Izrādās, pašlaik vismazāk jāpiemaksā par ekoloģiskā piena produktiem – tad sākam zaļo revolūciju virtuvē tieši ar tiem! Izrādās, Latvijā vadošais ekopiena produktu ražotājs ir uzņēmums «Tukuma piens», un vieni no senākajiem tā sadarbības partneriem – saimniecība «Geidas».
Džūkstes novada zemnieki Gundega un Oskars Jēkabsoni teic, ka brīdī, kad nolēmuši saimniekot bioloģiski un atteikties no pesticīdu lietošanas, kā akmens no sirds novēlies: nebūs vairs jāindējas pašiem, nebūs jāpakļauj riskam kaimiņi, un piens būs labākais, kāds vien iespējams!
«Geidu» ganāmpulkā ir 13 govis, kas kūtī pavada ziemu, bet pārējā laikā ganās pļavās un uzēd pašu saimniecībā ražotu spēkbarību, kas nesatur Argentīnā audzētu ģenētiski modi cēto soju un ar pesticīdiem dāsni miglotus graudus. Ja kādai govij nepieciešams dot medikamentus, nogaidīšanas laiks ir divas reizes ilgāks nekā parastajām saimniecībām. Bioloģiskos zemniekus sertificē un uzrauga vai nu valsts SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» Priekuļos, vai uzņēmums «Vides kvalitāte». Darbinieki ierodas gan iepriekš paziņotās, gan pēkšņās pārbaudēs. Ja par zemnieku tiek saņemta sūdzība, kontrolētāji noteikti būs klāt bez pieteikšanās. Ja bioloģiski sertificētus zemniekus pieķer pārkāpumos, viņiem jāatmaksā visas par bioloģisko lauksaimniecību saņemtās subsīdijas, un tie nereti ir vairāki desmiti tūkstoši eiro. Atgādināšu: ja konvencionālais zemnieks noindē kaimiņa bišu saimes, viņu soda ar pārsimt eiro, ja vispār soda. Turklāt tagad bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta nansējums reti kad ir lielāks par maksājumiem, ko saņem konvencionālie zemnieki. Tā ka patiesībā nav neviena iemesla kļūt par sertificētu zemnieku, ja vien nav vēlmes īpašāk izcelt, ka tu esi viens no tiem 10 procentiem Latvijas zemnieku, kuri neindē vidi.
Uzņēmuma «Tukuma piens» direktors Ints Poškus stāsta, ka bioloģiski sertificēto pienu iepērk no 44 saimniecībām un mēnesī pārstrādā 450 tonnu ekopiena – un pat ar šo nelielo daudzumu tas ir lielākais ekoloģiskā piena produktu ražotājs Latvijā. Vakaros ražošanas līnijas tiek mazgātas, un no rīta pirmais uz pārstrādi nonāk piens no bioloģiski sertificētajām saimniecībām, pēc tam citos piena rezervuāros iesūknē pienu no nesertificētajām saimniecībām. Ekojogurtu ražo, pievienojot Pūrē ražotu džemu, ko gatavo no ekocukura un ogām, kas vāktas sertificētās mežu platībās (mellenes), dārzos (avenes, ķirši) un izcirtumos (meža zemenītes). Lai džemu atzītu par izmantojamu ekojogurtam, ražošanas līnijai jābūt ekosertificētai.
Ekoaudits ir par kārtu stingrāks nekā parastais un sodi bargāki. Bet tik un tā aptaujās 60% pircēju, kas nepērk ekoproduktus, atbild, ka viņi netic, ka tie patiesi ir ekoprodukti. Un ne jau tāpēc, ka ekopiens būtu mazliet dārgāks. Tātad Latvijā lielākais bioloģiskās lauksaimniecības klupinājums ir neticība labajam.
Anitra Tooma
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 03/2015