Izmantojot neapstrīdamo argumentu, ka Latvija nespēj saražot tik daudz elektroenerģijas, lai pašiem pietiktu, valdība, neapspriežoties ar sabiedrību, gatavo dokumentus, lai iesaistītos AES celtniecībā mūsu valsts pierobežā – Lietuvā. Un uzliktu valsts iedzīvotājiem milzīgu, gadiem dzēšamu parādu nastu. Alternatīvie jeb atjaunojamo enerģiju avoti viņiem šķiet kā zaļo dīvainības. Ieteikumi taupīt energoresursus tiek tulkoti kā aicinājumi pārcelties uz dzīvi alā. Taupīt? Šis, protams, nav populārs vārds, jo ar to investīcijas nepiesaistīt. Bet vidi gan tā var pasargāt. Kādas tad ir taupīšanas iespējas? Vai tikai atsakoties no iespējamiem labumiem, piemēram, neizgreznojot māju ar spuldzītēm Ziemassvētku laikā? Izrādās – nepavisam ne. Milzīgs potenciāls slēpjas tās enerģijas taupīšanā, kura mums vispār nav vajadzīga un kuru mēs izšķērdējam savas nevīžības dēļ.
Ērtais, bet neefektīvais gaidīšanas režīms
Elektropreču patērētais enerģijas daudzums palielinās ārkārtīgi strauji un sasniedz pat 30% kopējā elektrības patēriņa, turklāt aptuveni puse no tās tiek tērēta pilnīgi nelietderīgi. Liela daļa mūsdienu tehnikas allaž atrodas lietošanas gatavībā jeb t.s. stand-by režīmā, gaidot mūsu mājienu ar pulti. Pirmajā mirklī datora, printera, skenera vai tālruņa lādētāja elektroenerģijas patēriņš gaidīšanas režīmā var šķist niecīgs. Tomēr gada laikā, piemēram, televizors, gaidīšanas režīmā patērē aptuveni 70 kW/h. Sadzīves elektrotehnika var patērēt elektrību pat izslēgtā režīmā, tāpēc viens no iespējamiem taupības soļiem ir saslēgt tuvumā esošo tehniku vienā rozetē, lai, beidzot darbu, varētu izraut no kontakta kontaktdakšiņu.
Eiropas Komisijas Kopējā pētniecības centra informācija liecina, ka katrā mājsaimniecībā nepārtraukti nelietderīgi tiek izmantoti 100 W elektrības, bet Eiropā kopā ir 100 miljoni mājsaimniecību. Tātad gadā Eiropā nelietderīgi iztērē 100 miljardus kWh, un to saražošanai jādarbina 10 lielas elektrostacijas.
No vienas puses, ražotāji strādā, lai samazinātu elektroietaišu enerģijas patēriņu gaidīšanas režīmā, tomēr, no otras puses, mums kā patērētājiem arī vajadzētu pielikt iespējami daudz pūļu, lai šo nevajadzīgo patēriņu samazinātu līdz minimumam. Iegādājoties jaunu sadzīves elektrotehniku, būtu svarīgi painteresēties par tās enerģijas patēriņu gaidīšanas režīmā. Daži piemēri: pārdošanā pašlaik ir gan tālruņu, gan citas tehnikas bateriju un akumulatoru lādētāji, kas pastāvīgi patērē 2 W. Tomēr jaunākās paaudzes lādētāji patērē tikai 0,2 W.
Kopētājiem, faksiem, printeriem un daudzfunkcionālām iekārtām strāvas patēriņam gaidīšanas režīmā vajadzētu būt 6 W, ja to drukāšanas intensitāte ir līdz 7 lpp. minūtē, vai 16 W, ja vairāk par 7 lpp. minūtē. Izslēgtā stāvoklī to patēriņam nevajadzētu būt lielākam par 3 W.
Ievērojami vairāk elektrības patērē ieslēgts modems ar to pavadošajām ietaisēm (rūteru) – aptuveni 20 W neko nedarošā stāvoklī. Tomēr par tā atslēgšanu no strāvas gan vispirms vajadzētu konsultēties ar datortīkla administratoru.
Kopējā pētniecības centra speciālisti aprēķinājuši, ka vidēji Eiropā katrā mājsaimniecībā gadā nelietderīgi tiek tērētas 647 kWh, kas, pēc Latvijas elektroenerģijas cenām, pašlaik maksā Ls 31.
Nomaini spuldzītes un maksā par 70% mazāk
Vidēji 15% no kopējā patērētās elektrības daudzuma mājās prasa apgaismojums. Parastās kvēlspuldzes ir ļoti neefektīvas, jo 90% no patērētās elektroenerģijas pārvērš siltumā un tikai 10% – gaismā. Savukārt kompaktās fluorescentās spuldzītes, dodot tikpat daudz gaismas, patērē par trešdaļu mazāk enerģijas un kalpo 10 reižu ilgāk. Jāņem vērā, ka pēdējos gados šo spuldzīšu kvalitātes un kalpošanas ilguma rādītāji ir ievērojami uzlabojušies. Patlaban visvairāk šo spuldzīšu lieto vācieši – vidēji 6,5 spuldzītes katrā mājsaimniecībā.
Energoefektīvo spuldžu mūžs ir aptuveni 6000 stundu. Varam vienkāršā veidā veikt aprēķinus un salīdzināt parastās kvēlspuldzes un kompaktās fluorescentās spuldzes izmaksas šajā periodā.
20015.gadā ir skaidrs, ka energoefektīvās spuldzes ir slikts variants, tagad visvairāk var ieteupīt, lietojot LED spuldzes.
Tātad, lietojot apgaismojumu 6000 stundu (jeb aptuveni 4 stundas ik dienas 4 gadus), parastā 100 W kvēlspuldze būs jānomaina sešas reizes, spuldžu un patērētās elektroenerģijas kopējās izmaksas būs 30 latu. Savukārt ekvivalenta ekonomiskā spuldze, kas patērē 23 W, būs nepieciešama tikai viena, šīs spuldzes un patērētās elektroenerģijas kopējās izmaksas būs tikai 10 latu. Jūsu ietaupījums līdz ar to būs 20 latu! Vai jums ir kāds pretarguments, lai laistu garām šo ietaupījumu?
| Aparatūras veids | Patēriņš gaidīšanas režīmā, W | Patēriņš gadā, kWh | Elektrības izmaksas gadā, Ls |
| Vecs televizors | 6 | 43,6 | 2,09 |
| Jauns televizors | 2 | 14,6 | 0,70 |
| DVD | 2 | 17,5 | 0,84 |
| Vecs videomagnetofons | 8 | 70 | 3,36 |
| Jauns videomagnetofons | 3 | 26 | 1,25 |
| Veca Hi-fi sistēma | 3 | 26 | 1,25 |
| Jauna Hi-fi sistēma | 1 | 8,7 | 0,42 |
| ADSL modems | 2 – 10 | 73 | 3,50 |
| Dators | 1 – 5 | 36,5 | 1,75 |
| Printeris | 2 – 10 | 87,6 | 4,20 |
| Mikroviļņu krāsns | 2 | 17,5 | 0,84 |
Raksta sagatavošanā izmantota «Zaļā iepirkuma rokasgrāmata» (Jānis Brizga, biedrība
«Zaļā brīvība», 2006) un Eiropas Komisijas Kopējā pētniecības centra materiāli.
Ģirts Strazdiņš
Publicēts 2007.gada janvārī.