskārtas siltumu, jārēķinās ar pamatīgiem rakšanas darbiem aptuveni pusotra metra dziļumā jeb 20 cm dziļāk par augsnes sasalšanas robežu – zemē būs jāiegulda aptuveni 500 m plastmasas cauruļu. Pa tām plūst 500 l nesasalstoša šķidruma – propilēnglikols vai metanols –, kas paņem augsnes siltumu (~ +5°C) un nodod to R407C, kas, atšķirībā no freona, ir videi un ozona slānim draudzīgs. Uzsilstot R407C pārtop par gāzi, tvaiki kompresorā tiek saspiesti un uzkarst līdz +100-130°C un atdod siltumnesējam jeb ūdenim, kas +55°C silts cirkulē apkures sistēmā vai tek no krāna.
Kad R407C savu darbu paveicis, tam samazina spiedienu, karstums mazinās, bet propilēnglikols atgriežas cauruļu sistēmā un atkal paņem zemes siltumu. Tiesa, augsne ap caurulēm nedaudz atdziest, bet tad jau klāt ir pavasaris un saule no jauna uzsilda zemi, kas darbojas kā akumulators mājas apkures sistēmai. Cilvēki, kas pirms pāris gadiem ierīkojuši siltumsūkni, atzīst, ka sniegs zonā ap caurulēm un pārējā pagalmā izkūst gandrīz vienlaikus.
Siltums no ūdenstilpes. Ja jūsu mājai blakus atrodas jau pie krasta dziļš un līdz gultnei neaizsalstošs dīķis, ezers vai cita ūdenskrātuve, varat izmantot ūdens glabāto siltumu. Tad gandrīz nekas nebūs jārok, atliks vien cauruli ar nesasalstošo šķidrumu ieguldīt ūdenī.
Siltums no dziļurbuma. Dziļi Zemes iežos atrodas neizsīkstošs bezmaksas siltuma avots, kur temperatūra visu gadu ir nemainīga. Kaut arī dziļurbuma ierīkošana nav lēts prieks, tas dod iespēju apgādāt saimniecību gan ar labu ūdeni, gan apsildīt telpas un ūdeni. Turklāt dziļurbumā ierīkotās caurules neaizņem daudz vietas un ietekme uz vidi ir minimāla.
Auksts gaiss ir karsta alternatīva. Lai cik dīvaini tas izklausītos, siltumu satur arī āra gaiss. Sliktā ziņa ir tikai tā, ka apsildei izmantojamo enerģiju var iegūt vien no tāda gaisa, kas nav vēsāks par –10°C.
Siltums no ventilācijas gaisa. Ja ēkā ir ierīkota ventilācijas sistēma, būtu grēks silto gaisu palaist debesīs neizmantotu. Šīs siltumenerģijas atkārtota izmantošana ir tik pašsaprotams pasākums, ka jaunbūvju ventilācijas sistēmās bieži iebūvē arī nostrādātā gaisa siltumsūkņus. Turklāt telpās ar labu gaisa apmaiņu neieviešas pelējums un mazinās mākslīgo būvmateriālu un interjera priekšmetu izgarotais kaitīgums. Tas, ka atmosfērā izplūst tikai +1°C vēss gaiss, nevienam nekaitē.
Kā izskatās siltumsūknis?
Tie, kas nelūr lācītim vēderā, nekad paši savām acīm neredzēs, kā cirkulē propilēnglikols un kā freons no šķidruma pārvēršas gāzē, jo no ārpuses siltumsūknis izskatās kā paliels, balts ledusskapis ar nelielu, glītu elektroniskās vadības paneli, uz kura attēloti viegli saprotami darbināšanas simboli un siltuma parametri. Tas ir sagatavots dažādu siltuma ieguves sistēmu pieslēgšanai, jo daudzi izvēlas ziemā ēku sildīt ar siltumu, kas iegūts no zemes, ūdens dzīlēm vai ventilācijas, bet vasarā izmanto tikai gaisa atdoto siltumu. Tā samazinās tēriņi par elektrību.
Par ietaupīto naudu
Zemes siltumsūknis dod 3-5 reizes vairāk siltumenerģijas nekā tā patērētā elektroenerģija, t.i., vidēji trīs ceturtdaļas enerģijas tiek iegūtas bez maksas! Jo vairāk ēkā ir siltuma un siltā ūdens lietotāju, jo vairāk naudas tiek ietaupīts – siltumsūkņa cena gan mainās atkarībā no jaudas, bet salīdzinoši tas nav sevišķi būtiski. 2005.gada vasarā zemes siltumsūknis, kas piemērots 200 m² lielas mājas apsildīšanai, kopā ar cauruļu ieguldīšanas tēriņiem izmaksā aptuveni Ls 6000.
Ja salīdzina parasto elektrisko apsildes katlu, kas papildināts ar mehānisku sūcējventilāciju, tad 100 m² lielas mājas apkurei un ūdens sildīšanai izmanto aptuveni 15 000 kWh/gadā. Toties, izmantojot apkurei un ūdens sildīšanai ventilācijas gaisa siltumsūkņus, tiks iztērēts uz pusi mazāk elektroenerģijas!
Tērējot 1 kWh elektrības, siltumsūknis no radiatoriem dod 3,5 kW siltuma, bet no siltajām grīdām – 4,5 kW siltuma. Tālākiem aprēķiniem atgādinu, ka 1 kWh elektroenerģijas maksā 0,045 latus. Vēl pārliecinošāk ietaupīt izdodas, ja izmanto “Latvenergo” piedāvāto dienas un nakts tarifu.iltumsūkņa kompresors bez problēmām kalpos 25 gadus, tam nekas nav jāmaina, sistēmā nekas nevar izdegt. Ja pazūd elektrība, tas apstājas, līdzko elektropadeve atjaunota, siltumsūknis automātiski atsāk darboties, jo ieprogrammētā atmiņa nezūd. Siltumsūkni var pieslēgt GSM un interneta sakariem un kontrolēt temperatūru no attāluma. Kad siltumsūknis savu mūžu būs nokalpojis, to atliks nomainīt pret vēl efektīvāku modeli, jo nekas dzīvē nestāv uz vietas. Caurules zemē, dziļurbumā vai ūdenī, kā arī radiatoru sistēma nav jāmaina.
Tad nu atliek vienīgais jautājums: kāpēc Latvijā siltumsūkņi ierīkoti vien pārsimts ēkās? Atbilžu varianti ir vairāki:
- pagaidām mums trūkst zaļās apziņas;
- praktisko latvieti biedē samērā lielie ieguldījumi;
- ko nepazīst, to neiedomājas gribēt!
Visčaklākie siltumsūkņu pircēji ir Pierīgas jaunceļamo ciematiņu iemītnieki un jauno viesu namu saimnieki.
Anitra Tooma
Publicēts 2005.gada oktobrī.