Visaizraujošākā nodarbe dabā man šķiet neparastā sēņošana. Ierastāk, protams, būtu meža sūnās meklēt ēdamas sēnes ar kātiņu un cepurīti, bet mani vairāk interesē citādas sēnes – vienalga, ēdamas vai neēdamas, bet tādas, kuras ieraugot gribas iesaukties: «Ak, vai tādas arī var izskatīties sēnes?», «Pat tur aug sēnes!» vai «Pat tādā krāsā ir sēnes!», vai vismaz «Ak, cik maziņas!» Neparastajai sēņošanai nav nepieciešams ne grozs, ne nazītis, pats galvenais ir vērīgas acis, un vēl lieti noder fotoaparāts ar labu makrorežīmu, lai «sasēņoto» mājās var izpētīt vēl rūpīgāk, jo interesantākās sēnes nemaz nav tik lielas, lai labi apskatītu turpat mežā.
Neparastās sēņošanas iesācējiem iesaku apmeklēt slapjus mežus ar kritalām, jo tās mēdz būt sēnēm bagātākās vietas. Savukārt iesācēji, kas meklē interesantas formas sēnes interneta «mežos», par atslēgas vārdu var izmantot asku sēņu latīnisko nosaukumu Ascomycota – šī ir plašākā, bet nebūt ne vienīgā neparasto sēņu grupa.
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 05/2014
Julita Kluša