Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau krietnu laiku diskutē ar medniekiem par medību ilgtspējas pamatprincipiem un ierobežojumiem šaut putnus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un «Natura 2000» teritorijās. Pašlaik svina skrotis aizliegts lietot dabas liegumos. Lielu mednieku pretestību izpelnījies ierosinājums aizliegt medībās lietot svina munīciju ne vēlāk kā no 2012. gada.
Lai gan par svina toksiskajām īpašībām ir zināms jau sen, medībās joprojām tiek izmantota svinu saturoša munīcija. Visvairāk to izlieto ūdensputnu medību laikā: vienā patronā ir aptuveni 30 g svina, bet mednieks pa vienu putnu izšauj vidēji 3-6 patronas. Putnam trāpa tikai dažas skrotis, pārējās nokrīt zemē vai sabirst ūdenī. Ūdensputni skrotis uzlasa, jo notur tās vai nu par barību, vai gastrolītiem (akmentiņiem, kas palīdz saberzt barību) un saindējas. No saindēšanās ar svinu katru gadu pasaulē iet bojā miljoniem ūdensputnu. Ar svinu piesārņotajās ūdenstilpēs saindējas arī zivis.
Arī lielo dzīvnieku medībās tiek izmantota svina munīcija. Lode, ietriecoties medījuma ķermenī, izšķīst sīkos svina gabaliņos pat ļoti attālu no trāpījuma vietas. Daži mednieki šo saindēto gaļu atstāj mežā plēsējiem, kas pēcāk saindējas. Daļa nonāk pašu mednieku un viņu tuvinieku galdā…
Tāpēc ornitologi ierosina aizliegt svinu saturošas munīcijas izmantošanu visos medību veidos. Savukārt mednieki tam kategoriski iebilst, apgalvojot, ka ar tērauda, bismuta vai alvas skrotīm neko nevar nošaut, turklāt tās esot krietni dārgākas nekā svina skrotis.
Baisi fakti par svinu
Svins ir samērā mīksts, bet smags metāls ar zilgani pelēku spīdumu; gaisā tas oksidējas un pārklājas ar blīvu svina oksīda aizsargkārtiņu. Svinu plaši izmanto akumulatoru, munīcijas, arī cauruļvadu un blīvju izgatavošanā, kā arī dažādās ierīcēs aizsardzībai pret radioaktīvo starojumu. Būtisks svina, kā arī kadmija un dzīvsudraba emisijas avots ir fosilā kurināmā (akmeņogļu) sadedzināšana. Svina plašā izmantošana novedusi pie tā, ka liels daudzums šā metāla nokļūst vidē. Atmosfērā esot aptuveni 180 tūkstoši tonnu svina. Autotransports ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem piesārņojuma ar svinu avotiem. Veselības aizsardzības apsvērumu dēļ svina lietošana jau ir samazināta daudzu produktu, piemēram, krāsu, keramikas izstrādājumu, cauruļvadu blīvju, ražošanā. Notiek pāreja uz bezsvina benzīna izmantošanu, jo svins intensīvi uzkrājas sēnēs, augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā. Svins atrasts arī dekoratīvās kosmētikas un sveču dakts sastāvā.
Svins var iedarboties uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem. Visvārīgākā ir nervu sistēma, sevišķi bērniem: zūd reakcijas ātrums, rodas nespēks ekstremitātēs (pirkstos, plaukstu locītavās, potītēs), notiek izmaiņas asins sastāvā (anēmija), cieš arī nieres un reproduktīvā sistēma. Cilvēkam ir straujas garastāvokļa maiņas, pelēka ādas krāsa.
Saindēšanās ar svinu pazīmes putniem ir dziedzerkuņģa atslābums, zaļi, ūdeņaini ekskrementi, svara zudums, mazasinība un grūtības noturēt kaklu un spārnus. Dzīvnieki var kļūt akli un galu galā iet bojā. Fizioloģisku un uzvedības pārmaiņu rezultātā tie kļūst vieglāk pieejami plēsējiem un jutīgāki pret badu un slimībām. Svins negatīvi ietekmē arī to vairošanās sekmes.