Kamēr mediķi strīdas, ko tieši var uzskatīt par mūsdienu pasaules sērgu – sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgos audzējus vai alerģijas –, tie, kuri sazin no kā kasās, šķauda, smok un mokās jau gadiem, ir pārliecināti, ka visnepatīkamākā kaite ir ALERĢIJA. Dakteris Čārlzs Baklejs, kurš 1873. gadā atklāja tā saukto siena drudzi, jau tad paredzēja, ka šī un līdzīgas kaites kļūs par civilizācijas lāstu, un tā arī notika – pagājušā gadsimta 60. gados alerģijas sāka mocīt aizvien vairāk cilvēku, turklāt – jo attīstītāka bija valsts, jo biežāk tās iedzīvotāji sāka neadekvāti reaģēt uz kādu vielu. Latvija pašlaik atkārto ciklu, kuru citas attīstītās valstis jau izgājušas pirms 10-15 gadiem. Pirms gadiem pieciem britu laikrakstā «Guardian» parādījās prognoze, ka gaidāma alerģijas epidēmija, proti, 2015. gadā puse eiropiešu cietīšot no dažādām alerģijām. Aprunājusies ar Latvijas ārstiem, uzzināju, ka pašlaik aptuveni ceturtā daļa bērnu jau ir slimi, un mediķi man piekrita, ka pavirša attieksme pret sadzīves ķīmijas lietošanu ikdienā ir viena no lietām, kas izraisa daudzas veselības problēmas. Sadzīves ķīmija, bez kuras neiztiek neviena mājsaimniecība, ir trīs reizes kancerogēnāka par skābajiem lietiem un ozona caurumiem kopā.
Alerģija ir iedzimts imūnsistēmas defekts, organisma īpatnēja, pastiprināta reakcija uz ikdienā sastopamām vielām, pret kurām tas izstrādā pretvielas, ko tam normāli nevajadzētu darīt. Tas notiek tikai to cilvēku organismos, kuriem ir šīs īpatnējās gēnu kombinācijas, kādu nav citiem. Tā kā par šiem procesiem atbild daudzi gēni, tas ir sarežģīts imūnsistēmas mehānisms. Organisma normālas darbības rezultātā minētās pretvielas vajadzētu izstrādāt tikai pret vīrusiem un parazītiem, kas mūsu organismam ir sveši.
Kāpēc tik daudzi cilvēki sirgst ar alerģiju? Tāpēc, ka esam apsēsti ar tīrības māniju, dzīvojam pārāk sterilā vidē, reklāmu iespaidā paklausīgi pērkam dažādus tīrīšanas līdzekļus, baktēriju iznīcinātājus, spēcīgus traipu izskaudējus, bet nepainteresējamies, kāds tad ir šo produktu sastāvs. Kad pieliekam tuvāk acīm noskatīto paku, nāk šķavas un niez acis – tas ir pirmais simptoms, ka pirkums vairāk kaitēs nekā palīdzēs. Turklāt antibakteriālie līdzekļi iznīcina baktērijas, neļaujot izveidoties pilnvērtīgai imūnsistēmai, bet ražotāji mūs vilina ar solījumiem, ka tiks iznīcināts vien tas, kas mums kaitē.
Mājturības vispārējā ķimizācija
Katru gadu sadzīves ķīmijas nozarē tiek radītas aizvien jaunas vielas un dažādas to kombinācijas, kas kā revolucionāri, bet mazpārbaudīti atklājumi nonāk tirdzniecībā, tiek uzmācīgi reklamēti, ne zilbes nebilstot par alerģiju risku. Kad ar palielināmā stikla palīdzību rūpīgi izpētīsi visu, kas nodrukāts uz iepakojuma, uzzināsi, ka… Patiesībā, neko tu neuzzināsi, vien to, ka konkrētais līdzeklis jāsargā no bērniem. Un, tā kā sadzīves ķīmiju mēs nelietojam kosmētiskos nolūkos, produkta sastāvdaļas uzskaitītas vien aptuveni – ES neprasa, lai tās būtu nosauktas pilnībā un sarindotas daudzuma secībā. Iesaku vērīgi izlasīt videi draudzīgo tīrīšanas līdzekļu sastāvu un mazliet aizdomāties, kāpēc uz to iepakojuma rakstīts, piemēram: nesatur glikola ēteri, ftalātus, balinošas vielas, optiskos balinātājus un krāsvielas, sintētiskas smaržvielas utt. Tāpēc, ka šīs ir tās bīstamās vielas, ko labticīgi ienesam savā mājā, mazgājam veļu un laimīgi ostām kā reklāmā.
Eiropā izmanto aptuveni 80 tūkstošus sintētisko ķīmisko vielu; ir konstatēts aptuveni 2800 ķīmisko vielu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, kobalts, niķelis, hromāti, formalīns u.c., bet tikai dažas no tām ir aizliegtas. Turklāt ikdienā mēs esam pakļauti daudzu ķīmisko vielu ietekmei vienlaikus, uzņemot tās caur ādu, ieelpojot, apēdot, caur brūci vai citā veidā. Dažas sadzīves ķīmijā sastopamās vielas pavisam ātri izraisa alerģiskas reakcijas, bet ir vielas, kas vispirms uzkrājas organismā un tikai pēc gadiem sāk maitāt dzīvi tās lietotājam. Ja ķīmiskajām vielām vai produktiem ir līdzīga jeb sinerģiska iedarbība, šīs īpašības bieži summējas. Iespējams arī, ka viena ķīmiskā viela kombinācijā ar citu ķīmisko vielu var pastiprināt šīs otras ķīmiskās vielas iedarbību.
Pirms pāris gadiem tika veikts pētījums, kura ietvaros analizēja bīstamo vielu koncentrāciju Eiropas un arī Latvijas iedzīvotāju asinīs, – asins paraugos tika atrastas 73 no meklētajām 107 bīstamajām ķīmiskajām vielām! Lielākā daudzumā tās tika atklātas tieši jaunākās, nevis vecākās paaudzes cilvēku organismos.
Kamēr tevi vai tavus tuviniekus nenomoka nez no kā parādījusies nātrene, bezgalīgas iesnas, acu asarošana un citas nepatīkamas izpausmes, ieteikumus par zaļākas sadzīves ķīmijas izvēli tu droši vien vispār neņem vērā. Kad Latvijas iedzīvotājus aptaujāja par ikdienā lietoto sadzīves ķīmijas līdzekļu lietošanas īpatnībām, aptuveni 45% atzina, ka regulāri izjūt kāda līdzekļa izraisītas alerģiskas reakcijas, piemēram, klepu, acu asarošanu, ādas niezi.
Lielākā daļa cilvēku – 77% – sadzīves ķīmiju iegādājas akciju laikā vai meklē ko lētāku, daudz par blaknēm neprātojot. Tikai 30% mēdz izlasīt mazgāšanas līdzekļu dozēšanas instrukciju un to arī ievēro, 40% dozē pēc acumēra, 30% vienmēr lieto vienādu daudzumu konkrētā līdzekļa, bet tas jau ir viens un tas pats. Mums ir tendence pārdozēt tīrīšanas līdzekļus, cerot, ka tā panāksim lielāku spodrību. Bet patiesībā mēs nejēdzīgi aizskalojam kanalizācijā savu naudu, lieki ieelpojam ķīmijas smārdu un neizskalojies pulveris ieberžas ādā. Un kuru no šķērdētājiem gan interesē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu baktēriju veselība? Taču pētījumi liecina, ka bērniem, kas dzimuši ģimenēs, kur ikdienā tiek lietoti gaisa atsvaidzinātāji, veļas balinātāji, dažādi tīrīšanas un dezinficējošie līdzekļi, divas reizes biežāk novēro sēkšanu krūtīs, kas ir astmas priekšvēstnesis.
Nemanāmais terors
Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc televīzijā tik bieži reklamē tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus? Tāpēc, ka ražotāji nemanāmi, bet uzmācīgi maina mūsu ieradumus: liet podā un izlietnē dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt ar pulveriem, kas satur optiskos balinātājus, jo vienīgi tie drēbes padara mirdzoši baltas utt. Bet – par kādu cenu? Vai kāds reklāmā iesaka veļas pulveri dozēt? Vai kāds brīdina par alerģiju risku? Eiropas attīstītajās valstīs pircēji vairs nav tik viegli apmānāmi un ignorē ieteikumus apkarot mistiskas kaitīgās baktērijas, viņi jau zina, pie kā noved plaši reklamēto pulveru lietošana – pie niezes, acu asarošanas un citām alerģiskām izpausmēm.
Padomā, kādas ir populārāko sadzīves ķīmijas līdzekļu ražošanas izmaksas, ja lielu daļu tā cenas veido reklāmas izdevumi! Bet tehnoloģijas ir izstrādātas, rūpnīcas sabūvētas, un šie līdzekļi kā sērga ieplūst ar stingru vides likumdošanu mazāk nodrošinātās valstīs. Laikā, kad LR Ministru kabinets gatavojās pieņemt «Noteikumus veļas mazgāšanas līdzekļu tirdzniecības ierobežojumiem», kas no 2010. gada 1. jūnija aizliedz tirgot tādus veļas mazgāšanas līdzekļus, kuros fosfātu saturs pārsniedz 0,5%, masu medijos sacēlās krietna ažiotāža un daudzi sauca, ka šāds lēmums izputinās Latvijas tautu… Prieks, ka šie noteikumi tomēr tika pieņemti. Veļas mazgāšanas līdzekļi, kas satur fosfātus, gan vairāk tiek vainoti ūdenstilpju piesārņošanā, bet ir cerības, ka tagad mūsu tirgū nonāk videi par matu draudzīgāka manta. Tikai nožēlojami, ka fosfātu ierobežojums neattiecas uz tiem, kas tirgo profesionālos tīrīšanas līdzekļus viesnīcām, tīrītavām, slimnīcām un citām iestādēm.
Alergologi cer, ka Latvijā tiks pieņemti noteikumi, kas paģērētu uz tīrīšanas līdzekļiem norādīt alergēno vielu klātbūtni un noteikt precīzas drošības frāzes, kurām jābūt uz iepakojuma atkarībā no tā bīstamības, piemēram: «Saskaroties ar ādu, var izraisīt alerģisku reakciju!», «Ieelpojot var izraisīt alerģisku reakciju!» u.c. Kamēr patērētāju aizsardzības pasākumi Latvijā satopas ar pamatīgu pretestību, mums jāsāk ar sevi – aitu bara ieradumi jāmaina pret kazu pašapziņu. Lai uzlabotu savu un savas ģimenes dzīves kvalitāti, pašiem no laba prāta jāsamazina sadzīves ķīmijas ietekme gan mājās, gan darbavietā, gan apkārtējā vidē.
Kā un kur atrast tīrīšanas līdzekļus, kas nekaitē veselībai?
Viszaļākais pirkums ir tas, ko tu nenopērc! Izmanto visas iespējas mazgāt tikai ar ūdeni; palīgos vari ņemt sāli, sodu, sinepju pulveri, citronus vai etiķi. Ļoti labs palīgs telpu un dažādu priekšmetu, arī automašīnu, tīrīšanā ir mikrošķiedras lupatiņas, kas tagad kļuvušas iepriecinoši lētākas.
Pērc sadzīves ķīmiju, uz kuras iepakojuma ir ne tikai tukši apgalvojumi par «veselīgumu», bet starptautiski uzticami ekosertifikāti!
Ja tirgotājs apgalvo, ka sadzīves ķīmijas līdzeklis ir dabisks, bet nevar uzrādīt ekosertifikāta logo, meklē uz iepakojuma apliecinājumu šim apgalvojumam! Tā kā par jebkura sertifikāta logo nodrukāšanu uz preces iepakojuma papildus ir jāmaksā, daži ražotāji izvēlas, piemēram, par «EcoCert» sertifikāta piešķiršanu informēt bez logo. Ja ražotājs lepojas ar savu dabisko tīrīšanas līdzekli, kas satur daudzas labas sastāvdaļas, tad viņš īpaši norāda, kuras sastāvdaļas ir bioloģiski sertificētas, kuras – dabiskas izcelsmes. Norāde par ISO standartu atbilstību arī ir laba ziņa.
Piemēram, ekoloģisko tīrīšanas un ķermeņa kopšanas līdzekļu ražotājs «ECOVER» uz savas produkcijas neizvieto ES ekosertifikātu jeb «Ekopuķīti», jo savās ekoloģiskajās ražotnēs Beļģijā un Francijā ir ieviesis daudz stingrākas prasības, kuras tiek uzturētas atbilstoši ISO standartiem.
Izvēloties sadzīves tīrīšanas un kopšanas līdzekļus, noteikti pievērs uzmanību ražotāja reputācijai un pārējam tā piedāvāto produktu klāstam. Nav noslēpums, ka mūsdienās vārdiņš «eko» ir lielisks mārketinga rīks, tādēļ viens otrs ražotājs vai izplatītājs formāli papildina savu piedāvājuma klāstu ar vienu it kā «zaļu», videi un veselībai draudzīgu produktu, taču tas tiek ražots uz tām pašām līnijām un fasēts tajās pašās fasēšanas iekārtās, kur visa pārējā – maksimāli ķimizētā – produkcija. Tāpēc, ja redzi, ka kādai tīrīšanas līdzekļu sērijai pievienojies jauns, šķietami ekoloģisks produkts, izlasi, kurā ražotnē tas ražots un fasēts. Patiesi ekoloģisku produktu ražotāji uz savas produkcijas iepakojuma norāda, ka tā ražota ekoloģiskā ražotnē, izmantojot bioķīmiskus dabiskus sintēzes procesus un tie fasēti 100% pārstrādājamā tarā (vai arī tādā, kas izgatavota no atkārtoti pārstrādāta kartona vai plastmasas). Un viņu produkcijas sortimentā arī nebūs citu – neekoloģisku – produktu.
Nekad nelieto vairāk līdzekļa, kā norādīts lietošanas instrukcijā! Pārlieka centība aptumšo ne tikai prātu, bet var atstāt nopietnas sekas uz tavu veselību!
Neveido mājās sadzīves ķīmijas krājumus; neglabā vecu un pustukšu līdzekļu iepakojumus, kā arī tādus līdzekļus, ko nekad vairs nelietosi, – izmet! Jebkura sadzīves ķīmija iztvaiko un piesārņo telpās gaisu.
Iepērcies uzticamos ekoveikalos, kur jau no pirmās sarunas ar pārdevēju saproti: šie cilvēki zina, ko dara.
Ja esi izvēlējies un atzinis par labu kādu zīmolu, apsver iespēju iepirkties tīmeklī – tā būs lētāk!
Anitra Tooma
Publicēts 2010.gada decembrī.
Lasīju, ka alerģijas saistītas nevis ar iedzimtību (iedzimt var tikai predispozīcija uz vienu vai otru kaiti), bet gan disbioze jeb antibiotiku lietošana un pre/probiotiku trūkums organismā.